Latvijā pastāv iespēja piereģistrēt un apstiprināt lauksaimniecības dzīvnieku jauno šķirni, tai skaitā jauno trušu šķirni. To nosaka Ministra kabineta 2007.gda 17.jūlija noteikumi Nr.496 „Lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu reģistrācijas un atzīšanas kārtība”.

Lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu reģistrāciju un atzīšanu veic Valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs”.

Sākotnēji trušu saimniecības īpašniekam ir jāgriežas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijā, t.i., Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācijā vai LSAB "Trusis un citi" , ar informāciju, par to, ka vēlas piereģistrēt jauno trušu šķirni un kuras tad saskaņā ar augstāk minētajos noteikumos noteikto kārtību uzsāks attiecīgi rīkoties, lai veiktu trušu šķirnes reģistrāciju un atzīšanu.

Papildus informējam, ka apstiprinot lauksaimniecības dzīvnieku šķirni (t.sk., trušu šķirni), ņem vērā šādus kritērijus:
1. vientipisku, ražojošu šķirnes īpatņu skaits ar šķirnei raksturīgām pazīmēm nav mazāks par 4500 sieviešu un 150 vīriešu kārtas īpatņiem;
2. ir norādīti šķirnes īpatņu vidējie produktivitātes rādītāji;
3. ir definētas šķirnes raksturīgākās pazīmes.

Augstāk minēto organizāciju kontakti:
Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija
Reģistrācijas numurs: LV40008098580 Ādaži, Kadaga 11 – 16 E-pasts: skirnestrusis@gmail.com http://www.skirnestrusis.lv
Ineta Fogele - Valdes priekšsēdētāja Mob: +371 20044416
LSAB "Trusis un citi"
Reģ. nr. 40008010261. Brīvības gatve 397-3, Rīga, LV-1024, tel. 29182780.
Ilga Mihmele - Valdes priekšsēdētāja Tālr: +371 29140842 E-pasts: trusis@btv.lv.
V/A „Lauksaimniecības datu centrs”
Citadeles iela 3, Rīga, LV-1010 Tālr.: 67027240, 67027241 Fakss: 67027006 E-pasts: ldc@ldc.gov.lv Internets: http://www.ldc.gov.lv

Zvejas kuģa apkalpes locekļi (zvejnieki), kuri strādājuši uz zvejas kuģa, kas nodots sadalīšanai Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākuma „Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” ietvaros, var saņemt kompensāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.514 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam "Sociāli ekonomiskie pasākumi"". Lai saņemtu kompensāciju pretendentam jāiesniedz iesniegums (noteikumu Nr.514 1.pielikums) un citi noteikumos Nr.514 minētie dokumenti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

Zvejniekam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
1) vismaz 12 mēnešus pēdējo divu gadu laikā ir strādājis uz zvejas kuģa, ar kuru pilnīgi pārtraukta zvejas darbība;
2) par atbalsta pretendentu ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts budžetā pēdējo divu gadu laikā;
3) darba samaksa zvejniecībā pēdējos divos gados veido vismaz 51 % no kopējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem.

Meža likums neparedz malkas piešķiršanu par brīvu. Minētie desmit kubikmetri ir maksimālais sauso un vēja gāzto koku apjoms, ko meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var izcirst attiecīgās mežniecības teritorijā esošajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā bez koku ciršanas apliecinājuma. Pēc akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) sniegtās informācijas, malkas jautājuma risinājumi varētu būt šādi:
1) Interesentiem (tikai privātpersonām un tikai pašpatēriņam) ir iespējas savākt koksnes atliekas LVM cirsmās bez maksas. Tas iespējams ne visās cirsmās, konkrēti jāinteresējas un atļauja jāsaņem mežsaimniecībā vai arī pie meža iecirkņa vadītāja. Vācot koksnes atliekas cirsmās iedzīvotājiem tiek izvirzītas pamatprasības vides un darba drošības jomām, ierādot vietu, iecirkņa vadītājs ar tām iepazīstina šo personu.
2) Pašvaldības daudzviet organizē malkas sagādi maznodrošinātajiem, šajā jomā LVM kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību ir izstrādājusi kārtību, kur pašvaldībām noteiktas priekšrocības malkas iegādē šādam mērķim. Šādā gadījumā malka tiek piegādāta to nopirkušajai pašvaldībai un tā veic tās sadali maznodrošinātajiem atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem.

Medību likuma 3.pants nosaka, ka medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu iegūšana. Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi.

Šā panta mērķis ir aizsargāt Latvijas faunu no ļoti bīstama plēsēja, par ko pārvēršas klaiņojošs suns vai kaķis. Lai novērstu iespēju, ka mednieki savās medību platībās var nošaut klaiņojošu suni, kas reāli apdraud Latvijas savvaļas dzīvniekus, katram īpašniekam jāievēro Ministru kabineta 04.04.2006. noteikumos Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” noteikto:
50. Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.

Taču, lai mednieks, nepārkāpjot Medību noteikumus, varētu klaiņojošu suni vai kaķi nošaut, ir jāievēro virkne prasību, proti, tam jānotiek reģistrētā medību iecirknī, medībām ir jābūt pieteiktām Valsts meža dienestā, kā arī par medīšanas faktu jāinformē arī attiecīgais medību tiesību lietotājs.

Vaislas buļļu veselības kontrole notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr. 529 „Veterinārās prasības buļļu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm” (izmeklējumi par infekcijas slimībām tiek veikti saskaņā ar noteikumu VIII. nodaļas prasībām pirms bullis tiek pievienots vaislas ganāmpulkam un saskaņā ar noteikumu IX. nodaļas prasībām, ja dzīvnieks ir jau vaislinieks).
Paskaidrojam: ja vaislas dzīvnieks ir iegūts no mātes, kas grūsna vakcinēta pret govju vīrusa diareju, tad antivielas pret šo slimību labākajā gadījumā pēcnācējs uzņem ar pirmpienu un tās saglabājas maksimums līdz 6 mēnešu vecumam. Labākā govju vīrusa diarejas diagnostikas metode, ja dzīvniekam pirms tam nav informācijas par veselības stāvokli, ir vīrusa izolēšanas metode vai vīrusa antigēna analīze.