ES sfērā esošo sugu monitorings

Paraugs Akts par vilka vai lūša nomedīšanu

Eiropas Kopienas sertifikāta pieteikums

Rīkojumi 2017./18. g. medību sezonā:

     Rīkojums "Par pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2017./2018. gada medību sezonā"  

 

Vairākas Latvijā medījamo dzīvnieku sugas, kuru medīšanas intensitāte un vietējie vides apstākļi pilnībā nodrošina populāciju atjaunošanos vai pat pieaugumu, Eiropas valstu vai globālā mērogā ir apdraudētas un tādēļ iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar konkrētiem regulāri ievāktiem datiem. Monitoringa mērķis ir sistemātiski iegūt datus par starptautiski apdraudētu, bet lokāli plaši izplatītu sugu populāciju stāvokli saistībā ar pieļaujamām izmantošanas normām un paņēmieniem, proti, noteikt, vai populācijas sekmīgi atjaunojas pie dotās medību slodzes.


ES Direktīva par savvaļas sugu un biotopu aizsardzību aizliedz tādu Latvijā medījamu sugu kā bebru, vilku un lūšu ieguvi, kā arī nosaka populāciju monitoringa un ieguves normēšanas nepieciešamību meža caunām, seskiem un baltajiem zaķiem. 

Valsts meža dienests radījis iestrādes vilku un lūšu monitoringam. Līdztekus ikgadējai uzskaitei un ziņu apkopošanai par nomedītajiem plēsējiem uzsākta nomedīto vilku un lūšu izpēte. Darbs aizsākts pirms diviem gadiem, izmantojot Dānijas Vides aģentūras finansiālu atbalstu. 2000./2001.gada sezonā vilku un lūšu monitoringu pārņēma Valsts meža dienests, organizējot sadarbību ar LVMI “Silava”, a/s “Latvijas valsts meži” un Latvijas Universitāti. Uzsākta arī vilku nodarīto postījumu lopkopībai apzināšana. Kopš 2004.gada lielo plēsēju monitoringu veic LVMI ”Silava” un finansē ZM Medību saimniecības attīstības fonds.

____________________________________________________________________________________________________

 

Seminārs par lielo plēsēju sugu aizsardzības plāniem “Silavā”
 

Šā gada 17. janvārī Salaspilī LVMI “Silava” telpās notika seminārs par vilku, lūšu un lāču sugu aizsardzības plānu atjaunošanas projektiem, kurā piedalījās VMD, Dabas aizsardzības pārvaldes, Pasaules dabas fonda un citu valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Semināra laikā “Silavas” pētnieki J. Ozoliņš un G. Bagrade stādīja priekšā lielo plēsēju monitoringa rezultātus, pēc kā norisinājās šo sugu aizsardzības plānu apspriede.

 

Lielo plēsēju sugu aizsardzības plānu atjaunošanas projektus finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF), bet izpilda LVMI “Silava”. Tie nepieciešami, lai regulāri ziņotu Eiropas Komisijai par lielo plēsēju populāciju stāvokli Latvijā, un no tā atkarīgs, vai lielo plēsēju medības mūsu valstī arī turpmāk būs iespējamas.

 

Vilki: populācija stabila un būtisku kaitējumu pārnadžiem nenodara

 

Iestājoties ES, Baltijas valstis attiecībā uz vilku panāca t.s. ģeogrāfisko izņēmumu – vilks tika pārcelts uz t.s. Biotopu direktīvas (Direktīva par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību) V pielikumu, tādēļ to drīkst medīt ar atļautajiem ieročiem un medību paņēmieniem. Vilkiem nav jāierīko arī aizsargājamās teritorijas, kā tas jādara citviet Eiropā. Jāveic vienīgi populācijas monitorings.

Galvenais vilku aizsardzības plāna mērķis pie mums ir saglabāt labvēlīgu vilku populācijas stāvokli neierobežoti ilgā laikā, kā arī veicināt labvēlīga populācijas stāvokļa sasniegšanu visā Baltijā. Šim mērķim Latvijā jāsaglabā ne mazāk kā 300-500 vilku.

Kopš 2012. gada Latvijas vilku populācijas stāvoklis novērtēts kā stabils un nedaudz augošs, neraugoties uz visai intensīvo medīšanas apjomu (ap 35 % no populācijas). Apmēram tāda pati vilku medību intensitāte ir arī Balkānu valstīs. Veiktās DNS analīzes liecina, ka Latvijas vilku populācija ģenētiski ir samērā viendabīga, jo vilks ir ekspansīva un tālu ceļojoša plēsēju suga. Visvairāk vilku pie mums nomedī Sēlijā, bet vismazāk – Vidzemē un Latgalē. Secināts, ka ap 10 % vilku mirst dabiskā nāvē no kašķa.

