Piena žurnāls nav jāpilda (MK grozījumi Nr.242/17.03.2009), bet ir jābūt nodrošinātai uzskaitei saskaņā ar Regulas Nr. 595/2004 24.panta 5 un 6.punktu, kur noteikts, ka ražotājs, kuram ir piegādes kvota, vismaz trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā dokumenti noformēti, ir saglabāti dokumenti par pircējiem piegādātā piena daudzumiem.

Ražotāji, kas nodarbojas ar tiešo tirdzniecību, vismaz trīs gadus pēc tā gada beigām, kurā dokumenti noformēti, nodrošina pieejamību krājumu uzskaites dokumentiem par divpadsmit mēnešu periodu, norādot sīkas ziņas (pa mēnešiem un pēc produkta) par piena vai piena produktu daudzumiem, kas pārdoti vai nodoti, kā arī, veic saražotā, bet nepārdotā vai nenodotā piena vai piena produktu uzskaiti.

Pēc 2009.gada budžeta grozījumiem, piena lopkopības atbalstam būs pieejami papildus 10 miljoni latu, kuri paredzēti pārraudzībā esošas govs ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanai un kontrolei. Valsts atbalsts konsekventi visus iepriekšējos gadus ir maksāts tikai par pārraudzībā esošiem dzīvniekiem. Sākot ar 2007.gadu valsts atbalsta noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr.1857/2006, kas nosaka atbalstu lopkopības nozarei par veicamiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, tātad par pārraudzībā esošiem dzīvniekiem. Vēlamies Jums paskaidrot, kā dzīvnieku pārraudzība ir individuāla dzīvnieku kontroles sistēma, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datus ciltsvērtības noteikšanai. Pārraudzība ir audzētāja brīvprātīga izvēle. Saskaņā ar pārraudzības datiem, dzīvnieku audzētāji mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus dzīvniekus, veic sava ganāmpulka atražošanu un uzlabošanu ar ražīgākiem dzīvniekiem, kas nodrošina saimniecībai intensīvāku produkcijas ražošanu un samazina tās pašizmaksu.

Audzētāji, kas nodarbojas ar tīršķirnes dzīvnieku audzēšanu, veic selekcijas darbu, tas ir zootehnisko pasākumu kopums mērķtiecīgai dzīvnieku un mājputnu ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst to pareiza audzēšana, izlase, atlase un uzskaite. Pārraudzība un selekcijas darbs veido ciltsdarba pasākumu kopumu.

Valsts atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu valstī.

Lai piena ražotājs varētu saražoto pienu pārdot, viņam ir nepieciešama piena kvota. Piena kvotu iespējams iegūt, vai nu no valsts kvotu rezerves, vai arī kvotu nomājot vai nopērkot no cita piena ražotāja.

Atkarībā no saražotā piena pārdošanas mērķa tiek izdalītas divu veidu kvotas – tiešās tirdzniecības kvota un piegādes kvota:
1) ja ražotājs paredzējis pienu (svaigpiens, piens un/vai piena produkti) pārdot tieši galapatērētājam, tad ražotājam nepieciešama tiešās tirdzniecības kvota.
2) ja ražotājs paredzējis pienu (tikai svaigpiens) pārdot pircējam, kurš veic piena savākšanu un nogādāšanu piena pārstrādes uzņēmumā, tad ražotājam ir nepieciešama piegādes kvota.

Lai pieteiktos piena kvotas saņemšanai no valsts kvotu rezerves, ražotājam nepieciešams līdz 1.jūnijam iesniegt attiecīgu iesniegumu valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”. Iesniegumā tiek norādīts arī nepieciešamais kvotas veids. Ražotājs var pretendēt uz kvotas saņemšanu no valsts rezerves, ja viņam ir datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā reģistrēts slaucamo govju ganāmpulks vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem, un kuram ne kārtējā kvotas gadā, ne iepriekšējos kvotas gados nav bijusi piešķirta kvota. Par kvotu, kas tiek piešķirta no valsts rezerves, ražotājam nav jāmaksā, tomēr šādā veidā ražotājs var saņemt kvotu, ne lielāku par 50% no vidējā statistiskā izslaukuma rādītāja iepriekšējā kalendāra gadā (rēķinot vidēji uz katru ražotāja govi vai teli). Jārēķinās arī, ka ja visu ražotāju kopējais pieprasītais kvotas daudzums pārsniegs valsts rezerves apjomu, visiem tiks piemērots vienāds proporcionālā samazinājuma koeficients.

