Pārtikas higiēna

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (LVkons)/(ENkons)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (LVkons)/(ENkons)

Komisijas Īstenošanas 2015.gada 10.augusta Regula (ES) Nr.2015/1375 ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām trihinellas pārbaudēm gaļā (LV)/(EN)

Metodiskie norādījumi

Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr. 852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu

Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu

Terminu skaidrojums:

regula - ir tiesību akts, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs;

direktīva - ir tiesību akts, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem, kas jāsasniedz, taču valstu varas iestādēm ir tiesības pašām izvēlēties līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas dalībvalstis pārnes nacionālajā likumdošanā (Latvijā – likumi, Ministru kabineta noteikumi u.c. normatīvie akti);

lēmums- ir tiesību akts, kas uzliek saistības tiem, kam tie adresēti. Lēmumi var būt adresēti visām dalībvalstīm, kādai atsevišķai dalībvalstij, arī uzņēmumiem vai privātpersonām;

nekaitīga pārtika un dzīvnieku barība – pārtika vai dzīvnieku barība, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka vai dzīvnieka veselībai, dzīvībai vai videi. Dzīvnieku barība ir pārtikas ķēdes pirmais posms;

atbildība – uzņēmēji ir atbildīgi par to ražotās, transportētās, glabātās vai pārdotās pārtikas vai dzīvnieku barības nekaitīgumu.

Deviņdesmito gadu vidū bija vairākas ar pārtiku un dzīvnieku barību saistītas krīzes (dioksīni, hloramfenikols, govju sūkļveida encefalopātija (GSE), u.c.). Tāpēc Eiropas Komisija izstrādāja tā saucamo “Balto grāmatu”, kurā noteica vadlīnijas labākas un vienotas (dzīvnieku barība un pārtika) likumdošanas izstrādei, lai nodrošinātu nekaitīgas pārtikas un dzīvnieku barības ražošanu. 2002.gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu 178/2002 (Eiropas pārtikas likums), kura ir jumta likums.

Eiropas Savienībā ļoti lielu uzmanību pievērš pārtikas nekaitīgumam un patērētāju drošībai, tāpēc 2004.gadā, pamatojoties uz regulu 178/2002, pieņēma 2 jaunas pārtikas higiēnas regulas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kontroles regulu un pārtikas un dzīvnieku barības kontroles regulu un 2005.gadā pieņēma dzīvnieku barības higiēnas regulu. Visas iepriekš minētās regulas tiks piemērotas no 2006.gada 1.janvāra.

Regulas galvenokārt ir domātas:

Pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem

Kompetentajai iestādei – Pārtikas un veterinārajam dienestam

ES Pārtikas likums (regula 178/2002)

Pārtikas higiēna (regula 852/2004)

Oficiālā pārtikas un dzīvnieku barības kontrole (regula 882/2004)

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu higiēna (regula 853/2004)

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kontrole (regula 854/2004)

Dzīvnieku barības higiēna (regula 183/2005)

Pārtikas mikrobioloģiskie kritēriji (projekts)

Regulu ieviešanas pasākumi un pārejas pasākumi (projekts)

Kas mainīsies, piemērojot jaunās regulas?

ü Regulas pamatā nosaka tās pašas prasības, kas bija noteiktas ar direktīvām (Latvijā ar Ministru kabineta noteikumiem). Regulās ir vispārīgākas prasības, jo mainās atbildības sadalījums;

ü Galvenā atbildība ir pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem par saražotās produkcijas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

ü Regulas atļauj izvēles iespējas pašām ES dalībvalstīm, tāpēc Zemkopības ministrija ir izveidojusi darba grupas jauno regulu analīzei un nacionālo prasību izstrādei;

ü Visiem pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem (pārtikas produktu un dzīvnieku barības ražotājiem un izplatītājiem) jābūt atzītiem vai reģistrētiem, tai skaitā primārās ražošanas uzņēmējiem (piemēram, zemnieki, kuri ražo pienu vai gaļu pārdošanai).

