Reglaments

2016.gada 5.janvārī   
Rīgā, Republikas laukumā 2


Zemkopības ministrijas reglaments

 

Izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes
iekārtas likuma 73. panta
pirmās daļas 1. punktu,
75. panta pirmo daļu

I.    Vispārīgie jautājumi

1. Zemkopības ministrijas (turpmāk – ministrija) reglaments nosaka ministrijas struktūru un darba organizāciju.

2. Ministrija veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ministrijas nolikumā, citos normatīvajos aktos un šajā reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

3. Ministrijas misija (virsmērķis) ir rūpēties par drošu pārtiku iedzīvotājiem, sekmēt laukos dzīvojošo cilvēku labklājību un nodrošināt priekšnoteikumus ilgtspējīgai Latvijas dabas resursu apsaimniekošanai.

4. Ministrijas darbības plānu vidējam termiņam nosaka ministrijas darbības stratēģijā. Ministrijas funkcijas un uzdevumi ir atspoguļoti ministrijas nolikumā un plašāk formulēti struktūrvienību reglamentos.

II.    Ministrijas struktūra

5. Ministrijas ierēdņi un darbinieki darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā, kur viena amatpersona ir padota citai amatpersonai.

6. Zemkopības ministrs (turpmāk – ministrs) ir augstākā amatpersona ministrijā. Ministra kompetenci nosaka Latvijas Republikas Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums un citi normatīvie akti.

7. Ministram tieši pakļauts ir parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs un ministra biroja vadītājs.
8. Ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru. Parlamentārais sekretārs atbilstoši ministra kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv ministru likumdošanas procesā Saeimā, kā arī veic citus ministra dotos uzdevumus.

9. Valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs.

10. Ministrijā ir šādas struktūrvienības, kuras ir valsts sekretāra tiešā pakļautībā:

    10.1. Lauksaimniecības departaments;
    10.2. Meža departaments;
    10.3. Zivsaimniecības departaments;
    10.4. Veterinārais un pārtikas departaments;
    10.5. Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departaments;
    10.6. Juridiskais departaments;
    10.7. Budžeta un finanšu departaments;
    10.8. Lauku attīstības atbalsta departaments;
    10.9.Tirgus un tiešā atbalsta departaments;
    10.10.Administratīvais departaments;
    10.11. Iekšējā audita nodaļa;
    10.12. Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

   11. Valsts sekretāram ir divi valsts sekretāra vietnieki – valsts sekretāra vietnieks un valsts sekretāra vietnieks, kurš vienlaikus vada Budžeta un finanšu departamentu. Valsts sekretāram tieši pakļauti ir vecākais referents un referents.

III.    Ministrijas darba organizācija

12. Ministrs vada ministrijas darbu. Ministrs dod rīkojumus parlamentārajam sekretāram, valsts sekretāram un ministra biroja vadītājam, kuri nodrošina šo rīkojumu izpildi. Ministrs var dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam.

13. Ministrs no ministrijas ierēdņu vidus ar rīkojumu apstiprina:
13.1. budžeta programmu (apakšprogrammu) vadītājus un izpildītājus;
13.2. atbildīgās amatpersonas par ministrijas darbības stratēģijas darbības virzienu īstenošanu.

14. Parlamentārais sekretārs savas kompetences jomā dod rīkojumus valsts sekretāram, kurš nodrošina šo rīkojumu izpildi. Parlamentārais sekretārs savas kompetences jomā var dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam.

15. Valsts sekretārs ar rīkojumu nosaka ministrijā atbildīgās amatpersonas par atsevišķiem jautājumiem:

15.1. par ministrijai doto uzdevumu izpildes kontroli;
15.2. par Eiropas Savienības jautājumu koordinēšanu;
15.3. par valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldes jautājumu koordināciju;
15.4. par darba aizsardzības sistēmu;
15.5. par sevišķās lietvedības organizēšanu;
15.6. par Integrēto vadības sistēmu.

16. Valsts sekretārs dod rīkojumus patstāvīgo struktūrvienību (departamentu, patstāvīgo nodaļu) vadītājiem, kuri nodrošina šo rīkojumu izpildi. Valsts sekretārs var dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam.

17. Struktūrvienības (departamenta) vadītājs vada struktūrvienības darbu un dod tiešus rīkojumus savā pakļautībā esošajiem struktūrvienību (nodaļu) vadītājiem. Struktūrvienības vadītājs var dot tiešus rīkojumus ikvienam savas struktūrvienības ierēdnim un darbiniekam.

