Par ministru konferenci par mežu aizsardzību Eiropā

Ministerial Conference on the Protection of Forests in Europe

MCPFE kā politiska līmeņa reģionāla sadarbība pieņem lēmumus un risina Eiropas valstīm kopīgus un aktuālus meža nozares jautājumus. Procesa mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Eiropas mežu apsaimniekošanu un meža nozares ilgtspējīgu attīstību, turpināt kopējas izpratnes attīstīšanu par Eiropas mežu aizsardzību un ilgtspējīgu saglabāšanu, kā arī pārrunāt mežu un mežsaimniecību apdraudošos un veicinošos faktorus.

Procesa pamatā ir ministru konferences, kas notika 1990.gadā Strasbūrā, 1993.gadā Helsinkos, 1998.gadā Lisabonā, 2003. gadā Vīnē un 2007. gadā Varšavā. Šajās konferencēs ministri apstiprināja rezolūcijas un deklarācijas, kuras tika izstrādātas dažādas darba grupās un ekspertu sanāksmēs. Debates un darbs konferenču starplaikā saucas “Viseiropas process”, un tā mērķis ir pārbaudīt to, kā noteikumi tiek īstenoti dažādās valstīs.

Eiropas Kopiena parakstījusi visas MCPFE rezolūcijas un tās pilnībā atspoguļotas ES Meža stratēģijā. Latvija ir piedalījusies visās Ministru konferencēs un parakstījusi Vīnes Deklarāciju un četru ministru konferenču rezolūcijas, izņemot Strasbūras rezolūciju „Kalnu mežu apsaimniekošanas piemērošana jaunajiem vides apstākļiem”. MCPFE dokumenti nosaka Eiropas kopīgās prioritātes, lai sasniegtu MCPFE mērķi, kā arī piedāvā pamatu diskusijai par to, kā attīstīt vienotu pieeju meža politikai.

1. MCPFE Ministru konference, kas notika Strasbūrā 1990.gadā, aizsāka MCPFE politisko procesu. Strasbūrā pieņēma Vispārējo deklarāciju un parakstīja sešas rezolūcijas: „Eiropas meža ekosistēmu monitoringa pastāvīgo parauglaukumu sistēma”, „Mežu ģenētisko resursu aizsardzība”, „Decentralizēta Eiropas mežu ugunsgrēku datu bāze”, „Kalnu mežu apsaimniekošanas piemērošana jaunajiem vides apstākļiem”, „Koku fizioloģijas pētījumu tīkla „Eirosilva” izvēršana”, „Eiropas meža ekosistēmu pētīšanas tīkls”.

2. MCPFE Ministru konferences, kas notika Helsinkos 1993.gadā, laikā parakstītie dokumenti koncentrējās uz Eiropas pieeju globāliem dabas aizsardzības jautājumiem – ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un stratēģiskiem risinājumiem attiecībā uz iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz meža nozari. Helsinkos pieņēma Vispārējo deklarāciju un parakstīja četras rezolūcijas: „Eiropas mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas vispārējie principi”, „Eiropas mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vispārējie pamatprincipi”, „Sadarbība mežsaimniecības jomā ar pārejas ekonomikas valstīm”, „Eiropas mežu ilgtermiņa pielāgošanās klimata pārmaiņām procesa stratēģijas”.

3. MCPFE Ministru konferencē, kas notika Lisabonā 1998. gadā, galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas meža nozares sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kritērijiem un indikatoriem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas novērtēšanai. Šajā konferencē par meža jautājumiem atbildīgie ministri nolēma izstrādāt darba programmu, kas aplūko svarīgus meža politikas īstenošanas instrumentus, tostarp, nacionālās meža programmas. Lisabonā pieņēma Vispārējo deklarāciju un parakstīja divas rezolūcijas: „Cilvēki, meži un mežsaimniecība – ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sociāli-ekonomisko aspektu pilnveidošana” un „Viseiropas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritēriji, indikatori un operatīvā līmeņa vadlīnijas”.

4. MCPFE Ministru konferencē Vīnē 2003.gadā par meža jautājumiem atbildīgie ministri uzsvēra meža nozares un citu nozaru politiku savstarpējo saistību. Šīs konferences dokumentos uzsvērta nepieciešamība līdzsvarot meža ekonomisko, ekoloģisko un sociālo lomu, kā arī turpināt darbu, lai aizsargātu Eiropas mežus un nodrošinātu to ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Vīnē tika uzsvērta ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas loma vispārējā ilgtspējīgā attīstībā. Šajā konferencē parakstīja Vīnes Deklarāciju „Eiropas meži – kopējie ieguvumi, kopēja atbildība” un piecas rezolūcijas: „Starpnozaru sadarbības un nacionālo meža programmu nozīmīgums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sinerģijas stiprināšanā”, „Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas ekonomiskās dzīvotspējas veicināšana Eiropā”, „Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sociālo un kultūras dimensiju saglabāšana un vairošana Eiropā”, „Meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un vairošana Eiropā”, „Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga meža apsaimniekošana Eiropā”.

No 2007.gada 5. - 7.novembrim Varšavā norisinājās 5. MCPFE Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā. Konferencē par mežiem atbildīgie Eiropas valstu ministri parakstīja Varšavas deklarāciju un divas rezolūcijas: „Mežs, koksne un enerģija” un „Mežs un ūdens”. Varšavas deklarācijā un rezolūcijās uzsvērta Eiropas mežu nozīmīgā loma dzīves kvalitātes uzlabošanā, īpaši - klimata pārmaiņu mazināšanā, energoapgādē un ūdens kvalitātes aizsardzībā. Varšavā tika pieņemti arī divi ministru paziņojumi – par Eiropas meža nedēļu 2008 un par mežu ugunsgrēkiem.

6.Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā norisinājās Oslo 2011.gada 14.-16.jūnijā. Konferencē par mežiem atbildīgie Eiropas valstu ministri parakstīja Oslo ministru lēmumu Eiropas meži 2020 un Oslo ministru mandātu sarunu uzsākšanai par juridiski saistošu nolīgumu par mežu aizsardzību Eiropā. Oslo ministru lēmumā pausta vīzija par Eiropas mežu attīstības mērķiem. Mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana prasa saskaņotas, stabilas un efektīvas politikas attīstību un ieviešanu. Konferences galvenais jautājums - stingrākas politiskās platformas izveide ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai visā Eiropā, un šajā kontekstā būtiska ir sarunu uzsākšanai par juridiski saistošu nolīgumu par mežu aizsardzību Eiropā.

MCPFE ir iesaistītas 46 Eiropas valstis, tajā skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Procesā novērotāja statusā piedalās Austrālijas, Amerikas Savienoto Valstu, Brazīlijas, Čīles, Ganas, Indijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kamerūnas, Kanādas, Korejas, Ķīnas, Malaizijas valstu pārstāvji, Eiropas meža īpašnieku un kokrūpniecības interešu grupu pārstāvji, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvji.