Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Melns zirgs

Visā Eiropā pašlaik ir aktuāls jautājums par lauksaimniecības dzīvnieku vietējo šķirņu bioloģiskā materiāla saglabāšanu un pētīšanu, lai nodrošinātu dzīvnieku šķirņu daudzveidību un pēc nepieciešamības izmantotu vietējo šķirņu bioloģisko materiālu dzīvnieku audzēšanas efektivitātes uzlabošanai, šķirņu saglabāšanai, kā arī izzudušo šķirņu atjaunošanai. 
 

Lauksaimniecības dzīvnieku vietējo šķirņu saglabāšana un izkopšana Latvijā notiek saskaņā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju (turpmāk – organizācija) izstrādātajām dzīvnieku audzēšanas programmām, kuru mērķis ir saglabāt vietējās apdraudētās šķirnes (turpmāk – audzēšanas programma). Organizācijas veic lauksaimniecības dzīvnieku apsekošanu saimniecībās un izsniedz vietējo apdraudēto šķirņu dzīvniekiem atzinumus par atbilstību to audzēšanas programmās noteiktajiem kritērijiem.. Vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku audzēšanas programmās iesaistīto dzīvnieku skaits no lielākās daļas šķirņu ir ļoti mazs.
Latvijas tumšgalves aitu šķirnes vecā tipa audzēšanas programmas īstenošanā iesaistīti 27 saimniecību īpašnieki un viņiem piederošas 500 aitu mātes un 47 vaislas teķi. Visi audzēšanas programmā iekļautie vaislas teķi un aitas ir ar 100 % Latvijas tumšgalves šķirnes asinību.
Arvien vairāk pasliktinās situācija Latvijas baltās cūkas šķirnei. Šīs šķirnes cūkas audzē tikai divas saimniecības. 2019. gadā Latvijas baltās cūku šķirnes audzēšanas programmas prasībām atbilda vairs tikai 25 cūkas – 22 sivēnmātes un trīs kuiļi. Nav cūku ar 100 % Latvijas baltās šķirnes asinību: trīs cūkas ir ar 87,5 % LB asinību, 11 cūkas – ar 75 % asinību un 11 cūkas – ar 62,5 % šīs šķirnes asinību. No Latvijas baltās šķirnes kuiļiem 2019.gadā saglabājušās tikai divas kuiļu līnijas – Rolanda un Natosa līnija. 

 

Lai gan joprojām ir ļoti mazs dzīvnieku skaits arī Latvijas brūnās govju šķirnei, tomēr 2019.gadā  Latvijas brūnās šķirnes govju audzēšanas programmā bija iekļauti par 4,2% vairāk dzīvnieku salīdzinot ar 2018.gadu - 174 dzīvnieki no 24 ganāmpulkiem. Ievērojot Latvijas brūnās šķirnes govju audzēšanas programmas  prasības 2019.gadā ievērojami palielinājās vaislas dzīvnieku ražības rādītāji. 2019. gadā iegūti divi vaislas bullīši Latvijas brūnās šķirnes govju vaislas materiāla papildināšanai. Efektīvākai un intensīvākai Latvijas brūnās šķirnes govju genofonda stabilizēšanai un šķirnes saglabāšanai Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība īsteno audzēšanas programmu “Latvijas brūnās šķirnes govju saglabāšanas programma no 2019. gada un turpmāk”, kā arī LLU – projektu par vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu Latvijā, pielietojot embriju transferenci un ar to saistītās biotehnoloģijas.
 

2019.gadā Latvijas Zilās govju šķirnes audzēšanas programma “Latvijas Zilās govju šķirnes audzēšanas programma 2019-2029. gadam” tika īstenota 85 ganāmpulkos ar 336 dzīvniekiem tajos. Programmas ietvaros ir pieejami seši dažādu līniju buļļi ar Latvijas zilās asinību virs 50%.
Audzēšanas programmai “Saglabāšanas programma Latvijas vietējās šķirnes vecā tipa kazām” atbilstošās Latvijas vietējās šķirnes kazas 2019. gadā tika turētas četrās saimniecībās un šie dzīvnieki ir ar 69–100 % Latvijas vietējās šķirnes asinību.  Salīdzinot ar iepriekšējo gadu programmas prasībām atbilstošo dzīvnieku skaits samazinājies par 5,2%. Uz 01.01.2020. gadu vaislai sertificēti 4 vaislas āži.

 

Zirgu vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai tiek īstenotas sekojošas audzēšanas programmas: “Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa audzēšanas programma 2019-2029. gadam”, “Latvijas ardeņu šķirnes zirgu audzēšanas programma” un “Latgales rikšotāju zirgu šķirnes audzēšanas programma”. Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa audzēšanas programmā 2019.gadā bija iekļauti 145 Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgi no 63 saimniecībām, ardeņu šķirnes zirgu audzēšanas programmas prasībām un šķirnes saglabāšanai atbilda 18 dzīvnieki no 6 saimniecībām, savukārt Latgales rikšotāju šķirnes zirgu audzēšanas entuziasti turpināja darbu pie šīs šķirnes saglabāšanas ar 18 dzīvniekiem, kas iesaistīti šīs šķirnes audzēšanas programmā.
 

2019. gadā Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” (turpmāk – biedrība) speciālisti turpināja darbu pie iepriekšējā gadā uzsāktās Latvijas vietējo, izzūdošo mājputnu - cukurvistiņu un krūpiņu šķirnes vistu apzināšanas, saglabāšanas un pavairošanas. Biedrība ir izstrādājusi šo šķirņu standartus, apzinājusi lauku sētas, kur šīs šķirnes vistas joprojām tiek turētas, lai varētu strādāt pie putnu pavairošanas izslēdzot tuvradniecību. 2019. gada novembrī Kocēnu novada Rubenes sporta namā notika 1. Latvijas cukurvistiņu izstāde, kurā tika eksponēti 46 Latvijas cukurvistiņas un krūpiņa pārstāvji no 6 saimniecībām. Cukurvistiņas un krūpiņi ir senas Latvijas vietējo vistu šķirnes. Tām raksturīgas mazas, žiperīgas vistiņas un bieži vien ļoti nikni gaiļi, kas ļoti labi sargā savas vistiņas. Vistiņas ir izturīgas pret aukstumu, pašas labprāt perē un izvadā cāļus, kā arī dēj olas izmantošanai pārtikā. Cukurvistiņu olas ir ar lielāku dzeltenuma attiecību pret baltumu salīdzinot ar parasto vistu olām. Biedrībā pašlaik ir pieci entuziasti, kas iesaistījušies cukurvistiņu audzēšanā un saglabāšana. 
 

Arī Latvijas vietējā medus bite Apis mellifera mellifera, kas  ilgstoši apdzīvojot Latvijas teritoriju, evolūcijas gaitā ir piemērojusies Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, atrodas uz izzušanas sliekšņa. LDC reģistrētas vairs tikai 20 bišu saimes, kas atrodas LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”.  Lai gan šobrīd biškopji dravošanā izmanto ievestās miermīlīgās bišu pasugas, tomēr LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” turpina darbu pie Latvijas vietējas medus bites saglabāšanas, jo vietējā medus bite ir kā Latvijas dabas un bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļa, tā ir vērtīgs selekcijas izejmateriāls un to var izmantot bioloģiskajā biškopībā. 
 

2018. gadā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu noteikts, ka LLU uztur lauksaimniecības dzīvnieku vietējo saglabājamo šķirņu gēnu banku. Gēnu banka darbojas LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā, kurā arī līdz šim tika uzglabāti un pētīti lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu bioloģiskā materiāla paraugi. Kopā lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankā laika posmā no 2008. – 2019. gadam ir uzkrāti 2375 bioloģiskā materiāla paraugi no piecām lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, zirgu, aitu, kazu un cūku) sugām, no tiem 153 paraugi ievākti 2019. gadā. 
 

Eiropā Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu koordinē Eiropas reģionālais dzīvnieku ģenētisko resursu koordinācijas centrs (turpmāk – ERFP), kurā darbojas lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu koordinatori no visām Eiropas valstīm, tanī skaitā arī no Latvijas. ERFP ir izveidojis Eiropas lauksaimniecības dzīvnieku gēnu banku tīklu (turpmāk – EUGENA), kura galvenais mērķis - Eiropai svarīgu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana un to pieejamība audzēšanai un pētniecībai. 2021.gada sākumā ir parakstīts un stājies spēkā saprašanās memorands starp Zemkopības ministriju un ERFP par EUGENA izveidošanu, ar kuru Latvijas lauksaimniecības dzīvnieku gēnu banka tiek iekļauta Eiropas gēnu banku tīklā. Memorandā ietverta Latvijas un ERFP dalībvalstu politiskā apņemšanās izveidot koordinētu pieeju informācijas apmaiņai.