Kas ir kvass?

Kas ir kvass?

Elita Grīga, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā departamenta eksperte

 

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

 

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

 

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijasJau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu. 

 

Kvass ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu, pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas. Faktiskais spirta daudzums kvasā nepārsniedz 1,2 tilpumprocentusKvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām. Lai nesabojātu kvasa dabīgumu, nedrīkst pievienot konservantus. 

 

Tomēr, lai realizācijas laiku pagarinātu, kvasu drīkst pasterizēt, piemērot sterilo filtrēšanu un aseptisko iepildīšanu. Pasterizēts kvass ir dabīgs, jo pasterizācijas procesā kvasa uzbūve un sastāvs netiek izjaukts. Nepasterizēta kvasa izlietošanas laiks ir īss, maksimāli trīs līdz piecas dienas, to uzglabājot atbilstošā temperatūrā +5C.

 

Ir noteiktas striktas prasības par pārtikas piedevu ierobežotu izmantošanu un precīzi ir nosauktas tās pārtikas piedevas, kuras drīkst būt kvasā, lai regulētu tā skābumu. Tās ir: pienskābe, citronskābe, askorbīnskābe nātrija benzoāts un kālija sorbāts. 

 

Izmantojot iepriekšminētos tehnoloģiskos procesus kvasa glabāšanas stabilitātes uzlabošanai, kvasa realizācijas laiku var pagarināt līdz trim un pat sešiem mēnešiem, kas dod iespēju šo produktu ražot arī eksportam.

 

Pircējiem ir ļoti svarīgi zināt, ka dabiskās rūgšanas gaitā (ko sauc par fermentācijas procesu) kvasā rodas neliels spirta daudzums, kas nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus. Kvasa ražotājiem nav obligāta prasība marķējumā norādīt informāciju par spirta saturu kvasā. 

 

Tomēr, kvasa ražotāji, rūpējoties par patērētāju (šajā gadījumā arī nepilngadīgo) interesēm, izrāda labo gribu un norāda marķējumā informāciju par iespējamo spirta saturu, kas kvasā radies tikai rūgšanas (fermentācijas) procesā. Neatkarīgi no tā Zemkopības ministrija aicina sabiedrību un vecākus izglītot bērnus un jauniešus par iespējamiem riskiem, lietojot arī dažādus citus dabīgi raudzētus dzērienus.

 

Kvasu pirms lietošanas ieteicams atdzesēt līdz +15C, tad tas labi veldzēs slāpes.

 

Kas ir kvasa un iesala dzēriens

 

Šeit uzreiz iesakām pievērst īpašu uzmanību jēdzienu atšķirībām – “kvass” un “kvasa dzēriens” vai “iesala dzēriens”. Tātad tagad runa būs nevis par īstu kvasu, bet kvasa dzērienu un arī iesala dzērienu. Kvasa un iesala dzēriens ir neraudzēts dzēriens un to iegūst, izmantojot graudu produktu ekstraktu, ūdeni, aromatizētājus, konservantus un citas pārtikas apritē atļautās sastāvdaļas. Kvasa un iesala dzērieniem, atšķirībā no dabīgā kvasa, drīkst pievienot arī saldinātājus un aromatizētājus. 

 

Iesala dzērienu sastāvā noteikti jābūt iesalam, kas iegūts, diedzējot graudaugus. Iesala dzēriens nebūs ražots no, piemēram, augļiem un dārzeņiem. Graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Šīs vielas pārstrādes procesā pāriet dzērienā un piedod tam īpašu garšu.

 

Savukārt kvasa dzērieniem iesala klātbūtne nav obligāta

 

Kas norādīts marķējumā

 

Patērētājam jābūt informētam par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību.

 

Marķējumā ražotājs norādīt vārdu “kvass” drīkst tikai tad, ja dzēriens ražots ar raudzēšanas metodi, nepievienojot neatļautās pārtikas piedevas. Kvasa ražošanai izvirzītās prasības, kas ir pielīdzinātas vienai ražošanas tehnoloģijai, saglabās Latvijā pastāvošās tradīcijas kvasa ražošanā.

 

Izvēlies kvasu – putojošu dzērienu ar izteiktu rudzu maizes garšu un aromātu, kura sastāvā nav sintētiski aromatizētāji un krāsvielas un saņem sev garšīgu atspirdzinājumu karstā dienā vai siltā vasaras vakarā!

  • Publicēts:
    16.06.2016