Publicēts: 01.03.2023.
Atjaunināts: 25.04.2024.
Atjaunināts: 25.04.2024.
(2023. gads, provizoriskie dati 09.02.2024.)
2023. gadā Latvijā tika importēts 75 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 224 milj. eiro vērtībā.
Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa dinamika
Avots: Oficiālās statistikas portāls
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms tonnās Latvijā ir samazinājies par 1,6 % (1,2 tūkst t), bet vērtības izteiksmē palielinājies par 7,1 % (14,9 milj t), liecinot par zivju produkcijas (bez konserviem), tostarp Latvijas zivju apstrādātājiem nepieciešamo ievesto zivju izejvielu cenu kāpumu.
Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm
2023. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā.
Latvijā no ES tika importēts 57 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 180,2 milj. eiro vērtībā.
ES valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 76 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinoties par 0,75 procentpunktiem.
Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā veidoja Lietuva ar 30,5 % (22,8 tūkst. t), Zviedrija ar 13,3 % (10,0 tūkst.t), Igaunija ar 11,0 % (8,2 tūkst. t), Polija ar 7,9 % (5,9 tūkst t) un Dānija ar 4,9 % (3,7 tūkst t).
Latvijā no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas galvenokārt nonāca atvēsināto un saldēto zivju produkcija (laši, siļķes, tostarp reņģes, brētliņas, Atlantijas mencas) un zivju fileja, bet no Dānijas un Polijas - atvēsināto zivju produkcija (laši, siļķes, brētliņas).
Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās no Polijas – par 4,1 tūkst. t, Zviedrijas – par 982 t, Somijas – par 901 t, Čehijas – par 620 t, Nīderlandes – par 284 t un Vācijas – par 82 t, bet samazinājās no Lietuvas – par 6,4 tūkst. t, Igaunijas – par 840 t, Dānijas – par 88 t, Itālijas – par 32 t un Kipras – par 31 t.
Zivju produkcijas (bez konserviem) imports no trešajām valstīm
2023. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomā.
Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 18,0 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 43,8 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu no trešajām valstīm importētās zivju produkcijas (bez konserviem) apjomam vērojama samazinājuma tendence, t. i., par 4,6 % (870 t) mazāk, importa vērtībai sarūkot pat par 14,2 % (7,3 milj. eiro).
Trešo valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 24 % no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinoties par 0,75 procentpunktiem.
Latvijā no Lielbritānijas, Fēru salām, Norvēģijas, Islandes un ASV galvenokārt nonāca saldēto zivju produkcija (laši, siļķes, Atlantijas makreles, zivju subprodukti) un zivju fileja.
Savukārt no Krievijas Latvijā nelielā apjomā nonāca tikai saldēta menca, kas veidoja 0,53% (398 t) īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoma.
Zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjoms 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās no Fēru salām – par 1,9 tūkst. t, Islandes – par 1,7 tūkst. t, Lielbritānijas – par 373 t, ASV – par 182 t un Ķīnas – par 146 t, bet samazinājās no Norvēģijas – par 3,2 tūkst. t, Marokas – par 756 t, Indijas – par 535 t, Vjetnamas – par 408 t un Krievijas – par 274 t.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijā zivju produkcija (bez konserviem) mazos apmēros tika importēta arī no sekojošām ES valstīm un trešajām valstīm - Urugvajas (27,7 t), Indonēzijas (20 t), Grenlandes (8,6 t), Horvātijas (6,6 t), Bulgārijas (1,7 t) un pavisam nelielā apjomā no Austrijas (0,02 t), Taizemes (0,001 t), Armēnijas (0,001 t) un Šrilankas (0,001 t), savukārt imports tika pārtraukts no Izraēlas, Kanādas, Kipras, Ukrainas un Turcijas. Tomēr importa apjomi no iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) importa apjomu.
2023. gadā zivju produkciju (bez konserviem) Latvija importēja no 46 valstīm.
Latvijas galvenie partneri zivju produkcijas (bez konserviem) importā 2023. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma 75 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Zivju produkcijas (bez konserviem) importa struktūra 2023. gadā (% no kopējā apjoma 75 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
(2023. gads, provizoriskie dati 09.02.2024.)
Latvijā 2023. gadā tika importēti 7,6 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 38,3 milj. eiro vērtībā.
Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa dinamika
Avots: Oficiālās statistikas portāls
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms samazinājās gan tonnās par 14,5 % (1,3 tūkst. t), gan pēc vērtības par 5,1 % (2,1 milj. eiro).
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm
2023. gadā ES valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā.
2023. gadā Latvijā no citām ES valstīm tika importēti 6,1 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 31,3 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu importa apjoms samazinājās gan tonnās par 15,3 % (1,1 tūkst. t), gan pēc vērtības par 1,9 % (0,6 milj. eiro).
ES valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 81,3 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinoties par 0,81 procentpunktu.
Starp ES valstīm lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā veidoja Lietuva – 44,6 % (3,4 tūkst. t), Polija – 9,0 % (677 t), Vācija – 6,1 % (459 t), Dānija – 4,7 % (351 t) un Igaunija – 3,8 % (285 t).
Latvijā nonāca galvenokārt konservi no siļķēm, brētliņām, makrelēm un gatavi zivju izstrādājumi no Lietuvas, Igaunijas un Polijas, konservi no tunzivīm no Vācijas, un gatavi zivju izstrādājumi no Dānijas.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Nīderlandes – par 70 t, Itālijas – par 17 t, Zviedrijas – par 17 t, Portugāles – par 10 t un Igaunijas – par 6 t, bet samazinājās no Lietuvas – par 809 t, Polijas – par 315 t, Francijas – par 99 t, Vācijas – par 30 t un Dānijas – par 7 t.
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu imports no trešajām valstīm
2023. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar ES valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomā.
2023. gadā Latvijā no trešajām valstīm tika importēts 1,4 tūkst. t sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 7 milj. eiro vērtībā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoms no trešajām valstīm samazinājās gan tonnās ‑ par 10,6 % (167 t), gan vērtības izteiksmē – par 17,2 % (1,5 milj. eiro).
Trešo valstu īpatsvars 2023. gadā veidoja 18,7 % no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma, salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinoties par 0,81 procentpunktu.
Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjoma ieņēma Čīle ar 5,1 % (389 t), Vjetnama ar 2,8 % (214 t), Ķīna ar 2,6 % (199 t), Norvēģija ar 2,2 % (169 t) un Taizeme ar 2,2 % (169 t).
Latvijā nonāca galvenokārt konservi no tunzivīm, lašiem un dažādi gatavi zivju izstrādājumi no Čīles, Vjetnamas, Ķīnas, Norvēģijas un Taizemes. Savukārt no Krievijas Latvijā niecīgā daudzumā nonāca tikai gatavi zivju izstrādājumi no anšoviem 0,014 t apjomā.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu importa apjoms Latvijā palielinājās no Ķīnas – par 98 t, Armēnijas – par 48 t, Baltkrievijas – par 34 t, Norvēģijas – 29 t un Čīles – par 20 t, bet samazinājās no Islandes – par 144 t, Taizemes – par 87 t, Zālamanu salām – par 77 t, Vjetnamas – par 37 t un Indijas – par 16 t.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijā sagatavoti vai konservēti zivju un jūras produkti mazos apmēros tika importēti arī no sekojošām ES valstīm un trešajām valstīm - atsākās imports no Armēnijas (48 t), Turcijas (15 t), Portugāles (10 t), Moldovas (0,05 t) un pavisam nelielā apjomā no Tunisijas (0,003 t) un Dienvidāfrikas (0,001 t), bet imports izbeidzās no Austrijas, Azerbaidžānas, Indonēzijas, Kanādas, Kipras, Peru, Uzbekistānas un Zālamanu salām. Tomēr importa apjoms no iepriekšminētajām valstīm nebija tik nozīmīgs, lai ietekmētu kopējo Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa apjomu.
2023. gadā sagatavotie vai konservētie zivju un jūras produkti Latvijā tika importēti no 40 valstīm.
Latvijas galvenie partneri sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importā 2023. gadā (īpatsvars, % no kopējā apjoma 7,6 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
Sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu importa struktūra 2023. gadā (% no kopējā apjoma 7,6 tūkst. tonnu)
Avots: Oficiālās statistikas portāls
* Surimi ir sakapāta un apstrādāta zivs fileja, kas tiek pārveidota par vienmērīgu, baltu masu, kuru izmanto attiecīgas zivju produkcijas ražošanai.