Normatīvie akti

Likumi

Meliorācija ir zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā to nosaka Meliorācijas likums
Meliorācijas sistēmas saskaņā ar Meliorācijas likuma 1.pantu iedala:
1) valsts meliorācijas sistēmas;
2) valsts nozīmes meliorācijas sistēmas;
3) pašvaldību meliorācijas sistēmas;
4) pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas;
5) koplietošanas meliorācijas sistēmas;
6) viena īpašuma meliorācijas sistēmas.

 

Ministru kabineta noteikumi

1. Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas
Ministru kabineta 2015.gada 7.jūlija noteikumi Nr.378 „Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā”
Sākot no 2015.gada 1.janvāra pašvaldības ar lēmumu ir tiesīgas piešķirt koplietošanas meliorācijas sistēmām pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu.
Tā kā ne visās pašvaldībās ir meliorācijas jomas speciālisti, tad pašvaldības, piešķirot šādu statusu koplietošanas meliorācijas sistēmām, pieļauj būtiskas kļūdas pašvaldības lēmumā:
1) pašvaldības bieži kļūdās pašvaldības lēmumā neprecīzi norādot meliorācijas būvju garumus;
2) dažreiz pašvaldības lēmumā tiek noteikts pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statuss būvēm, kuras dabā vēl nav ierīkotas, bet kuras ir tikai plānotas projektā;
3) dažreiz tiek piešķirts pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statuss būvēm, kuras nav koplietošanas, piemēram–drenu sistēmām.
4) pašvaldība piešķir statusu būvēm, kuras meliorācijas kadastrā nav reģistrētas, atrodas daļēji pilsētas teritorijā, kuras pēc ortofoto attēla grūti identificēt un tādējādi grūti iezīmēt meliorācijas kadastra ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datos.

2.Meliorācijas sistēmu būvniecība
Visa vieda būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai piemēro Būvniecības likumu.
Vispārīgās būvniecības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”.
Meliorācijas objektu būvniecībā piemēro speciālos būvnoteikumus–Ministru kabineta 2014.gada 16.septembrī noteikumi Nr.550 „Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”.
Melioratīvās būvniecības būvnormatīvus nosaka Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.329 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””.

3.Meliorācijas sistēmu ekspluatācija
Kārtību kādā notiek meliorācijas sistēmu ekspluatācija nosaka Ministru kabineta 2010.gada 3.augustā noteikumi Nr.714 „Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” un
Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.306 „Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”.

4.Meliorācijas datu digitālais kadastrs
Meliorācijas kadastra darbības nodrošināšanai izveido un uztur meliorācijas kadastra informācijas sistēmu. Meliorācijas kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Meliorācijas kadastra datu saturu un izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumi Nr.623 „Meliorācijas kadastra noteikumi”.
Publiski pieejamie aktuālie meliorācijas kadastra dati pieejami mājas lapā: Šeit

5.Hidrometrija
Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumi Nr.756 „Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtība”.

 

ES normatīvie akti

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību;

 

Pārkāpumi un sodi meliorācijas jomā

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk–APK) ir noteikta atbildība par pārkāpumiem:
66.pants. Vidi ietekmējošo būvju un ietaišu bojāšana vai iznīcināšana
Par ūdenssaimniecības būvju un ietaišu, drenāžas sistēmu, meža nosusināšanas grāvju, meža vai lauku ceļu, kā arī citu vidi ietekmējošo būvju vai ietaišu bojāšanu vai iznīcināšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
661. pants. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšana
Par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu —
uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz divsimt desmit euro.
66.2 pants. Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana
Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.
Atbildību par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu nosaka pašvaldību saistošos noteikumos.
Kārtību, kādā aprēķināmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu nosaka Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumi Nr.612 „Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu”.

            

Valsts nozīmes ūdensnoteku saraksts

Saskaņā ar Meliorācijas likuma 13.¹ pantu Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu sarakstu apstiprina zemkopības ministrs atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru.
Saraksts ar valsts nozīmes ūdens notekām, kuru garums ir lielāks vai vienāds ar 5km un sateces baseins ir lielāks vai vienāds ar 10 km², ir apkopots Zemkopības ministrijas 2016.gada 16.decembra rīkojumā Nr.168 „Par valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 2016.gada datu kopsavilkuma apstiprināšanu”
Rīkojums; 1. pielikums; 2.pielikums; 3.pielikums
Pielikumā valsts nozīmes ūdensnoteku saraksts, kas sastādīts 2016.gada 1.decembrī.
Valsts nozīmes ūdensnotekas

 

Tehniskie noteikumi

            Prasības tehnisko noteikumu saņemšanai

Saskaņā ar Meliorācijas likuma 4.panta pirmo daļu, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotos tehniskos noteikumus šādām darbībām meliorētajās zemēs un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm:
1)būvju un inženierkomunikāciju būvniecībai, pārvietošanai un rekonstrukcijai;
2) derīgo izrakteņu ieguvei;
3) meža ieaudzēšanai;
4) kokaugu stādījumu ierīkošanai lauksaimniecībā izmantojamā zemē;
5) citām darbībām vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību.

Iesnieguma veidlapa ar tam pievienotajiem dokumentiem jāiesniedz VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) reģionālajā meliorācijas nodaļā vai tās sektorā.
•    Vidzemes reģionālā meliorācijas nodaļa
•    Kurzemes reģionālā meliorācijas nodaļa
•    Latgales reģionālā meliorācijas nodaļa
•    Zemgales reģionālā meliorācijas nodaļa

Iesniegumu var iesniegt personīgi vai nosūtot pa pastu, vai e-pastu ar drošu elektronisko parakstu: Tehnisko noteikumu saņemšanas veidu iesniedzējs norāda iesniegumā.Tehniskie noteikumi tiek sagatavoti un izsniegti 20 (divdesmit) dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas
Tehnisko noteikumu saņemšanas kārtība

 

Institūcijas un sadarnbības partneri

ZMNI
Kontakti
ELFLA programmas ietvaros ekspluatācijā nodotie objekti  

Lauku atbalsta dienests      

Latvijas Pašvaldību savienība   

Latvijas Melioratoru biedrība

Vasts SIA Meliorprojekts