Saimniecības līmeņa analīze

 

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Saimniecību izmēru sadalījuma starp valstu salīdzinājums

 

Bokusheva, R. and S. Kimura (2016), "Cross-Country Comparison of Farm Size Distribution", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 94, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā apkopoti saimniecības lieluma sadalījuma pasākumi no četrpadsmit OECD valstīm (Kanāda, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Japāna, Koreja, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānija un ASV) no 1995.-2010. gadam. Tiek skatīta saimniecības lieluma statistika četrās lauksaimniecības ražošanas apakšnozarēs (graudi, piens, liellopi un cūkas), un dokumentēta lauksaimnieciskās ražošanas konsolidācija liela mēroga saimniecībās. Saimniecību izmēra izaugsmes tempiem ir būtiskas atšķirības starp valstīm un periodiem, kas rāda, cik nozīmīgi saimniecību struktūru attīstībai ir valstij specifiskie dabas, sociālie un ekonomiskie apstākļi un likumdošanas un politiku vide. Palielināta nevienlīdzība saimniecības lieluma sadalījumā, kas fiksēta izmantojot Džini koeficientu, norāda uz vairāk polarizētu lauku saimniecību struktūru tendenci.

 

Atslēgas vārdi:  saimniecību izmēra sadalījums, lauksaimniecība, strukturālās izmaiņas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jlv81sclr35-en

 

  • Piena specializācijas saimniecību produktivitātes izaugsme: starp-valstu salīdzinājums

 

Kimura, S. and J. Sauer (2015), "Dynamics of dairy farm productivity growth: Cross-country comparison", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 87, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir salīdzināta produktivitātes izaugsmes dinamika pēdējo desmit gadu laikā piena specializācija saimniecībās trīs ES dalībvalstīs: Igaunijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā). Piena ražošanas nozares attīstību šajās valstīs raksturo saimniecību skaita kritums un lielāks vidējais ganāmpulka lielums saimniecībā. Politikas faktoriem ir nozīmīga ietekme saimniecību produktivitātes veicināšanā. Igaunijā piena ražošanas nozare pēdējos gados ir ievērojami paplašinājusies un produktivitātes pieaugums nozarē vērojams lielā mērā dēļ resursu pārdales par labu nelielam skaitam lielu un ienesīgu saimniecību. Nīderlandē piena specializācijas saimniecības laika gaitā ir pielāgojušās dažādām politikas vidēm, un nozares produktivitātes pieaugumu lielā mērā nosaka uzlabojumi saimniecību līmenī, ieviešot jaunas tehnoloģijas un efektīvi izmantojot resursus. Apvienotajā Karalistē, produktivitātes pieaugums nāk no mazo saimniecību iziešanas no ražošanas un atlikušo saimniecību paplašināšanās.

 

Atslēgas vārdi: piena specializācijas saimniecības, produktivitāte, resursu sadalīšana, Igaunija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jrw8ffbzf7l-en

    

  • Starp-valstu analīze par saimniecību ekonomisko sniegumu

 

Kimura, S. and C. Le Thi (2013), “Cross Country Analysis of Farm Economic Performance”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 60, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek analizēti saimniecību ekonomiskā snieguma datus, izmantojot OECD saimniecības līmeņa analīzes tīkla palīdzību. Tiek salīdzināti četri ekonomiskās darbības rādītāji (izvades un ievades attiecība, neto ienākumi uz darbaspēka vienību, zemes un neto vērtību) deviņās iesaistītajās valstīs /reģionos ar noteiktiem saimniecību veidiem. Salīdzinošā analīze rāda ievērojamas atšķirības saimniecību ekonomiskajā sniegumā gan vienā valstī, gan arī starp vairākām valstīm. Tas norāda, ka, veicinot esošo labo praksi un uzlabojot pašreizējo resursu piešķiršanu, varētu ievērojami uzlabot situāciju nozarē. Faktoru analīze atklāja, ka saimniecības lielums ir būtisks nosacījums augstākam ekonomiskajam sniegumam visu veidu saimniecībās dažādās valstīs. Tomēr ir arī citi faktori, kas ietekmē augstāku veiktspēju neatkarīgi no saimniecības lieluma, piemēram, gados jaunāks saimnieks, ar augstāku izglītību, finanšu līdzekļu izmantošana.

 

Atslēgas vārdi: faktoru analīze, saimniecības sniegums, saimniecības izmērs

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5k46ds9ljxkj-en