Imports

Zivju produkcijas (bez konserviem) imports

2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 8,9% un par 1,3%. Latvija importēja 60,5 tūkst. t zivju produkcijas 142,6 milj. EUR vērtībā. 2017.  gadā nedaudz izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā.  Tā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, samazinājās ES valstu īpatsvars, un attiecīgi pieauga trešo valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā. ES valstu īpatsvars veidoja 81,1%, savukārt trešo valstu īpatsvars – 18,9%. 
 

Pērnā gadā līdera pozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Lietuva, Polija, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Islande un Spānija. Kopumā iepriekšminētās deviņas valstis 2017. gadā veidoja 90,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, un šo valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 0,4 procentu punktiem. Taču gandrīz no visām iepriekšminētām valstīm, zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomi tonnās samazinājās, un tikai no Igaunijas zivju produkcijas imports palielinājās par 22,8%.

 

Nozīmīgāko valstu zivju produktu (bez konserviem) importa struktūra sugu griezumā (% no katras valsts kopējā importa apjoma)

Dānija

(3415 t)

– lašu dzimtas zivis - 75,2%

– moluski un vēžveidīgie – 12,8%

– zivju milti lietošanai pārtikā – 6,9%

Lielbritānija

(3620 t)

– saldētas makreles un makreļu filejas – 80,4%

– saldētas siļķes un siļķu filejas – 14,8%

Islande

(1910 t)

– saldētas makreles un makreļu filejas – 73,1%

– saldētas siļķes un siļķu filejas – 12,3%

– saldēti sarkanasari – 4,7%

Norvēģija

(6399 t)

– saldētas siļķes un siļķu filejas 52,3%

– saldētas makreles 17,7%

– lašu dzimtas zivis 12,2%

– atvēsinātas un saldētas mencas – 10,3%

Igaunija

(5952 t)

– atvēsinātas un saldētas brētliņas 44,0%

– saldētas siļķes un siļķu filejas 17,0%

– lašu dzimtas zivis – 13,8%

– saldētas makreles – 7,2%

Zviedrija

(7214 t)

– lašu dzimtas zivis un to filejas 36,1%

– saldētas mencas 33,6%

– saldētas siļķes un siļķu filejas 14,6%

– saldētas makreles – 4,8%

 

Lietuva

(14232 t)

plaša sortimenta zivju produkcija:

– atvēsinātas zivis - 70,8%

 – saldētas zivis – 12,9 %

– zivju filejas – 11,9%

 

Līdzīga tendence ir saskatāma zivju produkcijas (bez konserviem) importā no trešajām valstīm. Pērn, salīdzinājumā ar 2016. gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms no trešajām (ieskaitot NVS) valstīm samazinājās ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē, attiecīgi par 5,7% un par 6,5%.  Vislielākais zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma samazinājums bija no Ķīnas, Marokas un Vjetnamas. Vienlaikus samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) imports no tādām valstīm, kā Islande un Argentīna. Latvija pārtrauca zivju produkcijas (bez konserviem) importu no Mauritānijas, Grenlandes un Senegālas, bet tajā pašā laikā saka importēt zivju produkciju no Krievijas un Indonēzijas. Pieauga zivju produkcijas importa apjoms no Fēru salām, ASV, Peru un Ukrainas, taču izmaiņas importa struktūrā nebija tik būtiskas, lai nozīmīgi ietekmētu kopējo zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.

 

2017. gadā Latvija visvairāk importēja atvēsinātas reņģes, saldētas makreles, atvēsinātas un saldētas lašu dzimtas zivis un to filejas, saldētas siļķes un to filejas un atvēsinātas un saldētas brētliņas, kā arī citas atvēsinātas un saldētas okeāna zivis. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu, būtiski – par 19,5%, samazinājās lašu dzimtas zivju imports Latvijā. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka 2017. gadā par 5,6% palielinājās cenas ievestai produkcijai no lašu dzimtas zivīm, un rezultātā samazinājās pieprasījums gan vietējā tirgū, gan samazinājās šīs produkcijas reeksporta apjomi no Latvijas uz citām valstīm. 
Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 35 valstīm.

