Pētījumi

Zinātniskais pētījums “Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem”
 

2010. gadā aizsākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskais pētījums „Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem”. Zinātniskā pētījuma mērķis bija, balstoties uz vairāku gadu lauka izmēģinājumu rezultātiem pēc vienotas metodikas dažādās Latvijas vietās (atšķirīgos augšņu un agroklimatiskos apstākļos) noteikt minerālmēslojuma, galvenokārt slāpekļa, izmantošanas rādītājus pie dažādām slāpekļa mēslojuma normām, kā arī maksimāli pieļaujamās un ekonomiski pamatotas slāpekļa normas dažādos reģionos un pa gadiem mainīgos meteoroloģiskos apstākļos Latvijā nozīmīgākajiem laukaugiem - rudzi, ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasaras rapsis, vasaras mieži, kartupeļi.
 

Katru gadu pirms sējas tika noņemti augsnes paraugi no katra izmēģinājuma lauka pilnai augsnes agroķīmiskai analīzei, veģetācijas periodā tika veikti nepieciešamie agrotehniskie pasākumi un uzskaitīti augu augšanas un attīstības fāzes. Pēc ražas novākšanas tika noteikti pamat un blakus produkcijas daudzumi, tās ķīmiskais sastāvs un aprēķināta barības elementu iznese un bilance, noteikti katra varianta graudu/sēklu/bumbuļu kvalitatīvie rādītāji.
 

Pamatojoties uz veiktajiem lauka izmēģinājumu rezultātiem, augšņu un augu analīžu rādītājiem tiek noteikti minerālmēslojuma izmantošanas koeficienti (dažādam mēslojumam, pa gadiem, mainīgos meteoroloģiskos apstākļos), izstrādātas dažādiem reģioniem maksimāli pieļaujamas, ekonomiski pamatotas un videi nekaitīgas minerālmēslu (slāpekļa) normas; sagatavots teorētisks pamatojums maksimāli pieļaujamām slāpekļa mēslojuma normām.
 

Sagatavotas un izdotas rekomendācijas laukaugu mēslošanai. Izdevumā „Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvi” iekļautā informācija sniedz rekomendācijas lauku kultūraugu mēslošanas plānošanai. Tajā apkopoti dati par galveno Latvijā audzēto kultūraugu vajadzību pēc barības elementiem, dota aprēķinu metodika šīs vajadzības korekcijai, kā arī skaidroti pamatprincipi mēslošanas līdzekļu izvēlei.
 

Tomēr ir jāņem vērā, ka brošūrā iekļautajai informācijai ir rekomendējošs raksturs.
 

Zinātniskais pētījums tiek turpināts.
 

Apskatīt informāciju par šo projektu iespējams ŠEIT.
 

Zinātniskais pētījums “Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros”
 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) 2010.gadā uzsāka zinātnisku pētījumu, lai ik gadu novērtētu lauksaimnieciskās darbības izraisītā difūzā un punktveida piesārņojuma ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu piesārņojuma. Difūzais ūdens piesārņojums ir telpiski izkliedētas augu barības vielu noplūdes, piemēram, notece no meliorācijas sistēmu drenu kolektoriem un virszemes notece, savukārt punktveida piesārņojums ir telpā koncentrētas noplūdes, piemēram, kanalizācija vai noplūdes no lielo lopkopības fermu teritorijām.
 

Zinātniskā pētījuma ietvaros tiek īstenots gruntsūdeņu un upju noteces kvalitātes monitorings īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs. Pētījuma mērķu sasniegšanai Latvijā ir izveidots lauksaimniecības noteču monitoringa staciju un posteņu tīkls un ik gadu tiek veikti šādi uzdevumi:
 

• Izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem, iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības, kā nozares, ietekmi virszemes ūdeņu piesārņošanā. Monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās četrās vietās drenu lauka, mazā sateces baseina līmeņos, un papildus ņemot ūdens paraugus 3 difūzā piesārņojuma posteņos. Monitoringa izpildes biežums – ne retāk kā reizi mēnesī.
• Lauksaimniecības piesārņojuma ietekmes noteikšana pazemes ūdeņiem, īpaši attiecībā uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu sastāvu 10 urbumos 3 monitoringa stacijās un papildus 10 urbumos īpaši izveidotos 3 pazemes ūdeņu izpētes objektos. Monitoringa izpildes biežums – ne retāk kā reizi kvartālā.
• Datu uzkrāšana un apkopošana par ūdens kvalitāti piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes baseinam, tās 15 daļbaseinos īpaši jutīgo teritoriju platībā – ne retāk kā reizi mēnesī. Piesārņojuma modelēšana ar ūdens kvalitātes modeļiem.
• Datu uzkrāšana un apkopošana par izkliedētā piesārņojuma noplūdēm dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmes noteikšana uz kopējo gada slāpekļa un fosfora noplūdes raksturu un lielumu.
• Novērojumu veikšana par augu barības elementu koncentrācijām 8 vietās īpaši jutīgo teritoriju upju baseinos – ne retāk kā reizi mēnesī.
• Novērojumu veikšana 3 teritorijās par slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdēm no punktveida piesārņojuma avotiem lauksaimniecībā (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.
 

