Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sēdes

2009.gads 13.maija sēde

APSTIPRINU:

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšsēdētājs

Zemkopības ministrs:


J.Dūklavs

2009.gada 28. aprīlī

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sēdes darba kārtība

2009.gada 13.maijā plkst.8 30


1. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes reglaments;


2. Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem;


3. Citi jautājumi.


Atbildīgā sekretāre E.Kalvāne
 


 

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sēdes

Protokols Nr.1

Rīgā,

2009.gada 13.maijā

Plkst. 8:30

Sanāksmi vada:

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Piedalās padomes locekļi:

Vides ministrijas pilnvarotā pārstāve - parlamentārā sekretāre Ž.Mikosa

Valsts augu aizsardzības dienesta direktors R.Arnītis

Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vecākā inspektore J.Baltaruņķe

Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM)

Veterinārā departamenta direktore A.Briņķe

ZM Lauksaimniecības departamenta direktore D.Freimane

Zāļu valsts aģentūras Humāno zāļu reģistrācijas nodaļas eksperte R.Jasote

Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja I.Laganovska-Dīriņa

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras pilnvarotais pārstāvis - Vides un zemes dzīļu nodaļas Vides risku daļas vadītājs A.Ludboržs

Zinātniskās ekspertu komisijas vadītājs I.Muižnieks

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centra direktors G.Ozoliņš

Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors M.Samohvalovs

ZM Pārtikas departamenta direktore A.Sedmale

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta

Veselības veicināšanas nodaļas vecākā referente J.Vilkrista

Piedalās:

ZM Pārtikas departamenta

Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja I.Aleksejeva

Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta

Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākā referente L.Kabaka

Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju

asociācijas valdes priekšsēdētāja A.Rozenfelde

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas

izpilddirektores pienākumu izpildītāja L.Turnere

PF „Ķekava” galvenais zootehniķis, Pasaules

putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrības biedrs J.Mežnieks

Latvijas cūku audzētāju asociācijas direktors V.Sīmanis

Latvijas cūku audzētāju asociācijas loceklis A.Kokts

Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju

asociācijas valdes loceklis A.Plīkša

ZM Pārtikas departamenta

Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja S.Sleže

ZM Pārtikas departamenta

Kvalitātes nodaļas vadītājs J.Zinārs

ZM Preses un sabiedrisko

attiecību nodaļas vadītāja D.Muceniece

ZM Lauksaimniecības departamenta

Sēklkopības nodaļas vadītāja vietnieks G.Lanka

ZM parlamentārā sekretāre L.Silaraupa

Nepiedalās:

Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore D.Vilkaste

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras

Vides piesārņojuma informācijas nodaļas vadītājs J.Frīdmanis

Darba kārtība:

1. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes reglaments.

(J.Dūklavs, I.Aleksejeva, Ž.Mikosa)


Nolēma:

1.1. Akceptēt Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes darbības reglamentu;

1.2. Zemkopības ministrijai atbilstoši Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sēdē izteiktajiem priekšlikumiem precizēt Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes darbības reglamentu.


2. Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem (turpmāk – ĢMO).

(J.Dūklavs, I.Aleksejeva, Ž.Mikosa, R.Arnītis, J.Baltaruņķe, A.Briņķe, R.Jasote, I.Laganovska-Dīriņa, A.Ludboržs, I.Muižnieks, G.Ozoliņš, M.Samohvalovs, J.Vilkrista, A.Rozenfelde, J.Mežnieks, V.Sīmanis)

Atbildīgā ziņotāja: ZM Pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja I.Aleksejeva.

Ž.Mikosa ierosināja, ka informatīvajā ziņojumā būtu jānodefinē nacionālās intereses un no to skatu punkta jālemj par konkrētu Latvijas nostāju ĢMO jautājumos, kā arī jāmeklē juridiskus un tehniskus risinājumus kā tās aizstāvamas. Izteica bažas par to, ka jaunais ĢMO produkts (kura riska novērtējums vēl tikai tiek veikts) nav pieejams neatkarīgiem zinātniekiem; pētījumu datus Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk – EPNI) iesniedz ĢMO atļaujas pieprasītājs (ĢMO izgudrotājs); EPNI neveic reālus eksperimentus, bet novērtē riskus, pamatojoties tikai uz pieteicēja iesniegtajiem dokumentiem; netiek arī izvērtēta ilgtermiņa ietekme uz vidi.


I.Muižnieks informēja, ka nav zinātniski pamatota informācija, ka ĢM pārtika un ĢM dzīvnieku barība būtu kaitīgāka nekā konvencionālā pārtika un dzīvnieku barība. Līdz ar to Latvija nevar pieņemt konsekventu nostāju „pret” ĢM pārtiku un ĢM dzīvnieku barību. Valstij ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, lai paralēli EPNI izvērtētu iespējamos ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības riskus un mēģinātu pierādīt to kaitīgumu. Attiecībā uz ĢM kultūraugu audzēšanu – nav viennozīmīgu datu, kas apliecinātu, ka ĢM kultūraugi nerada risku apkārtējai videi. Uzsvēra, ka nepieciešams noteikt Latvijas bāzes līnijas, lai noskaidrotu vai un kā ĢM kultūraugs ietekmētu Latvijas vidi izplatīšanas vidē vai audzēšanas gadījumā. Norādīja, ka no ekonomiskā izdevīguma viedokļa, Latvijai būtu pagaidām jāieņem konsekventa nostāja pret ĢM kultūraugu audzēšanu Latvijā.


