Darba grupa par Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildes mehānismu

Darba grupas par Ministru kabineta 19.12.1995. noteikumu Nr. 388 „Zivju fonda nolikums” 8.4.apakšpunkta izpildes mehānismu sanāksmes

PROTOKOLS

Rīgā   2012.gada 11.decembrī plkst.14:00
 Zemkopības ministrijas 315.telpā

Sanāksmi vada Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors un Zivju fonda padomes vadītājs.
Sanāksmi protokolē Jānis Ābele, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vecākais referents un Zivju fonda padomes sekretariāta pārstāvis.

Sanāksmes sākumā N.Riekstiņš informē klātesošos, ka apspriest Ministru kabineta 19.12.1995. noteikumu Nr. 388 „Zivju fonda nolikums” (turpmāk – Zivju fonda nolikums) 8.4.apakšpunkta izpildes mehānismu ir rosinājusi Rīgas pašvaldības policija. Viņš atzīmē, ka ar problēmām, kuras rada minētā Zivju fonda nolikuma apakšpunkta praktiskā izpilde, ir saskārušās arī citas pašvaldības.

N.Riekstiņš dara zināmu, ka Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkts nosaka, ka pašvaldību un Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) pilnvaroto personu iesaistīšanai zvejas un makšķerēšanas kontroles darbību nodrošināšanā attiecīgās pašvaldības norādītajā kontā vai VVD pamatbudžeta kontā saskaņā ar kompetentās valsts institūcijas lēmumu tieši ieskaita līdzekļus 40 % apmērā no ieņemtās naudas summas par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ko patstāvīgi atklājušas pašvaldību vai VVD pilnvarotās personas, un 40 % apmērā no ieņemtās naudas summas, kas iegūta pēc pašvaldību vai VVD pilnvaroto personu izņemto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas.

N.Riekstiņš izklāsta problēmas būtību, norādot, ka pašreiz ieņemtā naudas summa par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ko patstāvīgi atklājušas pašvaldību vai VVD pilnvarotās personas, un ieņemtā naudas summa, kas iegūta pēc pašvaldību vai VVD pilnvaroto personu izņemto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas, nonāk konkrētā Valsts kases kontā, bet pašvaldības un VVD nesaņem Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunktā paredzēto naudas daļu, jo praksē nav izstrādāts mehānisms naudas ieskaitījuma nodrošināšanai.

N.Riekstiņš jautā VVD pārstāvim N.Liskinam, vai VVD ir zināmi gadījumi, kad minētie ieņēmumi ir tikuši sadalīti – ieskaitīti valsts budžetā un kādas pašvaldības kontā.

N.Liskins, VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks, atbild, ka viņam nav zināmi gadījumi, kad VVD būtu veicis ieņemto finanšu līdzekļu pārdali.

N.Riekstiņš informē sanāksmes dalībniekus par savu viedokli par iespējamajiem risinājumiem Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildes mehānisma izveidošanai, iesaistot attiecīgās valsts institūcijas – VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi, Zemkopības ministriju, Valsts kasi, kā arī attiecīgās pašvaldības, un lūdz klātesošos izteikt savas domas par šo jautājumu.

N.Liskins sniedz VVD viedokli par minēto problēmu un norāda, ka lai praktiski īstenotu Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildes mehānismu, nepieciešama šādi soļi:

1) jānosaka pašvaldības pilnvaroto personu definīcija, jo ir pilnvarotās personas, kas pienākumus veic darba laikā un ir pilnvarotās personas, kas pienākumus veic ārpus darba laika;

2) nedrīkst pieļaut divkāršu bankas komisijas maksas maksāšanu par vienu pārkāpumu (gadījumā, ja, piemēram, soda nauda par normatīvo aktu pārkāpumu būtu jāieskaita divos atsevišķos kontos);

3) nepieciešams vienoties par institūciju, kas būtu atbildīga par soda naudas samaksas uzraudzību, kā arī informācijas apmaiņu starp institūcijām un informācijas apkopošanu par iekasētām soda naudām;

4) jāņem vērā atšķirība starp ieņemto soda naudu un uzlikto soda naudu (Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunktā ir runa par ieņemto soda naudu);

5) jāparedz, ka, pamatojoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, sodu izpildei nodos institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu par soda uzlikšanu, t.i., Valsts vides dienests;

6) VVD nepieciešams vienoties ar pašvaldībām par ziņošanas mehānismu, kādā VVD tiks operatīvi informēts par pašvaldību kontos ieskaitītajām soda naudām divu atsevišķu soda naudas kontu gadījumā (tā kā Valsts vides dienestam nav pieeja pašvaldību kontu datiem, VVD nevar operatīvi administrēt naudas sodus, kas var kavēt sodīto nodošanu lēmuma izpildei tiesu izpildītājiem).

N.Liskins arī norāda, ka VVD rīcībā nav pietiekoši daudz administratīvo resursu, lai veiktu pašvaldību kontu kontroli saistībā ar soda naudas ieskaitījumiem.

