Valstu apskati

 

<< Uz OECD sākumlapu

 

 Lauksaimniecības politikas Kostarikā, 2017. gads

 

OECD (2017), Agricultural Policies in Costa Rica, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ir pirmais pārskats par Kostariku OECD Lauksaimniecības komitejā, un tas ir veidots Kostarikas iestāšanas OECD sarunu ietvaros, lai izvērtētu Kostarikas lauksaimniecības nozares politikas un prakses, salīdzinot ar OECD labo praksi, un izvērtētu Kostarikas vēlmi un spēju ieviest OECD juridiskos instrumentus.

 

Vērtējot Kostarikas stiprās puses – tai ir labi eksporta panākumi gan ar tradicionāliem produktiem – kafiju un banāniem, gan arī jauniem produktiem – ananāsiem (>50% pasaules tirgus) un palmu eļļu, kas gan lielākoties pieder ārvalstu investoriem. Nozari stiprina valsts politiskā stabilitāte. Atbalsts ražotājiem ir zemāks (10%) nekā vidēji OECD (17%), tomēr lielākā daļa no tā ir tirgu kropļojošais tirgus cenas atbalsts (MPS), pārsvarā rīsiem. Tas sadārdzina galveno pārtikas produktu nabadzīgajām mājsaimniecībām, dod labumu lielākoties lielajām saimniecībām un mazina lauksaimnieku dabisku pāreju uz citu produktu ražošanu, kas varētu būt klimata pārmaiņām atbilstošāki. Lauksaimniecībai ir liela nozīme nodarbinātībā, īpaši lauku reģionos. Izaicinājumi ir saistībā ar produktivitāti, lauku nabadzību, infrastruktūras slikto stāvokli un grūtībām mazajiem lauksaimniekiem iekļauties piegādes ķēdēs. Viens no risinājumiem – ražot augstākas kvalitātes nišas un bioloģiskos produktus eksportam, kuru pārstrādē varētu nodarbināt no lauksamniecības izejošos mazkvalificētos lauku reģionu iedzīvotājus. Valdība plāno atbalstīt blakusproduktu ražošanu no tādiem produktiem kā palmas un rīsi, lai veicinātu industriju. Kostarika ir viena no aktīvajām valstīm cīņā ar klimata pārmaiņām, kas jau izsenis aizsargā dabu, ilgtspējīgu attīstību un veicina klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu, tomēr saglabājas izaicinājumi pielāgoties sagaidāmajām pārmaiņām.

 

OECD rekomendē Kostarikai veicināt produktivitātes pieaugumu ar valsts pakalpojumu, infrastruktūras un finansējuma pieejamības uzlabošanu, konkurētspēju un ražošanas dažādošanu, veicinot jaunu, augstvērtīgu produktu eksportēšanu un stiprinot mazo ražotāju iekļaušanos pārtikas ķēdēs, samazināt tirgus cenas atbalstu rīsiem, vairāk finansēt vispārējos pakalpojumus, īpaši zinātni un izglītību, un turpināt stiprināt lauksaimnieku zināšanas par klimata pārmaiņām.

 

Atslēgas vārdi: Kostarika, lauksaimniecība, tirdzniecība, atbalsta politikas, klimata pārmaiņas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264269125-en

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība ASV

 

OECD (2016), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in the United States, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: ASV pārtikas un lauksaimniecības sektors ir labi pozicionēts, lai apmierinātu daudzveidīgo un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, lopbarības, degvielas un izejvielām valsts un pasaules mērogā. Raksturīgais - konkurētspējīgs un uz tirgu orientēts, ir daudz aramzemes un ganību zemes, spēcīgi un novatoriski lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi, liels iekšzemes patēriņa tirgus. Turklāt augstā produktivitāte (TFP), ko lielā mērā veicina lauksaimniecības konsolidācija un nepārtrauktas un plašas inovācijas, dod ilgstošu lauksaimniecības ražošanas pieaugumu.