G.Ozoliņš norādīja, ka EPNI strādā zinātnieku sasaukums, kurā aicināti piedalīties zinātnieki no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, zinātnieki tiek rūpīgi atlasīti un ir neatkarīgi savos lēmumos, zinātnieki nestrādā kāda konkrēta uzņēmuma interesēs; EPNI riska novērtējums ir objektīvs.


A.Ludboržs, aplūkojot ĢMO problēmu no riska novērtējuma viedokļa uzskata, ka ĢMO radītais risks gan videi, gan cilvēkiem (pārtika, dzīvnieku barība) ir pārāk liels. Izmantojot konservatīvāko pieeju un piesardzības principu, kā arī, ņemot vērā, ka uzraugošai iestādei Pārtikas un veterinārajam dienestam nav pietiekami līdzekļi riska novērtējuma veikšanai, kā tas atzīts ZM sagatavotajā ziņojumā, A.Ludboržs uzskata, ka tāpēc nav pieļaujama ĢMO produktu izplatīšana tirgū un to audzēšana Latvijā.


R.Arnītis norādīja, ka lēmums jābalsta, pamatojoties uz zinātniskiem datiem un EPNI viedokli, kā arī, atsaucoties uz I.Muižnieka teikto, norādīja, ka bažas varētu radīt ģenētiski modificēta rapša, kurš ir izturīgs pret herbicīdiem, audzēšana, jo rapsim Latvijā ir radniecīgi augi, ar kuriem tas var viegli saziedēties un radīt herbicīdizturīgas nezāles.


M.Samohvalovs informēja, ka ĢMO uzraudzības un kontroles mehānisms darbojas esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tiek pārbaudīts produkta marķējums, uzskata, ka galvenais ir patērētāju informētība un izvēles iespējas, ko marķējums arī nodrošina.


A.Briņķe norādīja, ka Latvijai nav tādas zinātniski pamatotas argumentācijas, pamatojoties uz kuru varētu neatbalstīt Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmumprojektus par ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, norādīja, ka nepieciešams stiprināt Latvijas zinātnisko bāzi.


I.Laganovska-Dīriņa atzīmēja, ka desmit gadu pieredze ĢMO lietošanā ir salīdzinoši neilga un nav datu par ĢMO ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka veselību. Kamēr nav izpētīts un pierādīts ĢMO nekaitīgums ilgtermiņā, tikmēr nevar atbalstīt to izplatīšanu tirgū un audzēšanu Latvijā.


J.Vilkrista norādīja, ka risinājums, kas paredz izvērtēt katru ĢMO gadījumu atsevišķi ir vislabāk argumentēts un atstāj mums nākotnē iespēju izšķirties svarīgos jautājumos attiecībā uz ĢMO. Latvija, pieņemot lēmumu, balstās uz EPNI sniegto riska novērtējumu un ĢMO starpinstitūciju darba grupas argumentēto viedokli. Mums nav pamata neuzticēties tam.


J.Baltaruņķe atzīmēja, ka nepieciešams vairāk pētījumu par ĢMO ietekmi uz vidi, arī ilgtermiņā.


A.Rozenfelde, J.Mežnieks un A.Kokts norādīja, ka pilnīgi aizliedzot izmantot ĢM soju dzīvnieku ēdināšanā, putnkopība un cūkkopība Latvijā nevarēs pastāvēt; sadārdzināsies dzīvnieku barības izmaksas, Latvija nespēs konkurēt pasaules tirgū un tas sekmēs dzīvnieku izcelsmes produktu no citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm nonākšanu Latvijā. Atzīmēja, ka putni un cūkas visās pasaules valstīt tiek baroti ar ĢM soju, jo ģenētiski nemodificēta soja pasaules tirgū praktiski nav pieejama.


I.Aleksejeva skaidroja, ka Latvija katru gadījumu vērtēs atsevišķi, balstoties uz EPNI riska novērtējumu un starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība”, kurā iekļauti pārstāvji no Latvijas zinātniskajām institūcijām, viedokli.


Nolēma:

2.1. Balstoties uz EPNI riska novērtējumu un starpinstitūciju darba grupas „Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība” viedokli, atbalstīt katra gadījuma izvērtēšanu atsevišķi, lemjot par atļaujas izdošanu vai neizdošanu ĢMO produktu izplatīšanai ES tirgū (izņemot audzēšanu), bet neatbalstīt nevienu lēmumu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢM kultūraugu audzēšanai ES teritorijā.

(Četri padomes locekļi no četrpadsmit neatbalstīja šo rīcības modeli, bet atbalstīja modeli, kas nosaka, ka Latvija neatbalsta nevienu EK izstrādāto lēmuma projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū (t.sk. audzēšanai)).

2.2. Zemkopības ministrijai:

2.2.1. izvērtēt, vai jautājums atbilst informatīvā ziņojuma dokumentam vai koncepcijai saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli;

2.2.2. precizēt informatīvo ziņojumu un ZM piedāvātos rīcības modeļus papildināt ar iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem;

2.2.3. informēt Saeimas Eiropas lietu komisiju (turpmāk – SELK) par padomē nolemto un papildināt informatīvo ziņojumu ar SELK viedokli.


Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Atbildīgā sekretāre E.Kalvāne