Iveta Veinberga, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte

Svaigi augļi un dārzeņi ir būtiska mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa, tāpēc ir svarīgi zināt, kādas prasības šiem produktiem ir noteiktas normatīvajos aktos.

Kvalitātes prasības

Prasības augļu un dārzeņu kvalitātei ir noteiktas regulā. Regulas izpratnē kvalitatīvs auglis vai dārzenis ir nebojāts, tīrs, vesels produkts, ar sev raksturīgu garšu un smaržu, faktiski bez kaitēkļiem, pietiekami attīstījies un gatavs, bet ne pārgatavojies. Šādas prasības attiecas uz visiem augļiem un dārzeņiem, izņemot savvaļas sēnes, riekstus, mandeles, pistācijas un kartupeļus. Savukārt 11 produktiem – āboliem, citrusaugļiem, kivi, salātiem, persikiem, nektarīniem, bumbieriem, zemenēm, paprikai, vīnogām un tomātiem – regulā ir noteiktas stingrākas prasības. Tas nozīmē, ka šos produktus vēl jāklasificē šķirās (augstākā šķira, I un II šķira), kā arī pēc lieluma (diametra vai svara). Āboliem, apelsīniem, vīnogām un bumbieriem marķējumā jānorāda arī šķirnes nosaukums. Runājot par marķējumu, ir jāzina, ka regulā reglamentētajiem augļiem un dārzeņiem marķējumā obligāti jābūt norādītai izcelsmes valstij.

Tā kā regula paredz nelielas atkāpes no kvalitātes prasībām, tad tirdzniecībā nelielā procentuālā daudzumā ir atļauts realizēt produktus, kas neatbilst kvalitātes prasībām, norādītajai šķirai vai izmēram. Tāpat gan tirgū, gan lielveikalā ir iespēja iegādāties grieztus produktus, piemēram, gabaliņu arbūza vai melones u.c. produktus. To nosaka mūsu nacionālais normatīvais akts, taču šajā gadījumā produktam ir jābūt atbilstoši sagatavotam – iepakotam un marķētam.

Tirdzniecībā var atrast arī tādus produktus, kuru marķējumā ir norāde par paredzēto pārstrādes veidu, piemēram, zemenes ievārījumam, āboli sulai. Šādiem produktiem jāatbilst tikai kvalitātes prasībām, bet tie vairs nav jāklasificē nedz šķirās, nedz pēc lieluma. Savukārt, ja augļus un dārzeņus pērk personīgai lietošanai no ražotāja tirgū vai ielu tirdzniecībā, jārēķinās ar to, ka normatīvie akti neprasa piemērot kvalitātes prasības produktiem, kurus ražotājs pats saražojis un realizējis galapatērētājam nelielā apjomā.

Nekaitīguma prasības

Saskaņā ar prasībām ko nosaka Pārtikas aprites uzraudzības likums, katrs ražotājs ir atbildīgs par savas saražotās produkcijas nekaitīgumu.

Ja augļi un dārzeņi ir apstrādāti ar pesticīdiem, tad pesticīdu atliekas tajos nedrīkst pārsniegt normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (23.02.2005.), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK.

Citu piesārņotāju normas ir noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 ( 2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos.