Ūdens kvalitātes aizsardzība

Tīrs ūdens ir svarīgs gan cilvēka veselībai un labklājībai, gan dabīgajām ekosistēmām, tāpēc ūdens kvalitātes nodrošināšana ir viens no Eiropas vides politikas pamatprincipiem. Eiropā lielākais ūdens difūzā piesārņojuma avots ar augu barības vielām ir organisko un ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošana intensīvajā lauksaimniecībā.

 

Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva Nr.91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu direktīva) ir viens no pirmajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par piesārņojuma kontrolēšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu. Nitrātu direktīva ir izstrādāta, lai aizsargātu Eiropas ūdens kvalitāti, novēršot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu, ko izraisa lauksaimnieciskās izcelsmes nitrāti, un atbalstot labu lauksaimniecības praksi.

 

Latvija ir pārņēmusi Nitrātu direktīvas prasības likumā «Par piesārņojumu» un attiecīgi ar 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.834  „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (MK noteikumi Nr.834) un 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.829 „Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” (MK noteikumi Nr.829) (Skat. sadaļā “Nozari regulējošā likumdošana”).

 

MK noteikumos Nr.834 ir noteiktas vispārējas prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai valstī un pastiprinātas prasības to lietošanai Īpaši jutīgajā teritorijā (ĪJT), kā arī noteiktas esošo ĪJT robežas un kritēriji to noteikšanai. Esošās ĪJT Latvijā un Eiropā iespējams aplūkot ŠEIT.

 

Noteikta arī institūciju kompetence MK noteikumu Nr.834 noteikto prasību kontrolē. Atbilstoši MK Nr.834 prasībām Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti organizē nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, lai novērtētu lauksaimnieciskās darbības un tās izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem ietekmi uz vidi un slodzi uz ūdeņiem. Veiktā monitoringa rezultāti ir aplūkojami ŠEIT un tie tiek izmantoti, sagatavojot ziņojumu Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. Ziņojumi tiek izstrādāti reizi četros gados. Ziņojumi par Latviju aplūkojami ŠEIT.

 

MK noteikumos Nr.829 ir noteiktas prasības kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai. 

 

1999.gadā un 2008.gadā Latvijā tika izstrādāti Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi (aplūkojami apakšsadaļā “Pētījumi”), lai izpildītu Nitrātu direktīvas noteikto uzdevumu katrai ES dalībvalstij izstrādāt praktisku padomu un rekomendāciju kopumu, ko lauksaimnieki īstenotu pēc brīvprātības principa un kas aptvertu galvenās lauksaimniecības jomas, kuras var radīt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.