Gadījumos, ja ražotājam jau pirms tam ir bijusi piešķirta piena kvota, ražotājs var pieteikties kvotas saņemšanai no valsts rezerves līdz 1.decembrim, taču jau esošajai kvotai kārtējā kvotas gadā uz 1.decembri jābūt izpildītai vismaz 95% apmērā.

Kvotas pirkšana un kvotas noma ir darījums ar piena kvotu, un šos darījumus jāreģistrē valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”, iesniedzot attiecīgu, abu darījumā iesaistīto pušu aizpildītu, iesniegumu.

Ja ražotājs nolemj mainīt piena pārdošanas mērķi (pārtraukt piena pārdošanu galapatērētājam un uzsākt piena piegādi piena pircējam, vai otrādi), tad ražotājam nepieciešams veikt piena kvotas pārveidošanas darījumu. Šo darījumu ražotājs var veikt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” līdz 31.decembrim pastāvīgās pārveidošanas gadījumā (ja ražotājs vēlas šo pārveidošanu veikt uz nenoteiktu laiku), vai līdz 15.martam pagaidu pārveidošanas gadījumā (ja ražotājs vēlas pārveidošanu veikt tikai līdz kārtējā kvotas gada beigām un nākamo kvotas gadu uzsākt ar to kvotas sadalījumu, kāds bija pirms šī pārveidošanas darījuma).

Bez tam, jāuzsver, ka ražotājs ir atbildīgs par kvotas izpildes uzskaites regulāru kārtošanu, proti, par katru piena un piena produktu realizācijas reizi ir nepieciešams attiecīgs norēķina dokuments, turklāt par katru kvotas veidu jākārto attiecīgi piegādes kvotas piena uzskaites žurnāls vai tiešās tirdzniecības kvotas piena uzskaites žurnāls. Tiešās tirdzniecības kvotas īpašnieks reizi ceturksnī arī iesniedz valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” ceturkšņa pārskatu par tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, bet reizi gadā (līdz 15.maijam) - tiešās tirdzniecības kvotas gada deklarāciju. Ražotājam arī jāseko līdzi savas kvotas izpildei

Kvotu sistēmā tiek piemērotas arī sankcijas par dažādiem pārkāpumiem:
1) ja ražotājs kvotas gada laikā savu kvotu izpilda mazāk nekā 70% apmērā, tad uz nākamo un turpmākajiem kvotas gadiem neizpildītā kvotas daļa tiek viņam atņemta un ieskaitīta valsts kvotu rezervē;
2) ja ražotājs kvotas gada laikā pienu nav pārdevis, tad visa kvota neatgriezeniski tiek ieskaitīta valsts rezervē. Tomēr abos gadījumos iespējams atņemto kvotu atjaunot ne vairāk kā 50% apmērā, ja ražotājs var pierādīt nepārvaramas varas gadījumu, kas viņam liedza nepieciešamajā daudzumā saražot pienu.
3) gadījumā, ja valsts kopējā piena kvota tiek pārsniegta, tad no tiem ražotājiem, kuri pārsnieguši savas kvotas, tiek iekasēta soda nauda – 27,83 eiro par katriem 100 kg. Konkrētu soda naudas aprēķinu katram iesaistītajam ražotājam veic valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs”
4) ja ražotājs neievēro normatīvajos aktos noteiktos termiņus ceturkšņa pārskatu un gada deklarāciju iesniegšanai, ražotājam tiek aprēķināta un ieturēta kavējuma nauda.

