Apraksti

ZIVJU APSTRĀDE LATVIJĀ

IESKATS VĒSTURĒ

1880.gadi – Latvijā tiek uzsākta nesterilizētu konservētu zivju (preservu) ražošana. Brētliņas sāls un garšvielu maisījumā iepako stikla burkās. 1882. gadā Rīgā nodibina pirmo sterilizēto konservu ražotni.

1890.gadi – konservu ražošanā sāk lietot aizvākojamās mašīnas. Firma „K.V. Mortensen” pirmā Latvijā uzsāk konservu „Šprotes eļļā” ražošanu.

1910.gadi - Latvijā saražo ap 6 milj. kārbiņas šprotu konservu. Konservu ražošana turpina attīstīties līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam.

1930. gadi - pēc neatkarīgas valsts izveidošanas starpkaru periodā Latvijas zivju konservus eksportē uz gandrīz 20 valstīm. Eksporta apjoms pārsniedza 900 t, un 1930-to gadu sākumā lielākais eksports ir uz ASV (ap 240 t), kas būtiski pārsniedz eksportu uz PSRS (ap 150 t). Vēl kā svarīgas eksporta valstis 20 un 30. gados var atzīmēt Poliju un Lietuvu, kā arī Franciju un Vāciju.

1950. gadi - pēc kara aktīvi veidojas zvejnieku kolhozi un paralēli šprotu ražošanai strauji attīstās arī citu Baltijas jūras un Okeāna zivju apstrāde un konservēšana (reņģes, salakas, mencas, siļķes, sardinellas, sardīnes, makreles u.c.).

1970. gadi - zivju apstrādē darbojas 5 valsts zivju apstrādes uzņēmumi un 11 zvejnieku kolhozi, kuriem izveidoti savi zivju apstrādes cehi. Latvijas zivju konservus (gandrīz 10% no PSRS konservu kopprodukcijas) tirgo un pazīst gandrīz visos PSRS reģionos. Zivju produkciju izmanto kā starptautiskās tirdzniecības apmaiņas līdzekli Padomju Savienības darījumos ar lielāko daļu sociālisma nometnes valstu.

1990. gadi – perioda sākumā zivju produkcijas ražošanā vērojams kritums sakarā ar valsts uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju. 1996. gadā zivju produkciju un zivju konservus ražo 38 zivju apstrādes uzņēmumi. Šajos gados sasniegts līdz šim lielākais zivju produkcijas (ieskaitot zivju konservus) eksporta īpatsvars – 9% no Latvijas kopējā eksporta apjoma.

2000. gadu sākums – Latvijā darbojas 93 zivju apstrādes uzņēmumi (pārsvarā mazie un mikro uzņēmumi). No tiem 9 uzņēmumiem ir tiesības eksportēt zivju produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, tomēr galvenais konservu tirgus saglabājas austrumu virzienā - bijušās Padomju Savienības teritorijas valstīs.

Pēc 2004. gada – Latvija iestājas Eiropas Savienībā un cītīgi tiek meklēta saražotās zivju produkcijas noieta iespēja vienā no lielākajiem tirgiem pasaulē. Notiek zivju apstrādes uzņēmumu aktīva modernizācija un jaunu zivju produktu ražošanas attīstība, izmantojot Eiropas Savienības strukturālā atbalsta līdzekļus.

2009. gads - Latvijā pavisam reģistrēti 109 Eiropas Savienības prasībām atbilstoši zivju apstrādes uzņēmumi. 2008. gada beigās un 2009. gadā zivju apstrādi negatīvi ietekmē globālā ekonomiskā krīze, kuras rezultātā būtiski samazinās zivju produkcijas ražošanas apjomi.

ZIVJU APSTRĀDES ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA UN MĒRĶI

Latvijas zivju apstrādes sektora attīstības virzieni un aktivitātes, kurām tiek paredzēts atbilstošs sabiedriskā finansējuma atbalsts, ir atspoguļoti Zivsaimniecības nozares Nacionālajā stratēģiskajā plānā 2007.-2013. gadam. Zivsaimniecības nozares attīstībai plānā tiek izvirzīts ļoti augsts virsmērķis - Zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamajām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība.

Pamatojoties uz minēto mērķi, katram nozares sektoram ir paredzēts mērķa ietvaros sasniedzamais rezultāts. Atbilstoši tam zivju apstrādes jomā ir jāattīsta akvakultūras, iekšējo ūdeņu zvejas un zivju apstrādes uzņēmumi, kas spētu ražot kvalitatīvus, augstas pievienotās vērtības un tirgus pieprasījumam atbilstošus produktus.

Laika periodā no 2007.-2013. gadam Latvijai no Eiropas Zivsaimniecības fonda paredzētā kopējā publiskā finansējuma zvejas un akvakultūras produkcijas apstrādes attīstībai indikatīvi ir atvēlēti 36 milj. EUR jeb 21%.

