Imports

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports

2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) imports tonnās samazinājās par 6,4%, vienlaikus importa apmērs naudas izteiksmē palielinājās par 11,3%. Latvija importēja 30,8 tūkst. t zivju produkcijas 72 milj. EUR vērtībā. Šī gadā 6 mēnešos nedaudz izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā.  Tā, salīdzinājumā ar ir iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga trešo valstu īpatsvars, un attiecīgi samazinājās ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas importā (bez konserviem): ES valstu īpatsvars veidoja 78,8%, savukārt trešo valstu īpatsvars – 21,2%. Šī gada I pusgadā līdera pozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Igaunija, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānija, Islande un Dānija. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis šī gada I pusgadā veidoja 88,6% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma, un šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2016. gada I pusgadu palielinājās par 2,7 procentu punktiem. Būtiski palielinājās arī zivju produkcijas importa apjomi no Igaunijas, Lielbritānijas un Lietuvas, bet vienlaikus samazinājās imports no tādam valstīm, kā Polija, Norvēģija un Zviedrija. Zivju produkcijas imports no Dānijas un Islandes aptuveni saglabājās 2016. gada I pusgada līmenī.

 

Turklāt būtiski – par 14,3% samazinājās zivju produkcijas importa apjoms tonnās no trešajām valstīm.  Šī gada 6 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas imports no trešajām valstīm samazinājās ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē, taču zivju produkcijas importa apmēra kritums nebija tik būtisks un sasniedza 4,3%. Vislielākais importa apjoma samazinājums bija no Norvēģijas, Ķīnas un Marokas. Latvija pārtrauca zivju produkcijas importu no Mauritānijas un Senegālas, bet tajā pašā laikā saka importēt zivju produkciju no Čīles un Krievijas.  Pieauga zivju produkcijas importa apjoms no Fēru salām, ASV, Islandes, Peru un Ukrainas, taču izmaiņas zivju produkcijas importa struktūrā nebija tik būtiskas, lai pozitīvi ietekmētu zivju produkcijas kopējo importa apjomu. 

 

Zivju produkcijas importa apjomā no Dānijas, tāpat kā iepriekšējos gados, dominēja lašu dzimtas zivju imports, kas veidoja 75% no zivju produkcijas importa apjoma. No Zviedrijas Latvija importēja saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas (43,4% no zivju produkcijas importa apjoma no Zviedrijas), saldētas siļķes un siļķu filejas ( 25,4%), kā arī saldētas mencas ( 15,7%). Savukārt no Norvēģijas Latvija galvenokārt importēja saldētas siļķes un siļķu filejas (61,3% no zivju produkcijas importa apjoma no Norvēģijas), saldētas makreles (16,7%) un lašu dzimtas zivis (10,5%).  No Lielbritānijas un Islandes Latvija galvenokārt ieveda saldētas makreles, attiecīgi 89,9% un 79,9% no zivju produkcijas importa apjoma no katras no šīm valstīm. Zivju produkcijas importa apjomā no Igaunijas dominēja atvēsinātas un saldētas brētliņas (68% no zivju produkcijas importa apjoma no Igaunijas), saldētas siļķes (7,2%) un atvēsinātas un saldētas zivju filejas (8,1%). Savukārt no Lietuvas Latvija importēja ļoti plaša sortimenta zivju produkciju, kaut gan lielāko daļu, gandrīz 80%, veidoja atvēsinātas zivis, tai skaitā reņģes.

 

Zivju produkcijas kopējā importa apjomā lielāko daļu veidoja dzīvas un atvēsinātas zivis (44,6%), saldētas zivis (40,0%), atvēsināta un saldēta zivju fileja (11,8%), kā arī kūpinātas, sālītas zivis un zivis sālījumā – 1,3%. Molusku un jūras vēžveidīgo īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjomā veidoja 2,4%. 2017. gada I pusgadā Latvija visvairāk importēja atvēsinātas reņģes (26,0% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma), saldētas makreles (14,7%), atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas (12,9%), saldētas siļķes un to filejas (10,6%) un atvēsinātas un saldētas brētliņas (11,4%), kā arī citas atvēsinātas un saldētas okeāna zivis. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu,  būtiski – par 20%, samazinājās lašu dzimtas zivju imports Latvijā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka šogad par 24% palielinājās cenas ievestai produkcijai no lašu dzimtas zivīm, un rezultātā samazinājās pieprasījums gan vietējā tirgū, gan samazinājās šīs produkcijas reeksporta apjomi no Latvijas uz citām valstīm.

 

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 33 valstīm.
 

 

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas imports Latvijā apjoma ziņā palielinājās par 17,3 % un sasniedza 66,4 tūkst. t. Savukārt importētās zivju produkcijas apmērs naudas izteiksmē palielinājās par 17,6% un veidoja 144,5 milj. EUR. Zivju produkcijas imports palielinājās gan no ES valstīm, gan no trešajām valstīm. Pērn līdera pozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Zviedrija, Norvēģija, Polija, Igaunija, Lielbritānija un Dānija, un no šīm valstīm Latvija importēja 55,0 tūkst. t zivju produkcijas 118,4 milj. EUR vērtībā. Kopumā iepriekšminētās septiņas valstis 2016. gadā veidoja 82,8 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma un šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās par 2,6 procentu punktiem.
 

Neskatoties uz to, ka Latvijas zivju apstrādes sektorā 2016. gadā saglabājās sarežģīta situācija, zivju produkcijas importa apjomi palielinājās gandrīz no visām iepriekšminētajām valstīm, un it īpaši no Polijas (par 7,8 tūkst. t), Zviedrijas (par 900 t) un Dānijas (par 800 t),  kā arī no Norvēģijas (par 500 t). Tas nozīmē, ka, samazinoties zivju apstrādes aktivitātei, vienlaikus palielinājās zivju produkcijas reeksports no Latvijas uz citām valstīm. Ņemot vērā to, ka zivju produkcijas eksports uz NVS valstīm samazinājās, aktīva tirdzniecība ar reeksportētiem zivju produktiem notika ES iekšienē.
 

Pērnā gadā ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjomā veidoja 81,7%, taču salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājās par 1,0 procentu punktu. To izraisīja būtiska zivju produkcijas importa samazināšanās no tādām ES dalībvalstīm, kā Portugāle (par 2,1 tūkst. t), Īrija (par 1,3 tūkst. t) un Igaunija (par 1 tūkst. t), kā arī no Lietuvas (par 760 t).
 

Savukārt trešo valstu īpatsvars 2016. gadā veidoja 18,3% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma un salīdzinājumā ar 2015. gadu trešo valstu īpatsvars palielinājās par 1,0 procentu punktu. Zivju produkcijas imports tonnās no šīm valstīm palielinājās par 23,8 % vai par 2,3 tūkst. t. Visbūtiskāk pieauga zivju produktu importa apjoms no Islandes, Grenlandes, Norvēģijas un Ķīnas.
 

Tajā pašā laikā neliels kritums zivju produkcijas importā bija no Argentīnas, ASV, Baltkrievijas, Čīles, Kazahstānas, Ukrainas un Vjetnamas. Latvija pārtrauca zivju produkcijas importu no Kanādas, Krievijas, Taizemes, bet saka importēt zivju produkciju no Azerbaidžānas, Irānas, Izraēlas un Mauritānijas. Taču izmaiņas zivju produkcijas importa struktūrā nebija tik būtiskas, lai ietekmētu zivju produkcijas kopējo importa apjomu.
 

Zivju produkcijas importa apjomā no Dānijas un Zviedrijas, tāpat kā iepriekšējos gados, dominēja lašu dzimtas zivju imports, kas veidoja attiecīgi 77% un 68% no zivju produkcijas importa apjoma no katras no šīm valstīm. Savukārt no Norvēģijas Latvija galvenokārt importēja saldētas siļķes un siļķu filejas (39% no zivju produkcijas importa apjoma no Norvēģijas), saldētas saidas (19%), saldētas makreles (17,5%) un lašu dzimtas zivis (15,8%). No Lielbritānijas un Islandes Latvija galvenokārt ieveda makreles, siļķes un to filejas. No Lietuvas Latvija importēja ļoti plaša sortimenta zivju produkciju, kurā gandrīz 90% veidoja atvēsinātas zivis. Savukārt zivju produkcijas importa apjomā no Igaunijas dominēja atvēsinātas un saldētas brētliņas (45,3% no zivju produkcijas importa apjoma no Igaunijas), atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas (11,5%) un saldētas siļķes un to filejas (11,6%).
 

Zivju produkcijas importa kopējā apjomā lielāko daļu veidoja dzīvas un atvēsinātas zivis (42,6), saldētas zivis (40,4%), atvēsināta un saldēta zivju fileja (12,1%), kā arī kūpinātas, sālītas zivis un zivis sālījumā – 2,3%. Molusku un jūras vēžveidīgo īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas apjomā veidoja tikai 2,6%. 2016. gadā Latvija visvairāk importēja atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas (17,2%), saldētas makreles (10,1%), atvēsinātas un saldētas siļķes un to filejas (9,8%), saldētas un atvēsinātas brētliņas (6,3%), saldētu heku un heka filejas (4,2%), saldētas saidas (2%), kā arī citas atvēsinātas un saldētas okeāna zivis.
 

Kopumā zivju produkciju (bez zivju konserviem) Latvija importēja no 39 valstīm.

 

 

Zivju konservu imports

2017. gada 6 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,2% un par 10,1%. Šī gada I pusgadā sagatavoto un konservēto zivju imports veidoja 3,0 tūkst. t un naudas izteiksmē sasniedza 10,6 milj. EUR.

 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm, un šī gadā 6 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju imports no ES valstīm samazinājās par 8,4%. Vienlaikus samazinājās arī šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā no 83,5% (2016. g. 6 mēn.) līdz 82,4% (2017. g. 6 mēn.).

 

Sagatavoto un konservēto zivju importa kritums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Beļģijas, Dānijas, Itālijas, Nīderlandes, Somijas un Spānijas, kā arī būtiski samazinājās sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms tonnās no Vācijas un Lietuvas. Vienlaikus šī gada I pusgadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Bulgārijas un Ungārijas. Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm samazinājās, šī gada 6 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, pieauga zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Austrija, Čehija, Francija, Igaunija, Lielbritānija, Polija, Slovākija un Zviedrija. Taču zivju konservu importa pieaugums no šīm valstīm nespēja kompensēt importa apjoma kritumu no Dānijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas, Nīderlandes  un Vācijas.

 

Šī gada I pusgadā, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, par 1,4% samazinājās arī sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm.  Taču jāatzīmē, ka vienlaikus par 7,4% palielinājās no trešajām valstīm sagatavoto un konservēto zivju cenas, kā rezultātā, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apmērs palielinājās par 5,9%.  Neskatoties uz to, ka sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms samazinājās, trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, salīdzinājumā ar 2016. gada 6 mēnešiem, nedaudz palielinājās, un šī gada I pusgadā tas veidoja 17,6%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā ASV, Norvēģija, Vjetnama, Seišelu salas, Islande, Ķīna, Taizeme un Ukraina, bet tikai no pirmajām trim valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. Šī gada 6 mēnešos Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Kanādas, bet sāka importēt zivju konservus no Ekvadoras un Papua-Jaungvinejas. Toties izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija būtiskas, lai pozitīvi ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

 

Zivju sugu griezumā Latvija visvairāk importēja sagatavoto un konservēto produkciju no siļķēm (26,1% no Latvijas kopējā importa apjoma), tunzivīm (13,7%), lašiem (10,4%) brētliņām, sardīnēm un sardinellām (3,1%) un makrelēm (2,3%), kā arī konservus no vēžveidīgajiem un moluskiem (5,0%). Otro vietu ar 19,5% īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā jau vairākus gadus ieņēma zivju produkcija no surimi – krabju nūjiņām u.c. produktiem no olbaltumvielu masas. Zivju konservi no pārējām zivīm un citā veidā sagatavotas un konservētas zivis (ieskaitot zivju pastēti) veidoja 19,9% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu kopējā importa.

 

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 30 pasaules valstīm.
Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 12,9 milj. EUR.

 

 

2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms saglabājās 2015. gada līmenī – 6,9 tūkst. t, savukārt zivju un jūras produktu importa apmērs naudas izteiksmē pieauga par 14,0%, sasniedzot 25,6 milj. EUR. Tas nozīmē, ka būtiski - par 14,4% palielinājās importēto sagatavoto un konservēto zivju produktu cena.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm tonnās palielinājās par 2,9%, un vienlaikus par 2,7 procentu punktiem palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā sasniedzot 82,7%.
 

Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomi no ES valstīm nedaudz pieauga, bija kritums sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma ziņā un naudas izteiksmē no Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas un Portugāles. Tāpat samazinājās importa apjomi tonnās no Beļģijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Spānijas, Slovākijas un Vācijas, bet importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija būtisks un to kompensēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums no tādam valstīm, kā Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Ungārija un Zviedrija.
 

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 13,5% un par 4,8%. Vienlaikus salīdzinājumā ar 2015. gadu, par 2,7 procentu punktiem samazinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un 2016. gadā tas veidoja 17,3%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm, kā ASV, Baltkrievija, Filipīnas, Islande, Kanāda, Ķīna, Krievija, Norvēģija, Seišelu salas, Taizeme, Ukraina un Vjetnama, bet tikai no ASV, Seišelu salām un Vjetnamas zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2016. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Japānas, Kirgizstānas, Papua-Jaungvinejas un Urugvajas, bet izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija būtiskas, lai kardināli ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.
 

Dalījumā pa produktu veidiem Latvija 2016. gadā visvairāk importēja sagatavoto un konservēto produkciju no siļķēm (24,9% no Latvijas kopējā importa apjoma), zivju konservus no lašiem (13,9%), tunzivju konservus (11,8%), konservus no vēžveidīgajiem un moluskiem (7,2%), konservus no brētliņām, sardīnēm un sardinellām (4,3%), kaviāru un kaviāra aizstājējus (3,8%), kā arī konservētas makreles (2,2%). Otro vietu ar 16,9% īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā jau vairākus gadus ieņem zivju produkcija no surimi – krabju nūjiņām u.c. produktiem no olbaltumvielu masas. Zivju konservi no pārējām zivīm un citā veidā sagatavotām un konservētām zivīm (ieskaitot zivju pastēti) veidoja 15% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu kopējā importa.
 

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 31 valsts.

 

Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 22 milj. EUR.