 

Pārtikas produktu primārās ražošanas līmenī:

ü Jābūt reģistrētiem vai atzītiem;

ü Jāievieš labas ražošanas prakse, zemniekiem labas saimniekošanas prakse. Regula iesaka darboties atbilstoši izstrādātām vadlīnijām. Zemnieki un uzņēmēji var izstrādāt šādas vadlīnijas un tās saskaņot ar Pārtikas un veterināro dienestu, tā vienojoties par darbības principiem;

ü Drīkst sadarboties tikai ar tādiem uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti vai atzīti (tas attiecas arī uz uzņēmējiem trešajās valstīs);

ü Jāizveido un jāuztur uzskaite par saimniekošanu, lai jebkurā brīdī varētu izsekot informācijai par iepirktajiem un lietotajiem dzīvnieku barības līdzekļiem, barības piedevām, u.c., kā arī par dzīvniekiem lietotajiem medikamentiem. Šo informāciju var pieprasīt dzīvnieku kautuve vai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors.

 

Pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem:

ü Jābūt reģistrētiem vai atzītiem;

ü Jābūt ieviestai un dokumentētai HACCP sistēmai;

ü Drīkst sadarboties tikai ar tādiem uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti vai atzīti (tas attiecas arī uz uzņēmējiem trešajās valstīs);

ü Personālam jābūt pietiekami apmācītam par higiēnas prasībām.

 

Dzīvnieku barības primārās ražošanas līmenī:

ü Līdz 2006.gada 1.janvārim jāpiesakās Pārtikas un veterinārajā dienestā (regula 183/2005);

ü Jābūt reģistrētiem vai atzītiem;

ü Jāievieš labas ražošanas prakse, zemniekiem labas saimniekošanas prakse. Regula iesaka darboties atbilstoši izstrādātām vadlīnijām. Zemnieki un uzņēmēji var izstrādāt šādas vadlīnijas un tās saskaņot ar Pārtikas un veterināro dienestu, tā vienojoties par darbības principiem;

ü Drīkst sadarboties tikai ar tādiem uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti vai atzīti (tas attiecas arī uz uzņēmējiem trešajās valstīs);

ü Jāizveido un jāuztur uzskaite par saimniekošanu, lai jebkurā brīdī varētu izsekot informācijai par iepirktajiem un lietotajiem dzīvnieku barības līdzekļiem, barības piedevām, u.c., kā arī par dzīvniekiem lietotajiem medikamentiem. Šo informāciju var pieprasīt dzīvnieku kautuve vai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors.

 

Dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumiem:

ü Arī atzītajiem vai reģistrētajiem uzņēmumiem līdz 2006.gada 1.janvārim jāpiesakās Pārtikas un veterinārajā dienestā (regula 183/2005);

ü Jābūt reģistrētiem vai atzītiem;

ü Jābūt ieviestai un dokumentētai HACCP sistēmai;

ü Drīkst sadarboties tikai ar tādiem uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti vai atzīti (tas attiecas arī uz uzņēmējiem trešajās valstīs);

ü Personālam jābūt pietiekami apmācītam par higiēnas prasībām.

 

Pārtikas higiēnas regula (852/2004) nosaka prasības visiem pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem (visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, kā arī pārtikas importam, primārajai ražošanai, vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai). Regulā primārajai ražošanai ir noteiktas atšķirīgas prasības.

Regula 853/2004 papildus regulas 852/2004 prasībām nosaka prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kā arī tā attiecas uz divvāku gliemeņu un zivju produkcijas tirdzniecību.

Regulās ir termini – ja nepieciešams, ja piemērots, adekvāts, pietiekams. Uzņēmējiem pašiem ir jāizlemj, kādos gadījumos un vai vispār ieviest konkrētās prasības. Piemēram, direktīvā bija prasība, lai būtu ūdens krāni, lai tie nebūtu jāatver vai jāaizver ar rokām. Regulas tikai pasaka, ka ūdens krāniem ir jābūt tādiem, lai neizplatītu piesārņojumu.

No 2006.gada 1.janvāra dzīvnieku barībā būs aizliegts lietot antibiotikas. Tāpēc saražoto dzīvnieku barību, kas satur antibiotikas ir jāiztirgo līdz šī gada beigām. Šī prasība ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā Nr.1831/2003. Regula, kuru piemēro no 2004.gada 11.oktobra. Līdz ar to uzņēmējiem ir jārēķinās ar šo prasību.

Oficiālā pārtikas un dzīvnieku barības kontroles regula galvenokārt ir paredzēta kontrolējošajai institūcijai (Latvijā – Pārtikas un veterinārajam dienestam), bet arī pārtikas ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem ir nepieciešams zināt šīs regulas prasības.

Eiropas Savienībā nav kopīgu pārtikas mikrobioloģisko kritēriju, tāpēc Eiropas Komisija patreiz veic šo kritēriju izstrādi.