Lauksaimniecības ģenētiskie resursi

Saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību par ģenētiskajiem resursiem tiek uzskatīts ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību. No tā izriet, ka visa pieejamā ģenētiskā daudzveidība var tikt pieskaitīta pie ģenētiskajiem resursiem, jo, ja kādam genotipam nevar konstatēt pašreizējo vērtību, tad tas neizslēdz tā nozīmi, kas var tikt atklāta tuvākā vai tālākā nākotnē. Katra valsts, kas pievienojusies Konvencijai, uzņemas arī atbildību par tās ģenētisko resursu saglabāšanu.

Līdz brīdim, kad Latvijā parādījās pirmās selekcionētās šķirnes, tika audzētas tā saucamās vietējās tautas šķirnes. Tikai neliels daudzums vietējo šķirņu paraugu ir saglabājies līdz mūsu dienām, jo šā materiāla nozīme ir novērtēta tikai pēdējā laikā.
 

Arvien lielāka uzmanība pasaulē tiek veltīta bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgstošas, efektīvas izmantošanas nodrošināšanai, līdz ar to ir vienlīdz svarīgi ne tikai, pilnveidot pastāvošās augu un dzīvnieku sugas un šķirnes atbilstoši mūsdienu prasībām, bet arī saglabāt esošo augu un dzīvnieku ģenētisko daudzveidību ar to vēlamajām raksturiezīmēm.

Augu ģenētisko resursu saglabāšana

Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Zemkopības ministrijas ģenētisko resursu padome

Normatīvie akti saistībā ar ģenētiskajiem resursiem

2020. gada 17. decembra MK Informatīvais ziņojums “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Zemkopības ministriju un Eiropas Reģionālo dzīvnieku ģenētisko resursu koordinācijas centru par Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīkla (EUGENA) izveidošanu”