Pamatojoties uz stratēģiskā plānā noteiktajiem mērķiem un ievērojot Eiropas Savienības Padomes regulā par Eiropas Zivsaimniecības fondu paredzētās prasības ir izstrādāta Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.- 2013. gadam, kurā detalizēti norādīti attiecīgo pasākumu un aktivitāšu realizācijas nosacījumi minētajā laika periodā. Atbalsta noteikumi aplūkojami šeit, savukārt informācija par finansējuma apguvi pieejama – šeit sadaļā „Statistika par projektiem”.

ZIVJU APSTRĀDES VALSTS PĀRVALDĪBA

Zemkopības ministrija nodrošina zivsaimniecības politikas īstenošanu un ieviešanu, zivju apstrādes sektora attīstības stratēģijas izstrādi un realizēšanu, kā arī nodrošina sektora interešu aizstāvību Eiropas Savienības institūcijās.

Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - PVD) veic zivju apstrādes uzņēmumu atzīšanu un nodrošina to sanitāro un veterināro uzraudzību;

Lauku atbalsta dienests (turpmāk - LAD) administrē nacionālos un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta līdzekļus zivsaimniecības, tai skaitā zivju apstrādes pasākumu atbalstam.

ZIVJU PRODUKCIJAS RAŽOŠANA

Latvijā tiek ražota ļoti dažāda veida zivju produkcija – saldētas, sālītas un kūpinātas zivis, nesterilizēti preservi un kulinārijas izstrādājumi, kā arī sterilizēti konservi.

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, zivju produkcijas ražošanā, kas aptver zivju produktus un zivju konservus, lielākoties tiek izmantotas zivju izejvielas no Baltijas jūras. Taču zivju produkcijas sortimenta dažādošanai zivju apstrādātāji ražošanā izmanto arī tādas okeāna zivju sugas kā siļķes, makreles, sardīnes un sardinellas, pavisam nelielos daudzumos arī tunzivis. Pēdējos gados zivju konservu ražošanā Latvijas zivju apstrādātāji sākuši izmantot arī saldūdens zivis (līdakas, samus, karpas u.c.), bet to apjomi nav lieli. Palielinās arī produkcijas ražošana no akvakultūrā audzētiem un Latvijā ievestiem lašiem. Kopumā ilgākā laika posmā jau kopš 2000. gada vērojama produkcijas pieauguma tendence (skat. attēlu).

Saldēta zivju produkcija. No Baltijas jūrā iegūtās izejvielas saražotā saldēto zivju produkcija veido aptuveno piekto daļu. Būtiski šajā produkcijas segmentā ir pieminēt uz zvejas kuģiem Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zonās, kā arī Mauritānijas Islāma Republikas un Marokas Karalistes ekonomiskās zonas ūdeņos saražotos produktus. Kā būtiskākās apstrādājamās sugas Atlantijas okeāna ziemeļdaļas zvejniecībā jāmin sarkanasari un garneles. Savukārt Mauritānijas un Marokas ūdeņos - sardīnes, sardinellas, makreles u.c.

Zivju filejas ražošana zivju apstrādes sektora produkcijā neveido lielu īpatsvaru. Pavisam nesen zivju apstrādes uzņēmumi, kas specializējās filejas ražošanā, visvairāk izmantoja Baltijas jūrā nozvejoto mencu. Tagad lielākā daļa zivju filejas tiek ražota no ievestās saidas.

Sagatavoto un konservēto zivju produktu grupā labi attīstīts ir nesterilizēto preservu segments, kuru pārstāv ne tikai tradicionālā veida preservi, bet arī dažāda veida salāti un zivju uzkodas. Šos produktus galvenokārt ražo nelieli zivju apstrādes uzņēmumi.

Zivju konservu sortiments pārsniedz 100 dažādus zivju konservu veidus un uzņēmumi katru gadu rada jaunus augstas kvalitātes produktus, tādejādi nepārtraukti sekojot līdzi tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījumam. Zivju konservu ražošanā būtiskākā izejviela, kā jau iepriekš tika minēts, ir Baltijas jūras pelaģisko sugu zivis – reņģes un brētliņas. Visatpazīstamākie Latvijā ražotie zivju konservi ir šprotes. Tās veido apmēram 70% no sterilizēto konservu apjoma. Pateicoties specifiskajām garšas īpatnībām, kuras nodrošina tradicionālā kūpināšanas metode ar alkšņa koksni, Latvijā ražotie šprotu konservi jau vairāk kā simts gadus ir patērētāju iecienīta delikatese. Šo konservu vidū atpazīstamākās ir „Rīgas šprotes”.

Saražotās zivju produkcijas struktūra 2008.gadā

(Izņemot saražoto uz kuģiem okeāna zvejā)

kopējais apjoms 98,5 tūkst.t