Kopumā ņemot, barības Latvijā vilkiem pietiek, un būtisku kaitējumu pārnadžiem tie nenodara. Konstatēts, ka arvien nozīmīgāku vietu vilku ēdienkartē ieņem bebri, tam seko mežacūku sivēni, staltbriežu teļi un stirnas. Tomēr visā Baltijā par problēmu kļuvuši vilku un suņu hibrīdi, kam par cēloni ir pietiekamais barības daudzums un zemais vilku blīvums. Pēdējie vilku uzbrukumi cilvēkiem pie mums notikuši 1980. gados, kad vairākus cilvēkus sakoduši ar trakumsērgu slimi dzīvnieki. Veselu vilku uzbrukumi cilvēkiem Latvijā nav konstatēti.

Latvijā 2016./2017. gada sezonā pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir 250 vilku.

 

Lūši: veiksmīga atgriešanās Eiropā, stabils stāvoklis pie mums

 

Latvija, iestājoties ES, attiecībā uz lūsi pilnīgu Biotopu direktīvas ģeogrāfisko izņēmumu nepanāca – lūsis tika pārcelts uz šī dokumenta IV pielikumu. Tas nozīmē, ka lūsi pie mums drīkst medīt vienīgi izņēmuma gadījumos un jāveic populācijas monitorings. Tiesa, lūsim aizsargājamas teritorijas nav jāierīko, kā tas jādara citur Eiropā.

Lūšu aizsardzības pasākumi un reintrodukcija novedusi pie tā, ka šī lielo plēsēju suga Eiropā pašlaik atgriežas visveiksmīgāk. Latvijā lūšu aizsardzības plāna mērķis paredz saglabāt sugas dabiskās plēsoņas funkcijas un nodrošināt nepārtrauktu Baltijas populācijas areālu. Tādēļ Latvijā jāsaglabā ne mazāk kā 600-650 lūšu.

Lūšu populācijas stāvoklis pie mums novērtēts kā stabils un labvēlīgs. Kopš 2003. gada lūšu daudzums pie mums ir krietni pieaudzis un tagad jau gandrīz sasniedz vides ietilpības robežu. Lūšu DNS pētījumi ir apgrūtināti, jo šis dzīvnieks atšķirībā no vilka nav monogāms. Lūši galvenokārt pārtiek no stirnām, taču ēd arī mežacūku sivēnus un zaķus. Pēdējā laikā arvien nozīmīgāku vietu lūšu ēdienkartē ieņem bebri.

Latvijā visintensīvākās lūšu medības notiek pirmajās 5-6 nedēļās pēc sezonas atklāšanas 1. decembrī. Pētījumu gaitā tomēr secināts, ka lūšu medību intensitāti, iespējams, var nākties bremzēt, jo populācijas stāvoklis var strauji pasliktināties. Tas tādēļ, ka spēcīgākie lūši, atšķirībā no vilkiem, var nogalināt savus vājākos sugasbrāļus. Tādā veidā lūši paši spēj pietiekami labi regulēt savu populāciju. Daudzi mazie lūsēni, iespējams, aiziet bojā dabiskā nāvē, taču šī fakta ietekme uz populāciju nav liela.

Latvijā 2016./2017. gada sezonā pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir 150 lūšu.

 

Lāči: reta parādība un neskaidrs populācijas stāvoklis

 

Mūsdienās Latvijā fiksēti apmēram 10 lāči, kuri visdrīzāk nākuši no Igaunijas lāču populācijas. Igaunijā pašlaik mitinās ap 600-700 lāču, kamēr pie mums lāča sastapšana ir nesistemātiska un neikdienišķa parādība, bet populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā neskaidrs.

Latvijā lāču aizsardzības plāna galvenais mērķis ir neradīt šķēršļus Igaunijas un Krievijas lāču izplatībai uz dienvidiem. Tomēr nav paredzēts radīt vietējo Latvijas lāču populāciju, kas spēj vairoties - galvenokārt sociāli ekonomisko apsvērumu dēļ. Pie mums cilvēki savulaik apzināti centušies atbrīvoties no lāčiem, jo tie radījuši vēl lielākus zaudējumus un bīstamību nekā vilki.

