Noteiktas 2019. gada nozvejas kvotas Baltijas jūrā

Noteiktas 2019. gada nozvejas kvotas Baltijas jūrā

Pirmdien, 15. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (LZMP) Luksemburgā panākta ministru vienošanās par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2019. gadam.

 

Kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot jau Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH ietvaros svētdien, un intensīvs darbs ilga līdz 15. oktobra vēlam vakaram, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām Baltijas jūras valstu starpā. Nozīmīgākās diskusijas notika par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

 

Latvija BALTFISH diskusijā norādīja, ka mencu krājumam austrumu apgabalā, kam vairākos iepriekšējos gados jau ir bijis ievērojams nozvejas kvotu samazinājums, zvejas iespēju noteikšanā jāseko Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvātajam priekšlikumam par 15% samazinājumu, kas atbilst arī piesardzīgas pieejas principam. Savukārt pārējās Baltijas valstis bija gatavas atbalstīt vēl lielāku samazinājumu šim mencu krājumam. Taču zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka jebkurš tālāks samazinājums Latvijai ir sarkanā līnija, kuru tā nebūs gatava pārkāpt. Šī Latvijas stingrā nostāja padomē panāktajā vienošanā tika respektēta.

 

BALTFISH dalībvalstis spēja vienoties arī par ievērojamu 70% palielinājumu Baltijas jūras rietumu mencai. Latvija sanāksmē pauda bažas, ka šeit tomēr būtu vēlama piesardzīgāka pieeja. Šāda pieauguma iespēja balstīta tikai uz ļoti veiksmīgo mencu nārstu 2017. gadā, tāpēc pastāv būtisks risks, ka tuvākajā nākotnē atkal varētu sekot krass šīs kvotas samazinājums.

 

Attiecībā uz Latvijai ļoti svarīgo Rīgas jūras līča reņģes krājumu, kur vairākus gadus pēc kārtas nozvejas iespējas tika samazinātas, nozarei sāpīgie līdzšinējie ierobežojumi beidzot devuši pozitīvus rezultātus, un kvotu nākamgad būs iespējams palielināt par 7%.

 

”Kopumā es nākamā gada zvejas iespēju guvumu vērtēju daudz pozitīvāk, nekā to varējām cerēt pēc šī gada maijā izplatītā zinātnes padoma ziņojuma par Baltijas jūras zivju krājumiem. Zvejnieku dzīvotspējai katrs kilograms ir no svara. Mums nozīmīgākajām sugām – brētliņai, kā arī Rīgas jūras līča reņģei 2019. gadam ir pieaugoši nozvejas apjomi. Savukārt mencai Baltijas jūras austrumu daļā, neraugoties uz zinātnieku rosināto samazinājumu par 41 procentiem, mēs panācām mazāko iespējamo kritumu –  mīnus 15 procentus,” pēc sēdes uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

 

ES LZMP 15. oktobrī Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2019. gadam Latvijai tika noteiktas šādas provizoriskās zvejas iespējas:

 

 - mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 15 procentiem (par 365 tonnām). Nozvejas kvota Latvijai – 2060 tonnas;
- mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā palielinājušās par 70% (par141,4 tonnām). Nozvejas kvota Latvijai – 343,4 tonnas;
- brētliņu zvejas iespējām būs 3% palielinājums, kas Latvijas zvejniekiem 2019. gadā papildus nozīmē 1171 tonnas brētliņu zvejas iespējas. Nozvejas kvota Latvijai– 37 460 tonnas;
- reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju pieaugums. Salīdzinot ar 2018. gadu, tas būs palielinājums par 1101 tonnu. Nozvejas kvota Latvijai – 16 708 tonnas;
 - reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā saistībā ar krājuma pasliktināšanos 2019. gadā būs samazinājums par 26%. Tas Latvijas zvejniekiem nozīmē samazinājumu par 1636 tonnām. Nozvejas kvota Latvijai – 4723 tonnas, kas galvenokārt tiek izmantota kā piezveja brētliņu zvejā;
- lašu zvejas iespējas Baltijas jūrā saglabājas nemainīgas, nozvejas kvota Latvijai 2019. gadā – 12 012 gabali.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    16.10.2018