Lauksaimniekiem dabas riski būs jāapdrošina vai jāveido naudas uzkrājums

Lauksaimniekiem dabas riski būs jāapdrošina vai jāveido naudas uzkrājums

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, ar ko valdība iepazinās otrdien, 12. februārī. 

 

Pēdējos gados lauksaimnieki arvien vairāk apdrošina sējumus un lauksaimniecības dzīvniekus. Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji pašlaik piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts no Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.

 

Lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu īstenot kopfonda izveidošanas pasākumu. Tā kā iepriekšējā pieredze ar lauksaimniecības risku fonda darbību nebija sekmīga, viņi nolēma, ka atbilstošāka ir apdrošināšana un atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai, kaut arī pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Tāpēc ZM, sagatavojot Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam projektu, tajā kā vienu no atbalsta pasākumiem arī iekļaus atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.

 

Savukārt tie lauksaimnieki, kuri apdrošināšanu uzskata par finansiālu neizdevīgu, lai gan ir paredzēts atbalsts apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai segšanai, var veidot savu finanšu uzkrājumu pašu saimniecībā. No 2018. gada ir mainījusies uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtība, un tas nozīmē, ka UIN vairs netiek piemērots nodokļa maksātāja peļņai, jo UIN piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. UIN ir jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi lauksaimnieki, kas ir UIN maksātāji, var veidot uzkrājumus iespējamiem riska iestāšanās gadījumiem, jo reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots.

 

Ņemot vērā 2018.gada sausuma radītos zaudējumus, ir izvērtētas iespējas, lai turpmāk varētu apdrošināt sējumus pret sausuma risku. Tā kā sausums ir plaša mēroga risks, tad šī riska apdrošināšana ir iespējama pie nosacījuma, ja valsts piedalās ar savu līdzfinansējuma daļu to sausuma radīto zaudējumu daļas kompensēšanai, kas pārsniedz apdrošinātāju rīcībā esošo uzkrājumu.

 

Valdība pieņēma informatīvo ziņojumu zināšanai un lēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinets no zemkopības ministra vairs nepieņems izskatīšanai jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem. 

 

Vairāk informācijas – Ministru kabineta tīmekļvietnē "Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu".  
_____________________________
Informāciju sagatavoja: 
Rūta Rudzīte, 
sabiedrisko attiecību speciāliste,
tālrunis: +371 67027498, 
e-pasts: ruta.rudzite@zm.gov.lv, 
tīmekļvietne: www.zm.gov.lv 

  • Publicēts:
    12.02.2019