18. Ja uzdevuma izpilde ir vairāku struktūrvienību (departamentu) vadītāju kompetencē, galīgo lēmumu pieņem, struktūrvienību vadītājiem savstarpēji vienojoties. Ja pastāv viedokļu atšķirība, galīgo lēmumu pieņem valsts sekretārs.

19. Struktūrvienības (nodaļas) vadītājs vada struktūrvienības darbu un dod rīkojumus savas struktūrvienības ierēdņiem un darbiniekiem.

20. Ja ierēdnis vai darbinieks ir saņēmis tiešu rīkojumu no ministra vai parlamentārā sekretāra, viņš par to informē savu tiešo vadītāju. Ja tiešais vadītājs ir departamenta nodaļas vadītājs, viņš par to tālāk informē struktūrvienības (departamenta) vadītāju, kurš savukārt informē valsts sekretāru.

21. Ja ierēdnis vai darbinieks ir saņēmis tiešu rīkojumu no valsts sekretāra, viņš par to informē savu tiešo vadītāju. Ja tiešais vadītājs ir departamenta nodaļas vadītājs, viņš par to informē struktūrvienības (departamenta) vadītāju.

22. Ja ierēdnis vai darbinieks ir saņēmis tiešu uzdevumu no Eiropas Savienības jautājumu koordinatora, viņš par to informē savu tiešo vadītāju. Ja tiešais vadītājs ir departamenta nodaļas vadītājs, viņš par to informē struktūrvienības (departamenta) vadītāju.

23. Darba organizācijas kārtību ministrijā nosaka valsts sekretāra izdoti iekšējie normatīvie akti.

24. Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam, kā arī ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Valsts kancelejas kontrolē esošo uzdevumu izpildi.

25. Par Eiropas Savienības jautājumu koordināciju atbildīgajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt ikvienam ierēdnim un darbiniekam, kā arī ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību atbilstoši amatpersonas vai darbinieka kompetences jomai.

26. Par valsts kapitāla daļu pārvaldes jautājumu koordināciju atbildīgajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja ieceltajiem atbildīgajiem darbiniekiem informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar valsts kapitāla daļu pārvaldi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ietilpst atbildīgo amatpersonu kompetencē.

27. Par ministrijas darba aizsardzības sistēmu atbildīgajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt informāciju ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam par jautājumiem, kas saistīti ar darba aizsardzību, ugunsdrošību un elektrodrošību.

28. Par ministrijas sevišķo lietvedību atbildīgajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt informāciju ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam par jautājumiem, kas saistīti ar sevišķo lietvedību (saskaņā ar valsts sekretāra noteikto sevišķās lietvedības kārtību).

29. Par ministrijas Integrēto vadības sistēmu atbildīgajai amatpersonai ir tiesības pieprasīt informāciju ikvienam ministrijas ierēdnim un darbiniekam par jautājumiem, kas saistīti ar Integrēto vadības sistēmu.

IV. Ministrijas amatpersonu kompetence

30. Valsts sekretārs:

30.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;
30.2. organizē ministrijas funkciju izpildi un vada ministrijas administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu;
30.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;
30.4. plāno, vada, organizē un koordinē pakļautībā esošo struktūrvienību darbu, dodot uzdevumus un norādījumus struktūrvienību (departamentu, patstāvīgo nodaļu) vadītājiem;
30.5. nodrošina ministrijas gada darba plāna izstrādi un tā izpildes uzraudzību;
30.6. izveido racionālu ministrijas struktūru funkciju izpildei;
30.7. plāno finanšu resursus ministrijai un tās padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;
30.8. nosaka tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību, apstiprinot amatu aprakstus;
30.9. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;
30.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