N.Riekstiņš uzskata, ka, ņemot vērā N.Liskina sniegto informāciju, atbilstošāks būtu variants, kad soda nauda tiek ieskaitīta vienā kontā, kā tas ir līdz šim. Tā kā Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) ir Zivju fonda turētāja, tai, tāpat kā VVD, ir iespējas pārliecināties par kontā ieskaitītajiem līdzekļiem. Ja ZM varētu no VVD saņemt informāciju par pašvaldībām, kuru pilnvarotās personas atklājušas konkrētos pārkāpumus un kurām būtu jāpārskaita daļa no ieņemtās soda naudas, ZM varētu sagatavot attiecīgu Valsts kasei adresētu maksājuma uzdevumu naudas pārskaitīšanai pašvaldībām no attiecīgā ieņēmumu konta. N.Riekstiņš uzsver, ka izpildes mehānisma modelim ir jābūt saprotamam visām iesaistītajām pusēm.

E.Rudzītis, Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieka p.i., piekrīt N.Riekstiņam, ka soda naudu ir jāieskaita vienā kontā. Viņš ierosina, ka ZM kā Zivju fonda turētāja varētu lūgt visām pašvaldībām iesniegt attiecīgos kontus, kuros būtu ieskaitāma daļa no ieņemtajiem līdzekļiem.

S.Sproģe, biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība” padomniece, informē, ka praksē jau ir piemēri, kad ieņemtie finanšu līdzekļi tiek sadalīti noteiktās daļās valstij un pašvaldībām. Viņa norāda, ka tāda kārtība, piemēram, ir noteikta dabas resursu nodokļa pārdalē un šī sistēma labi darbojas. Līdz ar to, lai īstenotu Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildi, atbildīgajām institūcijām būtu jāsagatavo līdzīga kārtība, kā tas ir dabas resursu nodokļa pārdalē. S.Sproģe uzskata, ka Valsts kase var vienu reizi katru ceturksni pārdalīt ieņemtos līdzekļus atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai. Viņa piedāvā nākamajā darba grupas tikšanās reizē šī jautājuma pilnvērtīgākai risināšanai pieaicināt Valsts kases pārstāvi.

E.Rudzītis atbalsta S.Sproģes ieteikumu par Valsts kases pārstāvja pieaicināšanu nākamajā darba grupas sanāksmē, ņemot vērā arī to, ka visi pārkāpumu protokoli tiek ievadīti Sodu reģistrā un šī informācija valsts institūcijām ir pieejama.

N.Riekstiņš ierosina, ka atbildīgajām institūcijām vajadzētu būt pieejamam pašvaldību pilnvaroto personu sarakstam, lai būtu skaidrs, kuru personu atklātie pārkāpumi ir kvalificējami Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildei.

S.Sproģe uzskata, ka pašvaldību pilnvaroto personu sarakstu iegūšana no pašvaldībām problēmas nesagādātu.

N.Liskins piebilst, ka atsevišķas pilnvarotās personas darbojas gan kā pašvaldību pilnvarotās personas, gan kā VVD pilnvarotās personas, tādēļ protokolā būtu svarīgi norādīt, kāds konkrētajā gadījumā ir bijis pilnvarotās personas statuss.

Ē.Urtāns, biedrības „Latvijas Zvejnieku federācija” valdes priekšsēdētājs, vēlas noskaidrot, vai pašvaldību pilnvarotās personas ir piesaistītas konkrētai teritorijai un piekrastes ūdeņiem vai tās var darboties arī atklātā jūrā ārpus piekrastes ūdeņiem.

N.Riekstiņš paskaidro, ka pašvaldību pilnvarotās personas drīkst sastādīt protokolus tikai attiecīgās pašvaldības teritorijā, bet, ja pašvaldības pilnvarotā persona vienlaikus ir arī VVD pilnvarotā persona, tad, kā VVD pilnvarotā persona tā drīkst sastādīt protokolus visā Latvijas teritorijā, tai skaitā arī teritoriālajos ūdeņos. N.Riekstiņš piedāvā, balstoties uz šajā darba grupā notikušo diskusiju, sastādīt to jautājumu sarakstu, kurus varētu apspriest nākamajā darba grupas sanāksmē. Viņš aicina S.Sproģi iesaistīt darba grupā to pašvaldību pārstāvjus, kuras vēlētos aktīvi darboties Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildes īstenošanas mehānisma veidošanā.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka Zemkopības ministrija līdz nākamajai darba grupas tikšanās reizei formulēs apspriešanai konkrētus jautājumus par Zivju fonda nolikuma 8.4.apakšpunkta izpildes mehānismu, sagatavos priekšlikumus sadarbībai starp iesaistītajām iestādēm un informācijas apmaiņai šī mehānisma īstenošanai, kā arī aicinās nākošajā darba grupas sanāksmē piedalīties Valsts kases pārstāvi.

Sanāksmes vadītājs      N.Riekstiņš

Sanāksmes protokolētājs     J.Ābele
Parakstīts Rīgā, 17.12.2012.