 

Zivju konservu imports

2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 4,4% un par 9,9%. 2017. gadā sagatavoto un konservēto zivju imports veidoja 6,6 tūkst. t un naudas izteiksmē sasniedza 23,1 milj. EUR.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm, bet 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu, sagatavoto un konservēto zivju imports no ES valstīm samazinājās par 7,2%.   Ļoti būtiski gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 27,4% un par 30,5%, samazinājās sagatavoto un konservēto zivju imports no ES rietumdaļas valstīm. Vienlaikus par 2,4 procentu punktiem samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā, un 2017. gadā tas veidoja 80,3%. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju importa būtisks kritums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Dānijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, kā arī samazinājās sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms tonnās no Austrijas, Francijas, Čehijas Republikas, Itālijas, Nīderlandes un Somijas. Vienlaikus 2017. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Bulgārijas. Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm samazinājās,

2017.  gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, pieauga zivju konservu imports no tādām valstīm, kā Beļģija, Igaunija, Lielbritānija, Polija, Portugāle, Slovākija, Ungārija un Zviedrija. Taču zivju konservu importa pieaugums no šīm valstīm nespēja kompensēt importa apjoma kritumu no Dānijas, Lietuvas, Spānijas un Vācijas. 
2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, par 8,7% palielinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām (ieskaitot NVS) valstīm.  Vienlaikus pieauga no trešajām valstīm importēto sagatavoto un konservēto zivju cenas, kā rezultātā, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apmērs palielinājās par 4,5%.  Trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, palielinājās par 2,4 procentu punktiem, un tas veidoja 19,7%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā Taizeme, Vjetnama, Seišelu salas, Filipīnas, ASV, Islande, Ukraina, Norvēģija, Ķīna, bet tikai no pirmajām piecām valstīm zivju konservu importa apjomi palielinājās. 2017. gadā Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Kanādas, bet sāka importēt zivju konservus no Ekvadoras, Turcijas un Papua-Jaungvinejas. Toties izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija tik būtiskas, lai nozīmīgi ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

 

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 33 pasaules valstīm. 

 

Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 40,6 milj. EUR. 

 

Zivju produkcijas ( bez konserviem) imports

2018. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas (bez konserviem) imports palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 9,6% un par 14,3%. Latvija importēja 17,8 tūkst. t zivju produkcijas 42 milj. EUR vērtībā. 2018. gada I ceturksnī izmainījās ES valstu un trešo valstu proporcija kopējā zivju produkcijas importa apjomā. Tā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 4 procentu punktiem samazinājās ES valstu daļa Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importā.  ES valstu īpatsvars veidoja 70,3%, savukārt trešo valstu īpatsvars pieauga un sastādīja 29,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa. Šī gada I ceturksnī līdera pozīcijas starp zivju izejvielu piegādātājvalstīm saglabāja Zviedrija, Islande, Lietuva, Polija, Norvēģija, Igaunija, Lielbritānija un Dānija. Kopumā iepriekšminētās astoņas valstis šī gada I ceturksnī veidoja 91,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjoma un šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importā salīdzinājumā ar 2016. gada I ceturksni palielinājās par 3,2 procentu punktiem. Būtiski palielinājās zivju produkcijas importa apjomi no Zviedrijas (gandrīz 5reizes) un Islandes (2 reizes), tāpat pieauga zivju produkcijas imports no Dānijas un Norvēģijas, bet no pārējām valstīm zivju produkcijas importa apjomi samazinājās. 