Normatīvie akti attiecībā uz piena kvotām: - Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.238 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību”; - Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 ( 2007. gada 22. oktobris ), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula); - Komisijas Regula (EK) Nr. 595/2004 (2004. gada 30. marts), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē.

Informējam arī, ka ar visiem jautājumiem saistībā ar piena kvotām Jūs varat vērsties valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs” (Rīga, Citadeles iela 3, LV -1010; Piena kvotu departamenta tālrunis 67095070, e-pasts: Inese.Bernere@ldc.gov.lv)

Piena kvotas samazina:
Ja ražotājs piena kvotu no kvotas gada sākuma izpilda mazāk kā par 70 procentiem, nākamajam un turpmākiem kvotas gadiem ražotāja kvotu samazina par visu neizpildīto apjomu. (saskaņā ar 2008.gada 1.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību" 46.pantu).

Atbilde Lauksaimniecības departamenta kompetences ietvaros: Normatīvie akti par piena kvotām nosaka, ka piena ražotājs var pārdot pienu un piena produktus tiešajā tirdzniecībā, ja viņam ir piešķirta tiešās tirdzniecības kvota. 2007.gada 22.oktobra Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”) 65.panta (c), (d) un (g) apakšpunkti nosaka, attiecīgi, ražotāja, saimniecības un tiešās tirdzniecības definīcijas, kur netiek paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piena ražotāja juridisko statusu. ES normatīvie akti par piena kvotām Latvijā ir ieviesti ar MK 2008.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.238 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību”.

Zemkopības ministrijas rīcībā nav šādas informācijas.

Tā kā likumdošana neparedz ne piena pircēju, ne piena ražotāju pienākumu ziņot ministrijai vai tās padotības iestādēm operatīvu informāciju par piena iepirkuma cenu, informācija no piena pircējiem par piena iepirkuma cenu tiek saņemta tikai atskaites formā par iepriekšējo mēnesi (uzņēmums nosūta Lauksaimniecības datu centram) saskaņā ar MK noteikumiem Nr.238 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību”. Savukārt, no piena ražotājiem informācija par piena iepirkuma cenu tiek saņemta galvenokārt sūdzību formā un šobrīd ar šādu vai līdzīgu sūdzību par a/s „Zemgales piens” neviens ražotājs nav vērsies ne Zemkopības ministrijā, ne Lauku atbalsta dienestā.

Saskaņā ar likumu „Par norēķiniem ar nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”, starp ražotāju un tā saukto „uzpircēju” ir jābūt noslēgtam līgumam, kurā tiek atrunāti visi ar produkcijas iepirkšanu saistītie nosacījumi. Līgumu starp piena ražotāju un piena pircēju kā obligātu nosacījumu paredz arī MK 2008.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.238 „Noteikumi par kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, kvotu administrēšanas un kontroles kārtību, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību”. Tādi jautājumi kā līguma termiņš, iepirkuma cena, iepirkšanas grafiks, sankcijas utml. ir jāatrunā līgumā un valsts šos jautājumus ar administratīviem instrumentiem neregulē.

Ja nozares pārstāvji izteiktu šādu vēlmi, būtu iespējams izskatīt iespēju Latvijā ieviest, piemēram, Lietuvas pieredzi, kur katrs piena pircējs, lai iegūtu tiesības iepirkt pienu saskaņā ar normatīviem aktiem par piena kvotām, iemaksā noteiktu nodrošinājuma naudu administrējošai iestādei, tādējādi apņemoties godprātīgi pildīt piena pircēja saistības. Šie nodrošinājumu apmēri atkarīgi no plānotā piena iepirkuma apjoma katrā kvotas gadā un ir visai ievērojami, lai uzņēmums riskētu šo summu zaudēt, nepildot kādu no uzņemtajām saistībām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 17. aprīļa noteikumu Nr.269 „Kārtība kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienība atbalsts lauksaimniecībā, tiešā atbalsta shēmu ietvaros” 48.punkta nosacījumiem, iesniegums atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par pienu saņemšanai bija jāiesniedz līdz 2008.gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauk¬saimniecības pārvaldē (ja lauk¬saimnieks atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem).