Imports

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports

2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) imports tonnās samazinājās par 5,9%, vienlaikus importa apmērs naudas izteiksmē palielinājās par 7,5%. Latvija importēja 44,5 tūkst. t zivju produkcijas 108,3 milj. EUR vērtībā. 2017. gada 9 mēnešos nedaudz izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā.  Tā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājās trešo valstu īpatsvars, un attiecīgi pieauga ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā. ES valstu īpatsvars veidoja 81,1%, savukārt trešo valstu īpatsvars – 18,9%. Pērnā gada 9 mēnešos līdera pozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Lielbritānija un Islande. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis 2017. gada 9 mēnešos veidoja 87,2% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, un šo valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2016. gada 9 mēnešiem palielinājās par 1,4 procentu punktiem. Būtiski palielinājās zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomi no Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas un Lietuvas, bet vienlaikus samazinājās imports no tādam valstīm, kā Polija, Norvēģija, Islande un Zviedrija.

 

Nozīmīgāko valstu zivju produktu (bez konserviem) importa struktūra sugu griezumā (% no katras valsts kopējā importa apjoma)

Dānija

(2760 t)

– lašu dzimtas zivis - 72%

– moluski un vēžveidīgie – 17,7%

– zivju milti lietošanai pārtikā – 6,5%

Lielbritānija

(2524 t)

– saldētas makreles un makreļu filejas – 85,4%

– saldētas siļķes un siļķu filejas – 10,0%

Islande

(1829 t)

– saldētas makreles un makreļu filejas – 75,3%

– saldētas siļķes un siļķu filejas – 11,6%

– saldēti sarkanasari – 4,9%

Norvēģija

(4170 t)

– saldētas siļķes un siļķu filejas 58,8%

– saldētas makreles 16,2%

– lašu dzimtas zivis 11,7%

– atvēsinātas un saldētas mencas – 5,0%

Igaunija

(4561 t)

– atvēsinātas un saldētas brētliņas 52,5%

– saldētas siļķes un siļķu filejas 13,1%

– lašu dzimtas zivis – 11,6%

– saldētas makreles – 8,1%

Zviedrija

(4459 t)

– lašu dzimtas zivis un to filejas 42,1%

– saldētas mencas 37,7%

– saldētas siļķes un siļķu filejas 7%

– saldētas makreles – 2,5%

 

Lietuva

(11295 t)

plaša sortimenta zivju produkcija:

– atvēsinātas zivis - 74%

 – saldētas zivis – 13,1 %

– zivju filejas – 10,3%

 

Pērn būtiski – par 11,8% samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās no trešajām (ieskaitot NVS) valstīm. 2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm samazinājās ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē, taču zivju produkcijas importa apmēra kritums nebija tik būtisks un sasniedza tikai 3,8%. Vislielākais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma samazinājums bija no Ķīnas, Marokas un Vjetnamas. Vienlaikus samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no tādām valstīm, kā Argentīna, Islande un Izraēla. Latvija pārtrauca zivju produkcijas (bez konserviem) importu no Mauritānijas un Senegālas, bet tajā pašā laikā saka importēt zivju produkciju no Čīles un Krievijas.  Pieauga zivju produkcijas importa apjoms no Fēru salām, ASV, Peru un Ukrainas, taču izmaiņas importa struktūrā nebija tik būtiskas, lai nozīmīgi ietekmētu kopējo zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

 

2017. gada 9 mēnešos Latvija visvairāk importēja atvēsinātas reņģes, saldētas makreles, atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas, saldētas siļķes un to filejas un atvēsinātas un saldētas brētliņas, kā arī citas atvēsinātas un saldētas okeāna zivis. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2017. gada  9 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu,  būtiski – par 15,7%, samazinājās lašu dzimtas zivju imports Latvijā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka 2017. gada 9 mēnešos par 12,8% palielinājās cenas ievestai produkcijai no lašu dzimtas zivīm, un rezultātā samazinājās pieprasījums gan vietējā tirgū, gan samazinājās šīs produkcijas reeksporta apjomi no Latvijas uz citām valstīm.
 

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 33 valstīm.
 

 

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas imports Latvijā apjoma ziņā palielinājās par 17,3 % un sasniedza 66,4 tūkst. t. Savukārt importētās zivju produkcijas apmērs naudas izteiksmē palielinājās par 17,6% un veidoja 144,5 milj. EUR. Zivju produkcijas imports palielinājās gan no ES valstīm, gan no trešajām valstīm. Pērn līdera pozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Zviedrija, Norvēģija, Polija, Igaunija, Lielbritānija un Dānija, un no šīm valstīm Latvija importēja 55,0 tūkst. t zivju produkcijas 118,4 milj. EUR vērtībā. Kopumā iepriekšminētās septiņas valstis 2016. gadā veidoja 82,8 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma un šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās par 2,6 procentu punktiem.
 

Neskatoties uz to, ka Latvijas zivju apstrādes sektorā 2016. gadā saglabājās sarežģīta situācija, zivju produkcijas importa apjomi palielinājās gandrīz no visām iepriekšminētajām valstīm, un it īpaši no Polijas (par 7,8 tūkst. t), Zviedrijas (par 900 t) un Dānijas (par 800 t),  kā arī no Norvēģijas (par 500 t). Tas nozīmē, ka, samazinoties zivju apstrādes aktivitātei, vienlaikus palielinājās zivju produkcijas reeksports no Latvijas uz citām valstīm. Ņemot vērā to, ka zivju produkcijas eksports uz NVS valstīm samazinājās, aktīva tirdzniecība ar reeksportētiem zivju produktiem notika ES iekšienē.
 

Pērnā gadā ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjomā veidoja 81,7%, taču salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājās par 1,0 procentu punktu. To izraisīja būtiska zivju produkcijas importa samazināšanās no tādām ES dalībvalstīm, kā Portugāle (par 2,1 tūkst. t), Īrija (par 1,3 tūkst. t) un Igaunija (par 1 tūkst. t), kā arī no Lietuvas (par 760 t).
 

Savukārt trešo valstu īpatsvars 2016. gadā veidoja 18,3% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma un salīdzinājumā ar 2015. gadu trešo valstu īpatsvars palielinājās par 1,0 procentu punktu. Zivju produkcijas imports tonnās no šīm valstīm palielinājās par 23,8 % vai par 2,3 tūkst. t. Visbūtiskāk pieauga zivju produktu importa apjoms no Islandes, Grenlandes, Norvēģijas un Ķīnas.
 

Tajā pašā laikā neliels kritums zivju produkcijas importā bija no Argentīnas, ASV, Baltkrievijas, Čīles, Kazahstānas, Ukrainas un Vjetnamas. Latvija pārtrauca zivju produkcijas importu no Kanādas, Krievijas, Taizemes, bet saka importēt zivju produkciju no Azerbaidžānas, Irānas, Izraēlas un Mauritānijas. Taču izmaiņas zivju produkcijas importa struktūrā nebija tik būtiskas, lai ietekmētu zivju produkcijas kopējo importa apjomu.
 

Zivju produkcijas importa apjomā no Dānijas un Zviedrijas, tāpat kā iepriekšējos gados, dominēja lašu dzimtas zivju imports, kas veidoja attiecīgi 77% un 68% no zivju produkcijas importa apjoma no katras no šīm valstīm. Savukārt no Norvēģijas Latvija galvenokārt importēja saldētas siļķes un siļķu filejas (39% no zivju produkcijas importa apjoma no Norvēģijas), saldētas saidas (19%), saldētas makreles (17,5%) un lašu dzimtas zivis (15,8%). No Lielbritānijas un Islandes Latvija galvenokārt ieveda makreles, siļķes un to filejas. No Lietuvas Latvija importēja ļoti plaša sortimenta zivju produkciju, kurā gandrīz 90% veidoja atvēsinātas zivis. Savukārt zivju produkcijas importa apjomā no Igaunijas dominēja atvēsinātas un saldētas brētliņas (45,3% no zivju produkcijas importa apjoma no Igaunijas), atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas (11,5%) un saldētas siļķes un to filejas (11,6%).
 

Zivju produkcijas importa kopējā apjomā lielāko daļu veidoja dzīvas un atvēsinātas zivis (42,6), saldētas zivis (40,4%), atvēsināta un saldēta zivju fileja (12,1%), kā arī kūpinātas, sālītas zivis un zivis sālījumā – 2,3%. Molusku un jūras vēžveidīgo īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas apjomā veidoja tikai 2,6%. 2016. gadā Latvija visvairāk importēja atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas (17,2%), saldētas makreles (10,1%), atvēsinātas un saldētas siļķes un to filejas (9,8%), saldētas un atvēsinātas brētliņas (6,3%), saldētu heku un heka filejas (4,2%), saldētas saidas (2%), kā arī citas atvēsinātas un saldētas okeāna zivis.
 

Kopumā zivju produkciju (bez zivju konserviem) Latvija importēja no 39 valstīm.

 

 

Zivju konservu imports

2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 8,4% un par 15,2%. 2017. gada 9 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju imports veidoja 4,7 tūkst. t un naudas izteiksmē sasniedza 16,6 milj. EUR.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm, bet 2017. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju imports no ES valstīm samazinājās par 11,4%.   Ļoti būtiski gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 40% un par 45,3%, samazinājās sagatavoto un konservēto zivju imports no ES rietumdaļas valstīm. Taču ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā saglabājās 2016. gada attiecīgā perioda līmenī un veidoja 82,4%.
 

Sagatavoto un konservēto zivju importa kritums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Dānijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas, Beļģijas, kā arī samazinājās sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms tonnās no Nīderlandes. Vienlaikus 2017. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Bulgārijas un Ungārijas. Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm samazinājās, 2017.  gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, pieauga zivju konservu imports no tādām valstīm, kā Polija, Vācija, Igaunija, Zviedrija, Lielbritānija, Čehija, Francija, Austrija un Slovākija. Taču zivju konservu importa pieaugums no šīm valstīm nespēja kompensēt importa apjoma kritumu no Dānijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas, Nīderlandes un Beļģijas.
 

2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, par 5,9% palielinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām (ieskaitot NVS) valstīm.  Vienlaikus pieauga no trešajām valstīm importēto sagatavoto un konservēto zivju cenas, kā rezultātā, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apmērs palielinājās par 7,4%.  Neskatoties uz to, ka sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms nedaudz palielinājās, trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā saglabājās 2016. gada attiecīgā perioda līmenī, un tas veidoja 17,6%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā Taizeme, Vjetnama, Seišelu salas, Filipīnas, ASV, Ķīna, Ukraina, Islande, Norvēģija, un bet tikai no pirmajām piecām valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2017. gada 9 mēnešos Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Kanādas, bet sāka importēt zivju konservus no Ekvadoras, Turcijas un Papua-Jaungvinejas. Toties izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija tik būtiskas, lai nozīmīgi ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 32 pasaules valstīm.
 

Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 26,5 milj. EUR.

 

 

2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms saglabājās 2015. gada līmenī – 6,9 tūkst. t, savukārt zivju un jūras produktu importa apmērs naudas izteiksmē pieauga par 14,0%, sasniedzot 25,6 milj. EUR. Tas nozīmē, ka būtiski - par 14,4% palielinājās importēto sagatavoto un konservēto zivju produktu cena.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm tonnās palielinājās par 2,9%, un vienlaikus par 2,7 procentu punktiem palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā sasniedzot 82,7%.
 

Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi no ES valstīm nedaudz pieauga, bija kritums sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma ziņā un naudas izteiksmē no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas un Portugāles. Tāpat samazinājās importa apjomi tonnās no Beļģijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Spānijas, Slovākijas un Vācijas, bet importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija būtisks un to kompensēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums no tādam valstīm, kā Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Ungārija un Zviedrija.
 

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 13,5% un par 4,8%. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2015. gadu, par 2,7 procentu punktiem samazinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2016. gadā tas veidoja 17,3%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm, kā ASV, Baltkrievija, Filipīnas, Islande, Kanāda, Ķīna, Krievija, Norvēģija, Seišelu salas, Taizeme, Ukraina un Vjetnama, bet tikai no ASV, Seišelu salām un Vjetnamas zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2016. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Japānas, Kirgizstānas, Papua-Jaungvinejas un Urugvajas, bet izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija būtiskas, lai kardināli ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.
 

Dalījumā pa produktu veidiem Latvija 2016. gadā visvairāk importēja sagatavoto un konservēto produkciju no siļķēm (24,9% no Latvijas kopējā importa apjoma), zivju konservus no lašiem (13,9%), tunzivju konservus (11,8%), konservus no vēžveidīgajiem un moluskiem (7,2%), konservus no brētliņām, sardīnēm un sardinellām (4,3%), kaviāru un kaviāra aizstājējus (3,8%), kā arī konservētas makreles (2,2%). Otro vietu ar 16,9% īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā jau vairākus gadus ieņem zivju produkcija no surimi – krabju nūjiņām u.c. produktiem no olbaltumvielu masas. Zivju konservi no pārējām zivīm un citā veidā sagatavotām un konservētām zivīm (ieskaitot zivju pastēti) veidoja 15% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu kopējā importa.
 

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 31 valsts.

 

Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 22 milj. EUR.