Lauksaimniecības politikas

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Laika apstākļu radīto katastrofu pārvarēšana Dienvidaustrumu Āzijas lauksaimniecībā

 

OECD (2018), Managing Weather-Related Disasters in Southeast Asian Agriculture, OECD Studies on Water, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Dienvidaustrumu Āzija ir pakļauta arvien biežākām un intensīvākām ar laika apstākļiem saistītām katastrofām, kas rada bažas reģiona lauksaimniekiem. Šajā pētījumā tiek pārskatītas politikas pieejas attiecībā uz sausumu, plūdiem un taifūniem Mjanmā, Filipīnās, Taizemē un Vjetnamā, lai noteiktu labo praksi un stiprinātu lauksaimniecības nozares noturību. Pētījumā novērtēti laika apstākļu radītu dabas katastrofu riski lauksaimniecībai, un tiek pārskatītas riska pārvaldības politikas, izmantojot kā kritēriju OECD politiku ietvaru sausuma un plūdu mazināšanai lauksaimniecībā. Analīze atklāj vairākas prioritārās jomas, lai stiprinātu šo četru Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstu lauksaimniecības sektoru izturētspēju, tostarp: 1) uzlabot katastrofu riska pārvaldības novēršanas un mazināšanas komponentus, saskaņojot politikas stimulus un integrējot riska mazināšanas pasākumus infrastruktūras plānošanā un padomdevēj-sistēmās; 2) ieviešot un īstenojot ūdens sadales un ūdens izmantošanas ierobežojošus pasākumus, veicināt lauksaimnieku efektīvāku ūdens izmantošanu; 3) uzlabojot valdības un partneru iestāžu darbības koordināciju, lai savlaicīgāk reaģētu uz katastrofām; 4) uzlabot savlaicīgus izejvielu, aprīkojuma un sociālās aizsardzības pasākumus, piemēram, ar katastrofām saistītu naudas pārskaitījumu sadali, lai stiprinātu lauksaimnieku spēju atgūties no katastrofām.

 

Atslēgas vārdi: riska pārvaldība, dabas katastrofas, sausums, plūdi, taifūns, ASEANriska pārvaldība, dabas katastrofas, sausums, plūdi, taifūns, ASEAN

 

Pieejamshttps://doi.org/10.1787/9789264123533-en

 

  • Šveices robežu aizsardzības kā lauksaimniecības politikas instrumenta novērtējums

 

Gray, E., et al.  (2017), "Evaluation of the relevance of border protection for agriculture in Switzerland", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 109, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā novērtēta robežu aizsardzības nozīme lauksaimniecības jomā Šveicē. Šveices lauksaimniecības politikas mērķi atspoguļo sabiedrības cerības, ka lauksaimniecība nodrošinās to ar pieprasītajām precēm. Robežu aizsardzība ir viens no būtiskākajiem atbalsta politikas instrumentiem, kurus Šveice izmanto šo mērķu sasniegšanai. Pētījumā tiek konstatēts, ka izņemot vietējās pārtikas ražošanas stimulēšanu, robežu aizsardzība nav būtiska, lai sasniegtu visus lauksaimniecības politikas mērķus. Turklāt tā rada ievērojamas izmaksas Šveices ekonomikai. Pētījumā tiek doti ierosinājumi alternatīviem politikas instrumentiem.

 

Atslēgas vārdi: Šveice, robežu aizsardzība, METRO modelis, daudzfunkcionalitāte, lauksaimniecība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/6e3dc493-en

 

  • Enerģijas efektivitātes uzlabošana pārtikas ķēdē

 

OECD (2017), Improving Energy Efficiency in the Agro-food Chain, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Vairāku iemeslu dēļ enerģijas patēriņš lauksaimniecības un pārtikas nozarē turpina pieaugt, un daudzās valstīs ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā, kas ievērojami veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc steidzami jāapsver, kā pārtikas piegādes ķēde var uzlabot energoefektivitāti. Šajā ziņojumā analizēti veidi, kā uzlabot enerģijas patēriņu lauksaimniecības un pārtikas nozarē attiecībā gan uz ražotājiem, gan patērētājiem, un ir izklāstīti politikas ieteikumi, ko valdības var ieviest, lai sasniegtu ekoloģiskās izaugsmes mērķus un sasniegtu ilgtspējīgu attīstību. Šis pētījums ir daļa no plašāka OECD darba pie zaļās izaugsmes lauksaimniecībā.

