Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības


2019. gada 30. martā plkst. 1:00 naktī pēc Latvijas laika Apvienotā Karaliste (AK) pametīs Eiropas Savienību (ES), kļūstot par trešo valsti jeb valsti ārpus Eiropas Savienības. Šobrīd turpinās sarunas par izstāšanās nosacījumiem. AK izstāšanās scenāriji:

 

1. Ja vienošanās tiek panākta un izstāšanās līgums tiek ratificēts gan no ES, gan AK puses pirms 2019. gada 30. marta, tad no izstāšanās datuma līdz 2020. gada 31. decembrim būs pārejas periods un ES un AK attiecības regulēs Izstāšanās līgums. Izstāšanās līgumā ir paredzēts, ka līdz pārejas perioda beigām AK lielā mērā turpinās piemērot ES tiesības un atsevišķus pārejas perioda nosacījumus. Pārejas periodā AK būs jāievēro ES tirdzniecības politika.Pārejas periodā ES un AK būs jāvienojas par nākotnes attiecībām. 

 

Savukārt turpmākai sadarbībai pēc 2020. gada 31. decembra ES un AK slēgs sadarbības līgumu kā ar jebkuru citu ārpus ES esošu trešo valsti. Mērķis ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp ES un AK ar nulles tarifiem, bez jebkādiem ierobežojumiem visām preču grupām, un ar muitas režīmu, kas balstās uz vienoto muitas teritoriju. 

 

2. Ja vienošanās netiek panākta vai izstāšanās līgumu kāda no pusēm neratificē, tad pārejas perioda nebūs, un no 2019. gada 30. marta AK būs trešā valsts, līdzīgi kā ASV, Ķīna, Krievija u.tml. Tas nozīmē, ka tirdzniecība un savstarpējās attiecības starp AK un ES notiks saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kur abas puses ir dalībnieces, un, piemēram, attiecībā uz tirdzniecību tiks piemēroti muitas tarifi, importa tarifu kvotas un citi nosacījumi.

 

 

Plašāka informācija par 1. scenāriju, ja ES un AK attiecības regulēs izstāšanās līgums

 

Izstāšanās līguma nosacījumi 

 

Tirgū laistās preces

 

Izstāšanās līgumā ir paredzēts, ka preces, kas likumīgi laistas ES vai AK tirgū pirms pārejas perioda beigām, varēs turpināt brīvu apriti abos šajos tirgos un starp tiem, līdz nonāks pie gala lietotājiem, un šos produktus nav nepieciešams pārveidot vai pārmarķēt. 

 

Tas nozīmē, ka preces, kas pārejas perioda beigās vēl atradīsies izplatīšanas ķēdē (veikalā u.tml.), varēs nokļūt pie galalietotājiem ES vai AK, un attiecībā uz tām nebūs jāizpilda nekādas papildu prasības. Šādas preces drīkst arī nodot ekspluatācijā (ja tas paredzēts piemērojamajos ES tiesību noteikumos).

 

Izņēmuma kārtā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu starp ES tirgu un AK tirgu no pārejas perioda beigām attieksies ES un AK piemērojamie noteikumi par importu un sanitāro kontroli pie robežas neatkarīgi no tā, vai tie tika laisti tirgū pirms pārejas perioda beigām. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka ar šādiem produktiem ir saistīts augsts sanitārais apdraudējums, un, šādus produktus un dzīvus dzīvniekus ievedot ES tirgū vai AK tirgū, ir jāveic efektīvas veterinārās pārbaudes. 

 

No muitas viedokļa nepabeigta preču pārvietošana

 

Muitas, PVN un akcīzes nolūkos izstāšanās līgumā tiek paredzēts, ka preču pārvietošanu, kas sākusies pirms AK izstāšanās no ES muitas savienības, jāļauj pabeigt saskaņā ar ES noteikumiem, kas bija spēkā, sākoties pārvietošanai. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumus turpinās piemērot pārrobežu darījumiem, kas sākušies pirms pārejas perioda, saistībā ar nodokļu maksātāju PVN tiesībām un pienākumiem, piemēram, ziņošanas pienākumu un PVN maksājumu un atmaksājumu jomā. Tāda pati pieeja darbojas attiecībā uz jau iesāktu administratīvo sadarbību, kura, tāpat kā pirms izstāšanās sākta informācijas apmaiņa, būtu jāpabeidz saskaņā ar piemērojamajiem ES noteikumiem. 