31. Valsts sekretāra prombūtnes laikā valsts sekretāra pienākumus pilda ministra nozīmēta amatpersona.

32. Ministra biroja vadītāja pienākumus un tiesības nosaka ministrs darba līgumā.

33. Ministrijas struktūrvienības (departamenta, patstāvīgās nodaļas) vadītājs:

33.1. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra rīkojumu izpildi atbilstoši struktūrvienības kompetencei;
33.2. plāno, vada, organizē un koordinē struktūrvienības darbu, kā arī kontrolē struktūrvienībai uzticēto uzdevumu izpildi;
33.3. nodrošina struktūrvienības sadarbību tai noteikto uzdevumu izpildē;
33.4. nodrošina attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu, nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un pārvaldes lēmumu projektu izstrādi atbilstoši struktūrvienības kompetencei;
33.5. nodrošina atzinuma sagatavošanu par citu ministrijas struktūrvienību, ministrijas padotībā esošo iestāžu vai citu ministriju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu un pārvaldes lēmumu projektiem atbilstoši struktūrvienības kompetencei;
33.6. pārstāv ministriju citās valsts un pašvaldību iestādēs, starptautiskajās institūcijās, kā arī attiecībās ar citām juridiskām vai fiziskām personām atbilstoši savai kompetencei;
33.7. nosaka struktūrvienības ierēdņu un darbinieku pienākumus un atbildības pakāpi un iesniedz valsts sekretāram saskaņošanai struktūrvienības ierēdņu un darbinieku amatu aprakstus;
33.8. iesniedz priekšlikumus valsts sekretāram par struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, saukšanu pie disciplināratbildības, kā arī par ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu;
33.9. izvērtē un sniedz valsts sekretāram informāciju par struktūrvienības darbības rezultātiem;
33.10. pārskata un izvērtē struktūrvienības reglamentu, tajā noteiktās funkcijas. Nepieciešamības gadījumā aktualizē reglamentu un nodrošina tā izdošanu jaunā redakcijā;
33.11. ir atbildīgs par viņa vadītās struktūrvienības uzdevumu un augstākstāvošu amatpersonu rīkojumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

34. Ministrijas struktūrvienības vadītāja pienākumus ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei valsts sekretārs nosaka amata aprakstā.

35. Ministrijas struktūrvienības vadītājam var būt vietnieki, kuru kompetence ir noteikta struktūrvienības reglamentā un amata aprakstā.

36. Ministrijas struktūrvienības vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda struktūrvienības vadītāja vietnieks atbilstoši valsts sekretāra noteiktajai ministrijas amatpersonu aizvietošanas kārtībai.

37. Pārējo ministrijas ierēdņu un darbinieku pienākumus noteikto ministrijas funkciju un uzdevumu izpildei valsts sekretārs nosaka ierēdņu amatu aprakstos un darbinieku pienākumu aprakstos.

38. Ierēdņa kompetenci nosaka Valsts civildienesta likums, ministrijas nolikums, ministrijas reglaments, struktūrvienības reglaments un amata apraksts.

39. Darbiniekam, kas ministrijā strādā uz darba līguma pamata, kompetenci nosaka darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti, ministrijas nolikums, ministrijas reglaments, struktūrvienības reglaments, darba līgums un darbinieka pienākumu apraksts.

40. Struktūrvienības (departamenta, patstāvīgās nodaļas) vadītājam savu pienākumu veikšanai vai struktūrvienības uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citām ministrijas struktūrvienībām, amatpersonām un ministrijas padotībā esošajām iestādēm atbilstoši struktūrvienības (amatpersonas, iestādes) kompetencei.

41. Ministrijas amatpersonu pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību nosaka valsts sekretāra izdots iekšējais normatīvais akts.

V. Darba grupas, komisijas, komitejas un padomes

42. Ministrs un valsts sekretārs, lai īstenotu savas kompetences jomā esošos uzdevumus, var veidot darba grupas, komisijas, komitejas un padomes (turpmāk – koleģiāla institūcija) pastāvīgu, ilglaicīgu vai atsevišķu īslaicīgu uzdevumu izpildei.

43. Ja koleģiālas institūcijas darbā paredzēts iesaistīt citu institūciju pārstāvjus (izņemot ministra padotībā esošo iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja, pārstāvjus) un privātpersonas, tad lēmumu par attiecīgas koleģiālas institūcijas izveidi pieņem ministrs.

VI. Nobeiguma jautājumi

44. Atzīt par spēku zaudējušu 2015.gada 17.septembrī izdoto Zemkopības ministrijas reglamentu.

45. Reglaments stājas spēkā 2016. gada 6.janvārī.

Valsts sekretāre D.Lucaua

Ministra biroja reglaments

Lauksaimniecības departamenta reglaments

Meža departamenta reglaments

Zivsaimniecības departamenta reglaments

Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta reglaments

Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta reglaments

Juridiskā departamenta reglaments

Budžeta un finanšu departamenta reglaments

Lauku attīstības atbalsta departamenta reglaments

Tirgus un tiešā atbalsta departamenta reglaments

Administratīvais departaments

Iekšējā audita nodaļas reglaments

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas reglaments