Latvijā ir konstatēti gan lāču ziemošanas, gan vairošanās fakti. Lāču vairošanās fiksēta Alojā, apmēram kilometru no Igaunijas robežas. Savukārt ziemojošs lācis reiz izbiedēts dzinējmedību laikā Alūksnes novada Bejas pagastā. Jāpiezīmē, ka lāču mātei mazuļi dzimst ziemas migā, un, ja māte tiek aizbiedēta no migas, mazie lācēni iet bojā. Citos gadījumos lāča iztraucēšana no ziemas migas lielas problēmas nerada, jo vēlāk lācis dodas ziemas guļā atkal.

Latvijā ienākušie lāči galvenokārt uzturējušies īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tomēr šie dzīvnieki spēj pārvietoties ātri un tālu. To apliecina fakts, ka lāči sastapti ne tikai Igaunijas pierobežā, bet arī netālu no Rīgas, pie Lietuvas robežas un pat Kurzemē. Tiesa gan, lācis no cilvēka parasti vairās un spēj pazust nemanot. Tādēļ cilvēks, uzturoties mežā, bieži vien pat nenojauš, ka aizbiedējis lāci.

Legālas lāču medības Latvijā nav paredzamas ne tuvākajā, ne arī attālākā nākotnē.

 

Kā uzlabot cilvēka un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu 

 

Izstrādājot un īstenojot lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus, svarīgi ir arī tas, cik lielā mērā šie dzīvnieki un cilvēks spēj mierīgi pastāvēt līdzās. Un lielu risku gan pie mums, gan citur Eiropā rada lauku iedzīvotāju tolerances līmenis, jo tieši viņi visbiežāk saskaras ar lielajiem plēsējiem un to darbības sekām. Tādēļ uzbrukumi mājdzīvniekiem, bišu dravu iznīcināšana un citi postījumi reizēm noved pie lielo plēsēju “apkarošanas pa kluso” – nelikumīgām medībām vai pat indēšanas. Tā kā nelikumīgi nogalināts plēsējs visbiežāk tiek atstāts turpat mežā, zūd svarīga zinātniska informācija un pasliktinās lielo plēsēju populāciju stāvoklis, jo būtiski mainās pētnieku priekšstats par reālo situāciju. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ vilku un lūšu populāciju stāvoklis Igaunijā un Lietuvā ir sliktāks nekā pie mums.

Viens no veidiem, kā uzlabot iedzīvotāju tolerances līmeni, ir pienācīgas plēsēju nodarīto zaudējumu kompensācijas sistēmas izstrāde. Kompensācijas labāk “strādā” tur, kur radikālākus pasākumus pielietot nav iespējams. Taču pat šādos gadījumos sistēmu nepieciešams pilnveidot, kaut vai palīdzot nodrošināt preventīvos pasākumus. Piemēram, Saksijā (Austrumvācija), kur vilku ir apmēram tikpat daudz, cik Latvijā, par to nodarītajiem zaudējumiem tiek izmaksātas kompensācijas, tomēr uzbrukumu mājdzīvniekiem tur mazāk nepaliek.

Otrs paņēmiens iedzīvotāju tolerances uzlabošanai ir legālas, rūpīgi uzraudzītas lielo plēsēju medības, kas ir arī zinātniskās informācijas avots. Šādi mazinās vietējo iedzīvotāju motivācija risināt “plēsēju problēmu” ar nelikumīgām metodēm. Piemēram, Zviedrijā, kur vilki “specializējušies” medību suņu nogalināšanā, 2017. gada sākumā ar Augstākās Administratīvās tiesas lēmumu četrās valsts vidusdaļas lēnēs (provincēs) tika atļauts nomedīt 24 vilkus. Medības rūpīgi uzrauga attiecīgās lēnes administrācija, un to laikā tiek ievāktas gan DNS analīzes, gan cita veida zinātniskā informācija.

Saistībā ar lielo plēsēju medībām nepieciešams rūpīgi uzraudzīt arī trofeju apstrādes un tirdzniecības sfēru. Piemēram, Lietuvā, kur lūšus medīt nedrīkst, ik pa laikam uzrodas lūša trofeja, kas skaitās iegūta turpat blakus Kaļiņingradas apgabalā.

Visbeidzot, nepieciešams ieguldīt lielāku darbu sabiedrības izglītošanā gan par lielajiem plēsējiem, gan arī par šo dzīvnieku funkcijām dabā.