 

Tiek ieteikts uzlabot infrastruktūru, darbaspēka samazināšanās riski liek domāt vairāk par darbaspēku taupošām jaunām tehnoloģijām, izglītības uzlabošana varētu palīdzēt piesaistīt vairāk jaunu cilvēku nozarei, kā arī paplašinātu lauksaimnieku zināšanas un prasmes (piem., par dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību). Tiek norādīts uz riska pārvaldības atbalsta politiku iespējamo negatīvo ietekmi un intensīvās saimniekošanas ietekmi uz vidi.

 

Atslēgas vārdi:  inovācijas, produktivitāte, ilgtspējība, ASV lauksaimniecība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264264120-en

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Turcijā

 

OECD (2016), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Turkey, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: šajā apskatā tiek izvērtēti Turcijas pārtikas un lauksaimniecības nozares izaicinājumi un iespējas, dažādu politiku ietekme uz produktivitāti, inovācijām un vidi, un sniegtas politiku rekomendācijas. Tiek secināts, ka pārtikas un lauksaimniecības nozarei ir potenciāls dot lielu ieguldījumu Turcijas ekonomikas attīstībā, bet lai tas izdotos, liela nozīme ir produktivitātes pieaugumam. Ir jāmazina lauksaimniecības “bufera” loma – citās nozarēs nestrādājošo, zemi izglītoto iztikas nodrošināšana zemu tehnoloģiju pašpatēriņa saimniecībās. Tiek rekomendēts turpināt strukturālās reformas tirgus regulācijā, darba tirgū, izglītībā un sociālās drošības sistēmā, zemes pārvaldībā un infrastruktūrā. Tāpat nepieciešams turpināt uzlabojumus zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmās, pievēršot uzmanību kvalitātei un ietekmei.

 

Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Turcija

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264261198-en

 

  • Lauksaimniecības un lauku attīstības politiku izaicinājumi Norvēģijā 

 

Hemmings, P. (2016), “Policy Challenges for Agriculture and  Rural Areas in Norway”, OECD Economics Department Working Papers, No. 1286, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Norvēģijā ir augsta prioritāte lauku kopienu atbalstam, īpaši atbalstam lauksaimniecībai, kas ir viens no augstākajiem OECD valstīs. No valsts budžeta atbalsta 2/3 tiek lauksaimniecībai – lielākoties tiešmaksājumu un nodokļu atlaižu veidā. Lai arī pateicoties esošajām politikām dzīves līmenis pilsētās un laukos ir ar mazu atšķirību, tomēr izmaksu izdevīgums un politikas ilgtspēja tiek apšaubīta šajā ziņojumā. Lauksaimniecības atbalsts koncentrējas uz esošā stāvokļa saglabāšanu, un to ir skāris maz reformu, salīdzinot ar politikām citās OECD valstīs. Uzlabojumi iespējami arī citās apskatītajās jomās. Pozitīvi, ka procesā ir norvēģu valdības pozīciju izstrāde ar mērķi liberalizēt lauksaimniecības tirgus nosacījumus. OECD rekomendē samazināt importa tarifus, tiešos maksājumus, kas balstīti uz izlaidi un ieguldījumiem, turpmāk stiprināt saikni starp politikas mērķiem un izmaksāt atbalstu par kultūras un vides atbalsta mehānismiem, un liberalizēt tiesību aktus par zemes izmantošanu un zemes nodošanu.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, lauksaimniecības atbalsts, akvakultūras, zivsaimniecība, pašvaldības, reģionālā politika, tūrisms

 

Pieejams: http://www.oecd-ilibrary.org/economics/policy-challenges-for-agriculture-and-rural-areas-in-norway_5jm0xf0r676c-en

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Nīderlandē

 

OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in the Netherlands, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis pārskats vērtē apstākļus, kuros uzņēmējdarbība uzsāk inovācijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē Nīderlandē, lai kļūtu produktīvāka un vides ilgtspējīgāka. Nīderlandes pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības nozare ir inovatīva un vērsta uz eksportu, ar augstu pievienoto vērtību visā pārtikas ķēdē un ar daudzu produktu būtisku pasaules eksporta daļu. Nepārtraukti ieviešot inovācijas, ir izdevies sasniegt augstu produktivitāti un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu, jo īpaši saimniecību līmenī, līdz ar pieaugošajiem vides normatīvajiem ierobežojumiem. Izaicinājumi ir, vai ar minimāliem uzlabojumiem esošajās tehnoloģijās un zināšanās būs gana, lai noturētu pašreizējo produktivitātes izaugsmi līmeni ilgtspējīgi, un vai inovāciju sistēma spēs radīt jaunas idejas, kas ir nepieciešamas, lai risinātu nākotnes problēmas, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām.

 

Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Nīderlande

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264238473-en

 

  • Lauksaimniecības politikas Vjetnamā, 2015.gads

 

OECD (2015), Agricultural Policies in Viet Nam 2015, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis pārskats veikts ciešā sadarbībā ar Vjetnamas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministriju, un tas izvērtē vjetnamiešu lauksaimniecības sniegumu pēdējo divu desmitgažu laikā un lauksaimniecības politikas reformas, apskata politikas satvaru ilgtspējīgām investīcijām lauksaimniecībā un sniedz ieteikumus, lai risinātu būtiskākās problēmas nākotnē. Tiek sniegts visaptverošs novērtējums, ņemot vērā valsts lauksaimniecības politikas, tostarp arī OECD novērtējumu par atbalsta līmeni, galveno reformu centienus un to potenciālo ietekmi.
Ekonomiskās reformas ir nodrošinājušas vērā ņemamus rezultātus Vjetnamas lauksaimniecības nozarē - vairāk nekā trīskārt palielinot saimniecību ražošanu kopš 90. gadiem, palielinot ienākumus lauku apvidos, samazinot nabadzību un sabiedrības daļu ar nepietiekamu uzturu un būtiski palielinot lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta pieaugumu. Vjetnamai tagad jāmēģina turpināt attīstību uz šiem pamatiem, vienlaikus risinot ilgtermiņa problēmas, ko rada lēnāks ražošanas pieauguma temps, zemākas preču cenu, ierobežoti zemes resursi saimniekošanas paplašināšanai un arvien vairāk pierādījumu par saimniekošanas negatīvo ietekmi uz vidi.

 

Atslēgas vārdi: Vjetnama, lauksaimniecības politikas, politiskā vide investīcijām

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264235151-en

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Austrālijā

 

OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Australia, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis pētījums analizē Austrālijas valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Austrālijas lauksaimniecības un pārtikas nozares ir izdevīgā stāvoklī, lai nākotnē veicinātu ekonomikas izaugsmi, ņemot vērā spēcīgo globālo pieprasījumu pēc pārtikas, un šo nozaru augsto starptautisko konkurētspēju. Tomēr pastāv arī nozīmīgi izaicinājumi, kas prasa meklēt jaunus veidus lauksaimniecības resursus un cilvēkkapitāla izmantošanai. Lai Izmantotu papildus iespējas augstākas pievienotās vērtības pārtikas segmentos, Austrālijas lauksaimniecībai nepieciešamas jaunas zināšanas un spējas uztvert pieprasījuma signālus un iespējas, īpaši kas nāk no Āzijas tirgu puses.
Būtiska priekšrocība Austrālijā ir tās vispārējo politiku ietvars, kas ir inovācijas atbalstošs. Arī lauksaimniecības politika ir kopumā sekmē inovācijas – tā rada maz tirgus traucējumu un koncentrējas uz nozares ilgtermiņa attīstības vajadzībām. Lauksaimniecības politika Austrālijā ir pārorientēta no iejaukšanās lauksaimniecības tirgū un ražotāju izmaksu subsidēšanas uz atbalstu pasākumiem, kas stimulē ražotāju piemērošanos un nodrošināšanos pret riskiem, tajā pašā laikā ilgtspējīgi saimniekojot. Ievērojams atbalsts arī pārorientēts uz produktivitātes celšanu.
Lauksaimniecības produktivitātes kāpums Austrālijā pēdējos gados ir palēninājies klimata apstākļu, un atšķirībām inovāciju izmantošanā starp dažādu saimniecību grupām. Domājot par lauksaimniecības produktivitātes izaugsmei veicināšanu, jāņem vērā vajadzību pielāgoties klimata pārmaiņām un reaģēt uz sociālajām prasībām tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība un dzīvnieku labturība.

