Apraksti

ZIVJU APSTRĀDE LATVIJĀ
IESKATS VĒSTURĒ

 

1880. gadi – Latvijā tiek uzsākta nesterilizētu konservētu zivju (preservu) ražošana. Brētliņas sāls un garšvielu maisījumā iepako stikla burkās. 1882. gadā Rīgā nodibina pirmo sterilizēto konservu ražotni.
 

1890. gadi – konservu ražošanā sāk lietot aizvākojamās mašīnas. Firma „K.V. Mortensen” pirmā Latvijā uzsāk konservu „Šprotes eļļā” ražošanu.
 

1910. gads - Latvijā saražo ap 6 milj. kārbiņas šprotu konservu. Konservu ražošana turpina attīstīties līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam.
 

1930. gadi - pēc neatkarīgas valsts izveidošanas starpkaru periodā Latvijas zivju konservus eksportē uz gandrīz 20 valstīm. Eksporta apjoms pārsniedza 900 t, un 1930-to gadu sākumā lielākais eksports ir uz ASV (ap 240 t), kas būtiski pārsniedz eksportu uz PSRS (ap 150 t). Vēl kā svarīgas eksporta valstis 20 un 30. gados var atzīmēt Poliju un Lietuvu, kā arī Franciju un Vāciju.
 

1950. gadi - pēc kara aktīvi veidojas zvejnieku kolhozi un paralēli šprotu ražošanai strauji attīstās arī citu Baltijas jūras un Okeāna zivju apstrāde un konservēšana (reņģes, salakas, mencas, siļķes, sardinellas, sardīnes, makreles u.c.).
 

1970. gadi - zivju apstrādē darbojas 5 valsts zivju apstrādes uzņēmumi un 11 zvejnieku kolhozi, kuriem izveidoti savi zivju apstrādes cehi. Latvijas zivju konservus (gandrīz 10% no PSRS konservu kopprodukcijas) tirgo un pazīst gandrīz visos PSRS reģionos. Zivju produkciju izmanto kā starptautiskās tirdzniecības apmaiņas līdzekli Padomju Savienības darījumos ar lielāko daļu sociālisma nometnes valstu. 
 

1990. gadi – perioda sākumā zivju produkcijas ražošanā vērojams kritums sakarā ar valsts uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju. 1996. gadā zivju produkciju un zivju konservus ražo 38 zivju apstrādes uzņēmumi. Šajos gados sasniegts līdz šim lielākais zivju produkcijas (ieskaitot zivju konservus) eksporta īpatsvars – 9% no Latvijas kopējā eksporta apjoma.
 

2000. gadu sākums – Latvijā darbojas 93 zivju apstrādes uzņēmumi (pārsvarā mazie un mikro uzņēmumi). No tiem 9 uzņēmumiem ir tiesības eksportēt zivju produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, tomēr galvenais konservu tirgus saglabājas austrumu virzienā - bijušās Padomju Savienības teritorijas valstīs.
Pēc 2004. gada – Latvija iestājas Eiropas Savienībā un cītīgi tiek meklēta saražotās zivju produkcijas noieta iespēja vienā no lielākajiem tirgiem pasaulē. Notiek zivju apstrādes uzņēmumu aktīva modernizācija un jaunu zivju produktu ražošanas attīstība, izmantojot Eiropas Savienības strukturālā atbalsta līdzekļus.

 

2009. gads - Latvijā pavisam reģistrēti 109 Eiropas Savienības prasībām atbilstoši zivju apstrādes uzņēmumi. 2008. gada beigās un 2009. gadā zivju apstrādi negatīvi ietekmē globālā ekonomiskā krīze, kuras rezultātā būtiski samazinās zivju produkcijas ražošanas apjomi.
 

2014.–2015. gadi – šajā periodā saimnieciskās darbības rezultātus Latvijas zivsaimniecības nozarē ietekmēja divi Krievijas Federācijas īstenotie importa aizlieguma pasākumi – 2014. gada augusta Krievijas Federācijas lēmums aizliegt lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu importu no Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor  2015. gada  jūlija lēmums aizliegt zivju konservu importu Krievijā no Latvijas un Igaunijas. Kopumā Krievijas Federācijas aizliegumi skāra 15 Latvijas uzņēmumus, kuri ražoja  saldētus zvejas produktus, 7 Latvijas uzņēmumus, kuri ražoja cita veida produkciju ( sālīti, kūpināti zivju produkti, kulinārijas izstrādājumi u.c.) un 21 zivju  apstrādes uzņēmumu, kas ražoja sagatavoto un konservēto zivju produkciju. 2016.–2018. gadi – neskatoties uz lielo potenciālu zivju apstrādē, Latvijas zivju apstrādātāji spiesti būtiski samazināt ražošanas apjomus. Turpināja samazināties nodarbināto skaits zivju apstrādes uzņēmumos.  Taču zivju produktu ražotāji meklēja inovatīvus risinājumus, kā arī aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta virzienus savai produkcijai.