 

Nozīmīgāko valstu zivju produktu (bez konserviem) importa struktūra sugu griezumā (% no katras valsts kopējā importa apjoma)

Zviedrija
(3,2 tūkst. t)

–atvēsinātas un saldētas mencas 45,4%

– saldētas siļķes un siļķu filejas 28,3%

– lašu dzimtas zivis un to filejas 19,7%

– saldētas makreles – 3,5%

Islande
(2,7 tūkst. t)

– saldētas makreles – 93,8%

– siļķu filejas – 3%

Lietuva
(2,7tūkst. t)

– atvēsinātas reņģes – 33,6 %

– atvēsinās, saldētas siļķes un siļķu filejas – 19,1%

– lašu dzimtas zivis un to filejas – 10,% 

– atvēsinātas un saldētas mencas – 8,4%

– atvēsinātas brētliņas – 7,7%

Polija
(2,3 tūkst. t)

– atvēsinātas reņģes – 67,4%

– atvēsinātas brētliņas – 13,4%

– atvēsinātas siļķes – 10,0%

Norvēģija
(2 tūkst. t)

– saldētas siļķes un siļķu filejas 46,6%

– saldētas makreles 24,4%

– atvēsinātas un saldētas mencas – 16,4%

– lašu dzimtas zivis 3,3%

Igaunija
(1,5 tūkst. t)

– atvēsinātas un saldētas brētliņas 22,5%

– saldētas siļķes un siļķu filejas 15,6%

– lašu dzimtas zivis – 20,9%

– saldētas makreles – 6,0%

 

Turklāt kritums zivju produkcijas importā bija arī no Fēru salām, Izraēlas, Marokas un Vjetnamas. Latvija pārtrauca zivju produkcijas importu no Čīles, Irānas, Kanādas, Pēru un Ukrainas, bet tajā pašā laikā saka importēt zivju produkciju no Taivānas. Taču izmaiņas zivju produkcijas importa struktūrā nebija tik būtiskas, lai ietekmētu zivju produkcijas kopējo importa apjomu.  Savukārt zivju produkcijas importa apjoma pieaugums no tādam valstīm, kā Islande, pilnībā kompensēja zivju produkcijas importa apjoma kritumu no citām trešajām valstīm.

 

Kopumā produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 27 valstīm.

 

Zivju konservu imports

2018. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 8,8% un par 18,4%. Šī gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju imports veidoja 1,48 tūkst. t un naudas izteiksmē sasniedza 5,3 milj. EUR.
 

Latvija zivju konservus galvenokārt importēja no ES valstīm. Neskatoties uz to, ka šī gada I ceturksnī sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no ES valstīm nedaudz palielinājās, šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjomā samazinājās par 6 procentu punktiem un veidoja 81,4% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma.
 

Sagatavoto un konservēto zivju importa apjoma pieaugums gan apjoma ziņā, gan naudas izteiksmē bija no Francijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Vācijas. Neskatoties uz to, ka kopumā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports no ES valstīm palielinājās, šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu samazinājās zivju konservu imports no tādam valstīm, kā Beļģija, Čehija, Itālija, Lietuva, Slovākija, Somija un Zviedrija. Vienlaikus šī gada I ceturksnī Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto zivju produkciju no Bulgārijas, Īrijas un Portugāles. Taču zivju konservu importa apjoma kritums no šīm valstīm nebija tik būtisks un nenozīmīgi ietekmēja sagatavoto un konservēto zivju importa apjomu.
 

Šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu būtiski palielinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu imports palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 60,3% un par 65,8%. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 6 procentu punktiem palielinājās trešo valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu importa apjomā, un šī gada I ceturksnī tas veidoja 18,6%. Latvija importēja zivju konservus no tādām valstīm kā Ķīna, Seišelu salas, Ukraina, Vjetnama, Norvēģija un Taizeme, lai gan no pēdējām divām valstīm zivju konservu importa apjomi samazinājās. Savukārt visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju importa apjoms no Vjetnamas un Seišelu salām. Šī gada I ceturksnī Latvija pārtrauca importēt sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm un jūras produktiem no Ekvadoras un Papua-Jaungvinejas, bet sāka importēt zivju konservus no ASV un Islandes. Toties izmaiņas importa apjoma struktūrā nebija tik būtiskas, lai pozitīvi ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.

Kopumā sagatavoto un konservēto produkciju no zivīm, moluskiem un vēžveidīgajiem Latvija importēja no 26 valstīm. 
 

Ārējās tirdzniecības bilance zivju produkcijai un sagatavotām un konservētām zivīm ir saglabājusies pozitīva + 7,1 milj. EUR.