 

Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Austrālija

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264238367-en

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Kanādā

 

OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Canada, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis pētījums analizē Kanādas valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Kanādas pārtikas un lauksaimniecības nozare ir lielākoties konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu: kaut arī izaicinājumus un iespējas ievērojami atšķiras starp reģioniem, lauksaimniecība iegūst no dabas resursu pārpilnības un maz saskaras ar vides ierobežojumiem. Lauksaimniecības negatīvā ietekme uz vidi galvenokārt saistāma ar vietējo ūdens piesārņošanu ar minerālmēsliem. Inovācijām un strukturālajām pārmaiņām sekojošā produktivitātes izaugsme ir veicinājusi ražošanas un ienākumu pieaugumu, bez būtiska spiediena palielināšanās uz resursu izmantošanu. Tomēr spēja ieviest jauninājumus arī turpmāk ir būtiska, lai izmantotu iespējas, ko sniedz pieaugošais un mainīgais pieprasījums pēc pārtikas un lauksaimniecības produktiem globālā līmenī. Kopumā Kanādā ir investīcijām un inovācijām labvēlīgi apstākļi.

 

Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Kanāda

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264238541-en

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Brazīlijā

 

OECD (2015), Innovation, Agricultural Productivity and Sustainability in Brazil, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis pētījums analizē Brazīlijas valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecības un pārtikas nozarēs. Pēdējo divu dekāžu laikā Brazīlijas lauksaimniecības un pārtikas nozare vērojama iespaidīga izaugsme. Lielā mērā to veicināja ekonomiskajām reformām sekojošais produktivitātes pieaugums un strukturālās pārmaiņas, kā arī jaunās tehnoloģijām. Ir svarīgi šo tendenci saglabāt, lai valstī būtu pieejama lētāka pārtika, un nabadzīgākajai sabiedrības daļai - lielāki ienākumi. Tomēr iepriekš veikto ekonomisko reformu ietekme uz izaugsmi ir mazinājusies, un tāpēc palielinās vajadzība pēc izmaksu konkurētspējas celšanas.
Tiek secināts, ka esošais atbalsts ražotājiem un produktiem samazina iniciatīvas ražot efektīvāk, ieviest inovācijas un veicināt konkurētspēju. Tādejādi tiek traucēta strukturālā pielāgošanās, un ilgtermiņā tas rada saglabā zemāku lauksaimniecības nozares produktivitāti. Pārskatā tiek ieteikts uzlabot infrastruktūru, vienkāršot nodokļu politiku un pieeju kredītiem, kā arī turpināt attīstīt izglītības un pētniecības iespējas, lai nodrošinātu inovācijām atbalstošu vidi.