 

ZIVJU APSTRĀDES VALSTS PĀRVALDĪBA
 

Zemkopības ministrija nodrošina zivsaimniecības politikas īstenošanu un ieviešanu, zivju apstrādes sektora attīstības stratēģijas izstrādi un realizēšanu, kā arī nodrošina sektora interešu aizstāvību Eiropas Savienības institūcijās.
 

Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - PVD) veic zivju apstrādes uzņēmumu atzīšanu un nodrošina to sanitāro un veterināro uzraudzību;
 

Lauku atbalsta dienests (turpmāk - LAD) administrē nacionālos un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta līdzekļus zivsaimniecības, tai skaitā zivju apstrādes pasākumu atbalstam.
 

 

ZIVJU PRODUKCIJAS RAŽOŠANA

Latvijā tiek ražota ļoti dažāda veida zivju produkcija – saldētas, sālītas un kūpinātas zivis, nesterilizēti zivju konservi (preservi) un kulinārijas izstrādājumi, kā arī sterilizēti konservi.

 

Zivju produkcijas un sagatavoto un konservēto zivju ražošanas apjoms un vērtība ( neskaitot atvēsinātu un saldētu zivju produkciju no zvejas kuģiem)

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, zivju produkcijas ražošanā, kas aptver zivju produktus un zivju konservus, lielākoties tiek izmantotas zivju izejvielas no Baltijas jūras. Taču zivju produkcijas sortimenta dažādošanai zivju apstrādātāji ražošanā izmanto arī tādas okeāna zivju sugas kā siļķes, makreles, sardīnes un sardinellas, pavisam nelielos daudzumos arī tunzivis. Pēdējos gados zivju konservu ražošanā Latvijas zivju apstrādātāji sākuši izmantot arī saldūdens zivis (līdakas, samus, karpas u.c.), bet to apjomi nav lieli. Palielinās arī produkcijas ražošana no akvakultūrā audzētiem un Latvijā ievestiem lašiem.  Diemžēl, sakarā ar to, ka Latvijas zvejnieki un zivju apstrādes uzņēmumi, jau četrus gadus strādā Krievijas Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu aizlieguma apstākļos, zivju produkcijas un it īpaši sagatavoto un konservēto zivju ražošanas apjomi būtiski samazinājās. Taču pēdējos gados ir saskatāmas pozitīvas tendences zivju produktu ražošanā. (skat. attēlu).

Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi ražo zivju produkciju un zivju konservus ļoti plaša sortimentā – saldēta zivju produkcija, sālītas un kūpinātas zivis, zivju filejas, kā arī sagatavotas un konservētas zivis. Saldēta zivju produkcija galvenokārt tika ražota no Baltijas jūrā iegūtās izejvielas - brētliņām un reņģēm. Salītas un kūpinātas produkcijas ražošanā tika izmantotas importētas okeāna zivis - makreles, siļķes, sardinellas u.c. 
Sagatavoto un konservēto zivju produktu grupā, labi attīstīts ir nesterilizēto zivju konservu (preservu) segments, kuru pārstāv ne tikai tradicionālā veida preservi, bet arī dažāda veida salāti un zivju uzkodas. Zivju konservu sortiments pārsniedz 100 dažādus zivju konservu veidus un uzņēmumi katru gadu rada jaunus augstas kvalitātes produktus, tādejādi nepārtraukti sekojot līdzi tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Zivju konservu ražošanā būtiskākā izejviela, kā jau iepriekš tika minēts, ir Baltijas jūras pelaģisko sugu zivis – reņģes un brētliņas. Visatpazīstamākie Latvijā ražotie zivju konservi ir “Šprotes eļļā”. Pateicoties specifiskajām garšas īpatnībām, kuras nodrošina tradicionālā kūpināšanas metode ar alkšņa koksni, Latvijā ražotie šprotu konservi jau vairāk kā simts gadus ir patērētāju iecienīta delikatese. Šo konservu vidū atpazīstamākās ir „Rīgas šprotes”.  Taču ņemot vērā to, ka pēdējos gados būtiski samazinājās pieprasījums pēc reņģēm un brētliņām zivju konservu “Šprotes eļļā  ražošanā   Latvijas zivju apstrādātāji ir spiesti dažādot preču sortimentu, lai radītu jaunus inovatīvus un nišas produktus.  Latvijas zivju apstrādātāji sāka ražot  tādus produktus, kā konservi no tunzivīm, pēc kuriem ir pieprasījums Rietumeiropā.