Zvejas produktu izsekojamība

Zvejas un jūras akvakultūras produktu (turpmāk – zvejas produkti) izsekojamības kontroles prasības nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009. Šī kontrole iekļauj arī tādus posmus kā zvejas produktu svēršana, pirmā pārdošana, transportēšana, pārņemšana un visu zvejas un akvakultūras produktu partiju izsekojamība.
 

Regula Nr.  1224/2009 paredz, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās teritorijā visos zvejas produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, tiktu kontrolēta Kopējās zivsaimniecības politikas regulas noteikumu piemērošana. Regula paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai to operatoru rīcībā, kuri darbojas ar zvejas produktiem, ir sistēmas un procedūras operatoru identifikācijai un datu ievadei par zvejas produktu partiju piegādi konkrētām personām.  
 

Izsekojamības sistēmas darbība ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 “Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 94). 
 

Zvejas produktu elektroniskās izsekojamības prasība attiecas uz visiem Latvijas kuģu nozvejotajiem produktiem, kas ir izkrauti Latvijas ostās. 
Noteikumi Nr. 94 paredz, ka norma par zvejas produktu elektronisko izsekojamību tirgū un datu par darbībām ar zvejas produktiem ievadīšanu informācijas sistēmā stājās spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

 

Jāņem arī vērā, ka Noteikumu Nr. 94 prasība par elektroniskās zvejas produktu izsekojamību nodrošināšanu neatceļ marķējuma prasības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) Nr. 1379/2013. 

 

2015. gadā izveidotā un līdz šim spēkā esošā zvejas produktu izsekojamības sistēma balstījās uz papīra formā aizpildītiem dokumentiem. Uz nepieciešamību ieviest elektroniskās izsekojamības sistēmu norādīja Eiropas Komisija, konstatējot, ka uz papīra dokumentiem balstīta izsekojamības sistēma nav uzskatāma par efektīvu. Tāpat bija skaidrs, ka arī operatoriem daudzo papīra formā paredzēto dokumentu noformēšana radīja ievērojamu administratīvo slogu. Tas bija iemesls, kāpēc ļoti daudzos gadījumos dokumenti vispār netika noformēti, kas bija klajš Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpums.  Tāpēc, lai novērstu šo trūkumu un nodrošinātu efektīvu zvejas produktu izsekojamības sistēmu Latvijā, Zemkopības ministrija uzsāka darbu pie elektroniskās izsekojamības sistēmas izstrādes un ieviešanas. Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēma "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) tika papildināta ar elektroniskās izsekojamības nodrošināšanai nepieciešamajiem elementiem.