 

Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība, Brazīlija

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264237056-en

 

  • Lauksaimniecības politiku apskats: Kolumbija, 2015.gads

 

OECD (2015), OECD Review of Agricultural Policies: Colombia 2015, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums novērtē Kolumbijas lauksaimniecības veikumu pēdējās divās desmitgadēs un izvērtē Kolumbijas lauksaimniecības politiku reformas, kā arī sniedz rekomendācijas būtiskāko izaicinājumu risināšanai nākotnē. Vērtējuma pamatā ir pieeja, ka lauksaimniecības politikai ir jābūt balstītai uz pierādījumiem un rūpīgi izstrādātai un īstenotai, lai veicinātu produktivitāti, konkurētspēju un ilgtspēju, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgiem traucējumiem ražošanas lēmumiem un tirdzniecībai. Ziņojums ir kā daļa no Kolumbijas politiku izvērtējuma pirms iestāšanās OECD. Pēc Kolumbijas varas institūciju lūguma, ziņojumā iekļauta arī atsevišķa nodaļa par valsts lomu inovāciju veicināšanā lauksaimniecībā.
Tiek secināts, ka Kolumbijā lauksaimniecības nozare ir cietusi no vājām politikas izvēlēm un saskārusies ar dziļiem strukturālajiem izaicinājumiem. Zema produktivitāte mazina konkurētspēju, ko lielā mērā rada infrastruktūras trūkums, nevienlīdzīga pieeja zemei un zemes lietotāju konflikti, kā arī vājas piegādes ķēdes. Inovācijas ir ļoti svarīgas nozares konkurētspējai, ko valdība apzinās, tomēr ar ieviešanu neveicās tik gludi. Kolumbijā ir samērā liels tirgus cenas atbalsts, pārsvarā realizēts caur robežkontroles pasākumiem. Budžeta maksājumi pārsvarā vērsti kafijas ražošanas atbalstam. Rekomendācijās tiek norādīts uz nepieciešamību stiprināt politikas, kas atbalsta ilgtermiņa konkurētspēju. Valsts līdzekļi būtu jānovirza zemes īpašuma tiesību sakārtošanai, ūdens un zemes pārvaldībai un infrastruktūrai, augu un dzīvnieku veselības un pārtikas drošuma sistēmām, transporta infrastruktūrai, tirgus informācijas sistēmām, u.c. Vajadzīgi uzlabojumi politiku koordinēšanā un ieviešanā vietējā, apgabalu līmenī.

 

Atslēgas vārdi: Kolumbija, lauksaimniecības politikas, reformas, inovācijas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264227644-en

 

  • Lauksaimniecības politiku apskats: Šveice, 2015.gads

 

OECD (2015), OECD Review of Agricultural Policies: Switzerland 2015, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir apskatītas lauksaimniecības politikas Šveicē, atbalsts lauksaimniecībai, politiku reformu ietekme uz ekonomikas un vides aspektiem lauksaimniecībā un šveiciešu pārtikas industrijas konkurētspēju. Šveicē vērojama spēcīga tirgus aizsardzības sistēma kombinācijā ar labi veidotiem maksājumiem lauksaimniekiem, kas nodrošina ienākumu atbalstu un veicina noteiktu saimniekošanas veidu. Iepriekš OECD veikusi Šveices lauksaimniecības politiku analīzi 80.gados, un kopš tā laika ir veiktas būtiskas reformas. Šo reformu rezultātā ir samazinājusies tirgus intervence (tirgus cenas regulēšana), bet palielinājusies tiešmaksājumu nozīme. Šī ziņojuma mērķis ir apskatīt minētās reformas un izvērtēt to ietekmi uz atbalstu.
Galvenās izrietošās rekomendācijas – turpināt lauksaimniecības pārtikas tirgu liberalizāciju. Tiek sniegti ieteikumi par tirdzniecības barjeras un eksporta subsīdiju samazināšanu, tiešo maksājumu lauksaimniekiem samazināšanas un stimulu radīšanu ražot augstas kvalitātes produktus par konkurētspējīgām cenām, īstenojot reģionāli diferencētu politiku un ņemot vērā resursu ilgtspējīgumu un dzīvnieku labturību.

 

Atslēgas vārdi: Šveice, lauksaimniecības politikas, reformas, tiešmaksājumi, pārtikas industrija

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264168039-en