 

 

Plašāka informācija par 2. scenāriju, ja AK izstājas no ES bez izstāšanās līguma

 

Pastāv iespēja, ka ES un AK amatpersonām līdz 2019. gada 30. martam nebūs izdevies vienoties par nosacījumiem, kas attiecības regulēs pēc 2019. gada 30. marta. Šādā gadījumā AK no 2019. gada 30. marta kļūs par trešo valsti.   

 

ES ārkārtas rīcības plāns

 

Ņemot vērā pastāvošo nenoteiktību saistībā ar izstāšanās līguma ratifikāciju AK, Eiropas Komisija 2018. gada 19. decembrī sāka īstenot ārkārtas rīcības plānu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus tam, kā dažādās jomās (ES pilsoņu uzturēšanās AK, finanšu pakalpojumi, kravu autopārvadājumi, muita un preču eksports, klimata politika) ES rīkosies gadījumā, ja izstāšanās līgums netiks apstiprināts. Paredzēts, ka ārkārtas rīcības plāna tiesību akti tiks apstiprināti līdz AK izstāšanās datumam.

 

Muita un preču eksports

 

Ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, visus ES tiesību aktus par importētām precēm un eksportētām precēm piemēros no izstāšanās dienas. Tas ietver nodevu un nodokļu uzlikšanu un formalitāšu un kontroles pasākumu ievērošanu, kurus paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums, ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus.

 

Dalībvalstu rīcība joprojām ir ļoti būtiska. ES dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai no izstāšanās dienas gadījumā, ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, spētu piemērot ES Muitas kodeksu un attiecīgos noteikumus par netiešajiem nodokļiem visam importam no AK un eksportam uz AK. ES dalībvalstīm būtu jāizmanto pašreizējās iespējas izsniegt atļaujas tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, kas paredzēti ES Muitas kodeksā. 

 

Valsts ieņēmuma dienesta informācija: Kas jāņem vērā uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK (‘no deal’ gadījumā) un Brexit ietekme uz preču muitošanu

 

Kravu autopārvadājumi

 

Ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, kravu autopārvadājumi starp ES un AK būs ļoti ierobežoti un tos varēs veikt tikai starptautiskas ierobežotu kvotu sistēmas ietvaros. Tādēļ ES pieņems aktu, kas ļaus pārvadātājiem no AK uz laiku ievest preces ES ar nosacījumu, ka AK piešķir līdzvērtīgas tiesības ES kravu autopārvadātājiem un tiek ievēroti godīgas konkurences nosacījumi.

 

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība

 

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības jomā joprojām pastāv neskaidrība attiecībā uz tirdzniecības nosacījumiem (kādi dokumenti, sertifikācija, kontrole u.tml. tiks piemērojama attiecībā uz dzīvniekiem un precēm).

 

Eiropas Komisijas ieteikumi, kā sagatavoties AK izstāšanai no ES 

 

Eiropas Komisijas publicētie paziņojumi, t.sk. lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un veterinārajā jomā, par sagatavošanos Apvienotās Karalistes izstāšanai no Eiropas Savienības, kuros norādīta informācija par Eiropas Savienības likumdošanas aktiem un procedūrām, kas Apvienotajai Karalistei nebūs saistoši un ar ko būs jārēķinās uzņēmējiem.

 

Septiņas lietas, kas jāzina, ceļojot starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību pēc Brexit, ja nav panākta vienošanās

 

 

Kāda būs AK lauksaimniecības politika pēc izstāšanās no ES?

 

Pēc AK izstāšanās no ES lauksaimniecības jomu AK reglamentēs Agriculture Bill, ko apstiprinās AK parlaments. Atbilstoši šim dokumentam 2019. gadā un 2020. gadā AK tiks turpināti ES Kopējās lauksaimniecības politikas tiešie maksājumi. 2021.-2027. gadā AK lauksaimniecībā būs pārejas periods, kad tiešie maksājumi pakāpeniski tiks izbeigti un ar 2028. gadu tie vairs netiks maksāti. 

 

Savukārt pēc izstāšanās no ES AK iecerējusi esošo ES tiešo maksājumu sistēmu aizstāt ar “Videi labvēlīgas zemes apsaimniekošanas sistēmu”, kas paredzēs lauksaimniekiem maksājumus par sabiedriskā labuma radīšanu, tajā skaitā gaisa un ūdens kvalitāti, augsnes kvalitāti, dzīvnieku labturību, pieejamību un pasākumiem plūdu samazināšanai. [DEFRA]