Apskatīt informāciju par šo projektu iespējams ŠEIT.
 

Zinātniskais pētījums “Amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu izvēles pamatojums lauksaimniecībā un to efektivitātes novērtējums”
 

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra direktīvā Nr.2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) noteikto prasību izstrādāt labas lauksaimniecības prakses nosacījumus amonjaka emisiju ierobežošanai 2016.gadā tika uzsākts zinātniskais pētījums divu gadu garumā, lai izstrādātu ieteikumus efektīviem pasākumiem, kas ierobežo un samazina amonjaka emisijas lopkopības un augkopības nozarēs.
 

Pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus efektīviem amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumiem Latvijas lauksaimniecības sektora augkopības (organiskā mēslojuma un minerālmēslu izmantošana, ievērojot augu prasības pēc barības vielām, un to saturu augsnē) un lopkopības (lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, ēdināšana, kūtsmēslu uzkrāšana, apsaimniekošana un iestrāde) nozarēm.
 

Projekta mērķu sasniegšanai 2016.gadā tika veikti šādi uzdevumi:

 

• Vispusīga un detalizēta ES normatīvo aktu prasību starptautisko saistību, rekomendāciju, ieteikumu un zinātnisko pētījumu publikāciju un vadlīniju izpēte, lai:
 

  • izpētītu un noteiktu būtiski svarīgākās lopkopības un augkopības nozares, lauku saimniecību lielumu un to teritoriālo izvietojumu, kā arī darbības un ražošanas posmus, kuru ietekme uz amonjaka emisiju ir vislielākā;
  • noskaidrotu potenciāli efektīvākos un Latvijas apstākļiem piemērotākos amonjaka emisiju samazinošos pasākumus lopkopības (it īpaši intensīvās lopkopības) un augkopības nozarēs;
  • izvēlētos piemērotāko un zinātniski pamatotu metodoloģiju un metodes katra amonjaka emisiju ierobežojošo un samazinošo pasākuma efektivitātes un ietekmes novērtēšanai.
     

• Novērtējot amonjaka emisiju ierobežojošo un samazinošo pasākumu potenciālo efektivitāti un ietekmi, tika noteikti lauku saimniecībām potenciāli izdevīgākie pasākumi.
• Detalizēti izpētot un analizējot, Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu prasības, rekomendācijas un ieteikumus, tika noskaidrots, kuri no pasākumiem, kas spēj ierobežot un samazināt amonjaka emisiju apjomu, jau ir, vai tiek ieviesti.
• Izstrādāti priekšlikumi nepieciešamajiem pētniecības projektiem, kas sekmētu precīzāku amonjaka emisiju lauksaimniecībā uzskaiti (inventarizāciju) un Latvijai piemērotāko amonjaka emisijas ierobežojošo un samazinošo pasākumu izstrādi.

 

Projekta mērķu sasniegšanai 2017.gadā tika izvirzīti šādi uzdevumi:

• Balstoties uz 2016.gada pētījumu rezultātiem par amonjaka emisiju ierobežojošajiem un samazinošajiem pasākumiem, veikt aptauju (anketēšanu) lauksaimniekus pārstāvošajās profesionālajās un nevalstiskajās organizācijās, kā arī viedokļu saskaņošanu ar  nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.
• Izstrādāt amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas vidēja un ilgtermiņa darbības plānam projektu (rekomendācijas) lopkopības un augkopības sektoros.
• Izstrādāt iespējamos risinājumus amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas rezultātu novērtējumam.
• Izstrādāt priekšlikumus labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem par amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumiem.
• Izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pētniecības projektiem, lai izstrādātu Latvijai piemērotāko indikatoru kopumu amonjaka emisijas ierobežojošo un samazinošo pasākumu ieviešanas rezultātu novērtēšanai (monitoringam).
• Izstrādāt aprēķina metodiku amonjaka (NH3) emisiju noteikšanai lopkopības sektorā un priekšlikumus emisiju samazinājuma nodrošināšanai.

 

 

ZM tīmekļa vietnē ir pieejami šādi materiāli: