Deklarācija par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada

Varšava, 2010.gada3.februāris

 

Deklarācija par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada

 

1. Bulgārijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas pārstāvji vispārīgi vienojās par šādu skatījumu.

 

2. Ņemot vērā esošos KLP likumdošanas aktus un pastāvošos nākotnes izaicinājumus, mēs esam pārliecināti, ka KLP pēc 2013.gada būs galvenā loma pārtikas drošības nodrošināšanā, kā arī tā ieņems spēcīgu konkurētspējīgu vietu ES un pasaules tirgū un uzturēs ilgtspējīgu lauku apvidu attīstību ES.

 

3. Mēs uzskatām, ka stipra un efektīva KLP ir būtisks elements stabilai Eiropai. ES nevarēs sasniegt ambiciozos ES 2020 stratēģijas mērķus bez dzīvas, daudzpusīgas lauksaimniecības un lauku apvidiem.

 

4.Lai ļautu laukasimniekiem attīstīt biznesu un investēt Eiropas lauksaimniecības resursos, mums ir jānodrošina, ka lauksiamnieki saņem stabilus un atbilstošus ienākumus, sevišķi ņemot vērā tirgus nepastāvīgumu. Tādēļ būs nepieciešams izveidot plānu, kas ļaus reaģēt uz krīzēm un ārkārtēju tirgus nestabilitāti.

 

5. Lai nākotnē nodrošinātu KLP efektivitāti un lietderību, veicot nepieciešamās izmaiņas KLP politikā – jāsaglabā KLP „kopienas raksturs” un jāņem vērā solidaritātes princips – jo sevišķi finansiālā ziņā. Plašajam KLP funkciju sarakstam un mērķim, kā arī „kopienas raksturam” jānodrošina atbilstoša līmeņa Kopienas finansējums pēc 2013.gada - vismaz izvirzītajiem mērķiem un izaicinājumiem atbilstošā apmērā. Tālākas KLP budžeta samzaināšanas rezultātā dalībvalstu lauksaimniecībām būtu atšķirīgs atbalsts, kas savukārt radītu nopietnus draudus iekšējā tirgus viengabalainībai.

 

6. Lai KLP nākotne būtu veiksmīga ir nepieciešams finansiāls atbalsts nākotnes mērķiem, kas nozīmē, ka ir nepieciešams novērsties no vēsturiskiem un pašreiz nepamatotajiem sadales kritērijiem.

 

7.Tiešajiem maksājumiem jāpaliek par galveno KLP instrumentu, kas atbalsta un stabilizē lauksaimniecības ieņēmumus, kā arī nodrošina sabiedrību ar sabiedrisko labumu.

 

8.Tādējādi, tiešie maksājumi:

- Nevar būt saistīti ar vēsturiskajiem parametriem un sadales kritērijiem (ražošanas intensitāte);

- Jāsadala atbilstoši kritērijiem, kas atspoguļo pašreizējos un nākotnes mērķus;

- Ir jāvienkāršo un jāpiemēro vienotā veidā, nodrošinot godīgu konkurenci un sekmējot ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES;

- Jāpapildina ar papildus kompensācijām mazāk labvēlīgos vai augstas vides nozīmes apvidos – I un II pīlāra ietvaros.

 

9.Tā kā lauksaimnieciskajai darbībai un Eiropas produktiem ir jāatbilst ļoti stingriem Eiropas sabiedrības izvirzītiem standartiem, tad svarīgi ir kompensēt radušās izmaksas ar mērķi nodrošināt spēju konkurēt ar importētajiem produktiem.

 

10.Lai reaģētu uz pieaugošo ārējo konkurenci un starptautiskā lauksaimniecības tirgus nestabilitāti, ir nepieciešams nodrošināt tirgus stabilizēšanas mehānismus. Tie ir svarīgi, lai nodrošinātu „drošības tīklu”, kas stabilizēs ražošanas apstākļus nākotnē, tādējādi nodrošinot pārtikas drošību ES. Nedrikst atstāt bez uzmanības krīzes un riska pārvaldības instrumentus, kas tā vietā, lai risinātu problēmas, kad tās jau radušās - ļautu izvairīties no krīzes.

 

11. Lauku attīstību ir jāturpina atbalstīt arī pēc 2013.gada KLP ietvaros – paātrinot strukturālās izmaiņas, modernizāciju, uzlabojot konkurētspēju, nodrošinot vides kvalitāti, un samazinot attīstības atšķirības paplašinātajā ES.

 

12.Turpmāka KLP vienkāršošana ir svarīga, lai samazinātu politikas ieviešanas izmaksas – gan ES institūcijām un dalībvalstīm, gan arī pašiem saņēmējiem. Šādā veidā – politika kļūs saprotamāka lauksaimniekiem un nodokļu maksātājiem.

 

13.Apstiprinot nepieciešamību veikt turpmāku KLP izvērtēšanu, mēs pieprasām atbilstošu šīs politikas lomas un vērtības, kā arī ieguldījuma Kopienas sociālekonomisko mērķu sasniegšanā - atspoguļojumu lauksaimniecības un vides jomā, kā arī centienus sasniegt lielāku integrāciju un teritoriālo saliedētību Kopienā, dalībvalstīs un reģionos.