 

Atslēgas vārdi: enerģijas patēriņš, lauksaimniecība, pārtika, SEG emisijas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264278530-en

 

  • Politikas, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļiem un biodegvielu, globālajā piegādes ķēdē: to ietekme uz lauksaimniecības tirgiem un saimniecību ienākumiem

 

von Lampe, M. et al. (2014), “Fertiliser and Biofuel Policies in the Global Agricultural Supply Chain: Implications for Agricultural Markets and Farm Incomes”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 69, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir analizēta mēslojuma un biodegvielas politiku ietekme uz lauksaimniecības tirgu un saimniecību ienākumiem OECD dalībvalstīs un dažās citās valstīs. Pētījumā tiek izmantoti OECD mēslošanas līdzekļu un biodegvielas atbalsta politiku datubāzes dati (no 48 valstīm, t.sk. ES) un izvērtētas šo politiku ietekme uz tirgu. Attiecībā uz biodegvielas atbalstu visizplatītākais atbalsts ir nodokļu atlaižu formā. Otrs izplatītākais atbalsta veids ir biodegvielas mandāti, kas nosaka minimālo biodegvielas daudzumu transporta degvielas daudzumā. Pētījumā tiek secināts, ka biodegvielas atbalsta politikas rada papildu pieprasījumu pēc izejvielu resursiem, tādējādi veicinot augstākus ienākumus graudu audzētājiem gan valstīs ar atbalsta politikām, gan bez tām. Tai pašā laikā šīs politikas palielina izmaksas pakārtotajās nozarēs, tostarp lopkopībā un patērētājiem. Kultūraugu mēslošanas līdzekļu atbalsta politikas var izdalīt 2 veidos - atbalsts mēslojuma ražotājiem un atbalsts zemniekiem mēslojuma pirkšanai. Abu veidu atbalsti samazina mēslojuma izmantošanas izmaksas, kas rosina izmantot to vairāk un palielināt ražīgumu un ražu un ienākumus lauksaimniekiem valstīs ar šīm politikām. Bet citās valstīs bez atbalsta politikām attiecīgi ienākumi tiek pazemināti. Savukārt lopkopībā abu valstu grupās ir zemākas barības izmaksas, kas attiecīgi arī samazina lauksaimniecības dzīvnieku cenas.

 

Atslēgas vārdi: saimniecību ienākumi, biodegvielas tirgus, enerģijas cenas, lauksaimniecības tirgi, mēslošanas līdzekļu tirgus, mēslošanas līdzekļu atbalsta politiku, kvantitatīvā analīze, lauksaimniecība, zemes izmantošana, biodegvielas atbalsta politiku, aprēķināmais vispārējā līdzsvara modelis

 

 Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jxsr7tt3qf4-en

 

 

  • Lauksaimniecības politikas ietekmes ilgtermiņa tendences

 

Martini, R. (2011), “Long Term Trends in Agricultural Policy Impacts”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 45, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Lielākajā daļā OECD valstu ir veiktas reformas lauksaimniecības politikā. Katra valsts ir izvēlējusies citu ceļu, lai nomainītu atbalsta politiku, kas vēsturiski balstīta uz tirgus cenu atbalstu, ar citiem atbalsta veidiem un mērķiem, ko sasniegt. Šajā ziņojumā tiek aplūkoti reformu rezultāti sešos OECD reģionos, un tiek secināts, ka visos reģionos ir vērojams progress, tomēr rezultāti ir nevienmērīgi. Galvenais, lai reforma dotu efektīvus rezultātus, ir koncentrēties uz tirgus cenas atbalsta samazināšanu. Reformas, kas pāriet no viena platības maksājuma uz citu, piedāvā salīdzinoši maz iespējas uzlabot vispārējo ietekmi uz politiku. Nesenā tirgus cenu atbalsta samazināšana var pagriezties atpakaļ virzienā uz pieaugumu, ja apstāsies pašreizējā tendence ar augstākām preču cenām, jo lielai daļai nesenā progresa pamatā ir tirgus norises un ne politikas izmaiņas.

 

Atslēgas vārdi: rādītāji, lauksaimniecības politikas, aizsardzības, tirdzniecība, politikas reformas

 

Pieejamshttp://dx.doi.org/10.1787/5kgdp5zw179q-en