 

Informāciju sagatavoja: Ilgvars Zihmanis, Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais referents

____________________________________________________________________________________________________


Lai noteiktu vilku lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu, medības reglamentējošie normatīvie akti paredz izmantot sugas aizsardzības plānā izklāstītā monitoringa rezultātus. Monitorings ietver regulāru populācijas stāvokļa izpēti, kurā Latvijai tradicionālā uzskaite pēc pēdām nodrošina tikai vienu no daudziem raksturojošiem rādītājiem. Ar vilku pēdu esamību iespējams raksturot sugas izplatību, nevis indivīdu skaitu populācijā. Ticama indivīdu uzskaite ir ļoti darbietilpīga un dārga procedūra, kas atmaksājas vienīgi aizsargājamās teritorijās zinātniskiem mērķiem. Ja populāciju intensīvi apmedī, indivīdu skaits ir ļoti nestabils un, tik mobilai un auglīgai sugai kā vilki, gada laikā svārstās vismaz 2-3 reizes. Taču ilgākā termiņā apmedītas populācijas stāvokli pietiekami raksturo nomedītie dzīvnieki. To izpēte pēc nejaušas atlases principa notiek jau kopš 1998. gada. Svarīgākie rādītāji, kuriem tiek pievērsta īpaša uzmanība, plānojot nākamās sezonas limitu, ir sekojoši:

1.     nomedīšanas vieta un datums;
2.     indivīda dzimums;
3.     vai mātīte konkrētajā sezonā ir vairojusies;
4.     kāda ir bijusi vairojušās mātītes auglība (embriju skaits);
5.     par gadu jaunāku indivīdu īpatsvars no nomedītajiem;
6.     viengadīgu indivīdu īpatsvars no nomedītajiem;
7.     vecāko vilku precīzi noteikts vecums un īpatsvars no nomedītajiem;
8.     kuņģa satura masa un sastāvs;
9.     agrāk gūti savainojumi;
10.   reģistrēti uzbrukumi mājdzīvniekiem.

 

2017./2018. gada medību sezonā uz 16.11.2017 nomedīto vilku skaits - 116

Vilku karti skatīt šeit >>

2016./2017. gada medību sezonā uz 31.03.2017 nomedīto lūšu skaits - 125 (sezona beigusies)

2016./2017. gada medību sezonā uz 31.03.2017 nomedīto vilku skaits - 279 (sezona beigusies)

2015./2016. gada medību sezonā uz 31.03.2016 nomedīto lūšu skaits - 115 (sezona beigusies)

2015./2016. gada medību sezonā uz 23.03.2016 nomedīto vilku skaits - 275 (sezona beigusies)

2014./2015. gada medību sezonā uz 31.03.2015 nomedīto lūšu skaits - 172 (sezona beigusies)

2014./2015. gada medību sezonā uz 31.03.2015 nomedīto vilku skaits - 267 (sezona beigusies)

2013./2014. gada medību sezonā uz 30.03.2014 nomedīto lūšu skaits - 147 (sezona beigusies)

2013./2014. gada medību sezonā uz 31.03.2014. nomedīto vilku skaits 292 (sezona beigusies)

2012./2013. gada medību sezonā uz 04.03.2013 nomedīto lūšu skaits - 150  (sezona beigusies)

 



2012./2013. gada medību sezonā uz 01.04.2013 nomedīto vilku skaits - 247  (sezona beigusies)
 

 2011./2012. gada medību sezonā uz 30.01.2012 nomedīto vilku skaits - 201 (sezona beigusies)

 
2011./2012. gada medību sezonā uz 03.04.2012 nomedīto lūšu skaits - 149 (sezona beigusies)

2010./2011. gada medību sezonā uz 01.04.2011 kopā nomedīti 133 lūši (sezona beigusies)

2010./2011. gada medību sezonā uz 01.04.2011 kopā nomedīti 139 vilki (sezona beigusies)


2009./2010.g. medību sezonā uz 01.04.2010 kopā nomedīti 175 vilki (sezona beigusies)


2009./2010.g. medību sezonā uz 01.04.2010 kopā nomedīts 141 lūsis (sezona beigusies)


2008./2009.g. medību sezonā kopā nomedīti 117 lūši (Pieļaujamais limits ir sasniegts)



2008./2009.g. medību sezonā kopā nomedīti 200 vilki (Pieļaujamais limits ir sasniegts)