Mājlopu slimības

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Mājlopu slimību uzliesmojumu riska vadība

 

Inamura, M., J. Rushton and J. Antón (2015), "Risk Management of Outbreaks of Livestock Diseases", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 91, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Mājlopu slimībām, var nopietni apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību, un tām ir nelabvēlīga ekonomiskā ietekme uz ražotāju ienākumiem, tirgu, tirdzniecību un patērētājiem. Šajā ziņojumā tiek izstrādāts vienots ietvars, lai uzlabotu informāciju par publiskajām darbībām un politikām mājlopu slimības uzliesmojumu kontrolēšanai dažādās valstīs. Galvenais pētījuma mērķis ir vērtēt dažādu slimību uzliesmojumu politisko reakciju efektivitāti. Izveidotā izmēģinājuma datu bāzes aptver četras mājlopu slimību (putnu gripa, govju sūkļveida encefalopātija, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga) un deviņas valstis (Kanāda, Dānija, Francija, Vācija, Ungārija, Japāna, Meksika, Nīderlande un Apvienotā Karaliste). Tajā aptverti trīs līmeņu dati: epidemioloģiskie faktori; valsts kontroles un kompensācijas pasākumi; un slimību uzliesmojumu ekonomiskā ietekme. Informācija par politikas atbildēm uz  slimību uzliesmojumiem ir iegūta no datu analīzes. Rezultāti liecina, ka valdības izdevumi, lai iznīcinātu patogēnus, ar kaušanas un kompensāciju politikas pasākumiem ir ļoti dārgi, jo sevišķi lielu vai ilgstošu slimību uzliesmojumu gadījumos, un ka līdzekļi, kas kompensē finanšu zaudējumus saimniecību līmenī, īstermiņā sastāda valdības izdevumu būtiskāko daļu.

 

Atslēgas vārdi: mājlopu slimības, slimību uzliesmojumi, lauksaimniecības politikas, riska vadība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jrrwdp8x4zs-en

 

  • Mājlopu slimības: profilakse, kontrole un kompensācijas shēmas

 

OECD (2012), „Livestock Diseases: Prevention, Control and Compensation Schemes”, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums ir pārskats par mājlopu slimību riska vadību – potenciāli katastrofāla riska veidu, kas var būt ar spēcīgu ārēju iedarbību, ņemot vērā tā ciešo saistību ar pārtikas ķēdi un cilvēku veselību. Dzīvnieku slimības, galvenokārt, saimniecībā audzētiem lopiem, jau sen ir bijušas politikas dienaskārtībā pārtikas drošības apsvērumu un potenciālo ekonomisko zaudējumu dēļ. Tirdzniecības un cilvēku pārvietošanās globalizācijā un cilvēku jutība attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu paaugstina dzīvnieku slimību kontroles sarežģītību un nozīmīgumu. Uzliesmojumi – vai pat tikai baumas par to iespējamību – var radīt plašu patērētāju paniku, tirdzniecības pārtraukšanu, un smagu ietekmi uz ienākumiem, nemaz nerunājot par izmaksām no slimībām un nāves gadījumiem, ko rada dzīvnieku slimības.
Ziņojumā pamatā ir salīdzinošā analīze par preventīvo sistēmu, institucionālās plānošanas, slimību uzliesmojumu kontroles un kompensāciju shēmu pieredzi. Pētījumā aptvertas astoņas valstis (Austrālija, Botsvāna, Brazīlija, Kanāda, Francija, Vācija, Nīderlande, Vjetnama). Galvenā mācība ir, ka iniciatīva ir svarīga: ja visas attiecīgās iesaistītās puses neuzskata par svarīgu ieviest lopkopības prakses slimību aizkavēšanai, un neziņo un nereaģē pie slimību uzliesmojuma, tad nestrādās pat labākās politikas.

 

Atslēgas vārdi: mājlopu slimības, riska vadība, profilakses un kontroles sistēma, kompensāciju shēmas, Austrālija, Botsvāna, Brazīlija, Kanāda, Francija, Vācija, Nīderlande, Vjetnama

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264178762-en