Augu aizsardzības līdzekļi un kaitīgie organismi

Augu aizsardzības līdzekļi

Augu aizsardzības līdzekļu apriti un kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums, kura mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu izplatīšanos valsts teritorijā un Eiropas Savienībā, kā arī panākt, lai augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, to sugu dzīvniekiem, kurus cilvēks audzē vai izmanto uzturā, un vidi, novērst augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām.
 

Valsts uzraudzību un kontroli augu aizsardzības jomā veic Valsts augu aizsardzības dienests Informācija par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, izplatīšanu, lietošanu un apmācībām ar augu aizsardzības līdzekļiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā.

 

Aktualitātes:

Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas

Lai laukus kvalitatīvi varētu apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, izmantotajām iekārtām ir jābūt atbilstošā kvalitātē, kuru pārbaudes, un šo pārbaužu termiņus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlijā noteikumi Nr.491 „Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām”. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.


Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas, kuras tika iegādātas un lietotas agrāk, līdz 2016.gada 26.novembrim bija jāpārbauda vismaz vienu reizi. Pārbaude, iekārtas valdītājam, dos pārliecību, ka izsmidzinātais šķidruma daudzums nepārsniedz noteikto un nerada kaitējumu videi. Veicot pārbaudes pēc 2016.gada pirmo reizi pārbaudāmām iekārtām, pozitīvas pārbaudes rezultātā, sertifikāts tiek izsniegts uz trim gadiem. Jaunas iekārtas (iekārta, kas ražota pārbaudes pieteikšanas gadā un ko apliecina ražotāja izsniegts dokuments) pirmajai pārbaudes reizei piemēro piecu gadu pārbaužu starplaiku neatkarīgi no pārbaudes veikšanas gada.
 

Informatīvs materiāls par iekārtu pārbaudi ir pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā.

 

Izmaiņas normatīvajos aktos 2016. un 2017. gadā

 

2016. gada 4. oktobrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 652 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 949 „Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"".
 

Izmaiņas noteikumos precizē prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū, tostarp tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanas prasības, informācijas sniegšanas kārtību augu aizsardzības līdzekļa pircējam.
 

2017. gada 13. jūnijā pieņemti grozījumi, ar kuriem ir iespēja paplašināt to laboratoriju loku, kuras sniedz pakalpojumus pesticīdu noteikšanas jomā.
 

2017. gada 13. jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 330 "Grozījums Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"", ar kuriem tiek saskaņotas augu aizsardzības līdzekļu un to atliekvielu noteikšanas prasības, attiecībā uz laboratorijai izvirzāmajām prasībām.

 

Augu kaitīgie organismi

Augu kaitīgie organismi ir augiem un augu produktiem kaitīgie dzīvnieku vai augu valsts organismi, vīrusi un citi patogēni. Savukārt karantīnas organismi ir tie augiem kaitīgie organismi, kuri patlaban valstī nav sastopami vai ir izplatīti ierobežotās platībās un tiek aktīvi apkaroti, un kuri var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus. Karantīnas organismu izplatību veicina tas, ka tiem bieži ir plašs saimniekaugu spektrs un jaunajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku. Plašāka informācija par augu kaitīgiem un karantīnas organismiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā
• Par augu karantīnu Latvijā
• Plakāti par izplatītākajām kultūraugu slimībām un kaitēkļiem
• Kā lietot datu bāzi "Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai"
 

Bakteriālā iedega

Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augu karantīnas slimība, kuras infekciju izraisa baktērija (Erwinia amylovora), kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību un var inficēt ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādžus, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķus, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas. Lieli izplatīšanās draudi ir siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski. Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā ir informācija kā atpazīt un kā rīkoties, ja ir aizdomas par šī kaitīgā organisma izplatību. Ja tiek konstatēts šis kaitīgais organisms, ko apstiprina laboratoriskās analizēs, tad jāveic attiecīgi fitosanitārie pasākumi, kā arī tiek noteikta buferzona.
 

Augu aizsardzības likums paredz, ka persona var saņemt kompensāciju par tai uzdoto fitosanitāro pasākumu izpildi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2014. un 2015. gadā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem apstākļiem bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) apkarošanai un izplatības ierobežošanai kompensācijās tika izmaksāti 23 273 eiro, tai skaitā pašvaldībām - 393 eiro.

 

Plašāka informācija par bakteriālo iedegu pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.


Kartupeļu gaišā gredzenpuve un tumšā gredzenpuve

Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no bīstamākajām kartupeļu slimībām. To ierosina baktērija Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus, un slimības dēļ kartupeļu raža un tās kvalitāte var samazināties pat līdz 50%. Šī slimība galvenokārt tiek izplatīta ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, atkārtoti stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai stādīšanai izmantoto materiālu pakāpeniski atjaunotu ar sertificētu sēklu, tādējādi gan palielinot iegūto ražu, gan arī samazinot risku kartupeļiem inficēties ar dažādām slimībām. 2016.gadā  tika konstatēti 3 kartupeļu gaišās gredzenpuves perēkļi Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionos. Nav konstatēta šī slimība Rīgas un Zemgales reģionos, kur arī iepriekšējos gados konstatēto perēkļu skaits ir salīdzinoši mazs. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem konstatēto gadījumu skaits samazinās – piem. 2015.gadā konstatēti  7 perēkļi, 2014.gadā – 17,  2013. gadā un iepriekšējos gados konstatētas  67 inficētas vietas .  
 

Lai sekmīgāk ierobežotu šī kaitīgā organisma izplatību, audzējot kartupeļus jāievēro stingras fitosanitārās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumos Nr.365  „Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”, t.i., kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno stādāmais materiāls ar sertificētu sēklu vismaz 10% apmērā no audzētās kartupeļu platības, turpmākai stādīšanai, bet ne ilgāk kā divus gadus izmanto kartupeļus, kas izaudzēti no sertificētiem sēklas kartupeļiem.  Pastāv iespēja, ka, vienu gadu apstādot lielāku platību ar sertificētu sēklu, nākamā gadā ar sertificētu sēklu apstādāmo platību var proporcionāli samazināt. Bet ja saimniecība vienā gadā pilnīgi nomaina stādāmo materiālu ar sertificētu sēklu (t.i. 100% apmērā), tad nākamos divus gadus sertificētu sēklas materiālu drīkst nestādīt. Kartupeļu audzētājiem  jākārto lauka vēsture (norāda ar kartupeļiem kopīgo apstādīto platību, ar sertificētu seklu apstādīto platību, izstādīto kartupeļu daudzumu un novākto kartupeļu ražu). Dokumenti jāglabā vismaz seši gadi, lai varētu pārliecināties par noteikto prasību izpildi. Audzējot kartupeļus sēklai, sēklas kartupeļi jāsertificē saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 12 „Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”
 

Kartupeļu tumšā gredzenpuve, kuru ierosina Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al.  Latvijā nav sastopama.