Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Saskaņā ar 2014. gada novembrī Eiropas Komisijas apstiprināto darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība” Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā ir viens specifiskais atbalsta mērķis ar kopējo finansējumu 43,39 miljoni EUR projektu īstenošanai investīcijām Vides infrastruktūras attīstība un vides aizsardzība jomā – plūdu risku samazināšana lauku teritorijās.

 

Specifiskais atbalsta mērķis 5.1.2. “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās”.

Plānotais finansējums:

43 390 019 euro (t.sk. ERAF* finansējums 36 881 516 euro un valsts budžeta finansējums 6 508 503 euro.)

Finansējuma saņēmēji:

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

Atbalstāmās darbības:

 

  • esošo valsts meliorācijas sistēmu – hidrotehnisko būvju – pārbūve un atjaunošana
  • potomālo upju regulēto posmu atjaunošana un pārbūve
  • dabiskas teritorijas (zaļās infrastruktūras) pilnīga vai daļēja atjaunošana un videi draudzīgu meliorācijas sistēmas vides elementu izmantošana plūdu riska novēršanai

Sasniedzamais rezultāts:

 

  • plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātajās platībās samazināts no 82 300ha 2012.gadā līdz 35 000 hektāriem 2023.gadā.
  • plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijas lauku teritorijās samazināts no 21 000 2012.gadā līdz 8500 iedzīvotājiem 2023.gadā
  • rekonstruēto hidrobūvju skaits- 30 2023.gadā
  • Rekonstruēto/renovēto valsts nozīmes ūdensnoteku garums – 342 2023.gadā

Projektu atlases laiks:

No 2016.gada I ceturkšņa

Ministru kabineta noteikumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projekti:

 

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās" īstenošanas noteikumi

* Eiropas Reģionālās attīstības fonds

 

Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē un ūdens līmeņa svārstību dēļ palielinās plūdu apdraudējums. Plūdi apdraud iedzīvotāju drošību, satiksmes, sakaru un elektroapgādes infrastruktūras funkcionēšanu, medicīnas pakalpojumu pieejamību, un to dēļ rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un mežiem. Tāpat var tikt applūdināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu.

 

Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu risku, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama aizsargdambju (inženieraizsardzības būvju un Lubāna ezera hidrotehnisko būvju – aizsargdambju) pārbūve, vairāku polderu sūkņu staciju atjaunošana un pārbūve un potomālo upju regulēto posmu atjaunošana.

 

Applūšanas riska teritorijas visvairāk sastopamas potomālo jeb lēni plūstošo upju posmos. Plūdu laikā tiek applūdinātas lielas apdzīvotas vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi. Projektu īstenošanas teritorijas tiks izvēlētas, saskaņojot ar pašvaldībām, vietās, kas rada būtiskāko plūdu apdraudējumu iedzīvotājiem.

 

Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība.

 

Specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.1.2. ietvaros investīcijas paredzētas:

  • hidrotehnisko būvju pārbūvei un atjaunošanai ar mērķi novērst plūdu apdraudējumu hidrobūvju aizsargātajās platībās un plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaitu
  • potomālo upju regulēto posmu atjaunošana un pārbūve

 

Izstrādājot atjaunošanas un pārbūves projektus primāri izvērtējot zaļās infrastruktūras risinājumu piemērošanu.

 

Veicot SAM paredzētās darbības - atjaunojot un pārbūvējot hidrobūves, kā arī potomālo upju regulētos posmus, tiks panākts klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājums un samazināts plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātajās platībās. Plānotie pasākumi mazinās plūdu apdraudējumu saskaņā ar Upju baseinu apsaimniekošanas plānos ietverto plūdu risku izvērtējumu.

 

ZM kā ERAF atbildīgā iestāde 2014.-2020.gada plānošanas periodā uzsākusi 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” īstenošanu

 

Projekta mērķteritorija ir plūdu apdraudētās Latvijas lauku teritorijas un teritorijas ārpus apdzīvotām vietām, kurās pastāv publiskās infrastruktūras applūšanas risks, kā arī valsts īpašumā esošie polderi un valsts nozīmes meliorācijas ūdensnotekas apdzīvotās vietās.

 

Specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 43 390 019 euro, tajā skaitā ERAF finansējums – 36 881 516 euro un valsts budžeta finansējums – 6 508 503 euro, ieskaitot 6% finanšu rezervi, kas būs pieejama pēc 2018. gada, ja prioritārā virziena ietvaros tiek sasniegti starpposma rādītāji.

 

Attiecībā uz SAM 5.1.2. un Zemkopības ministriju kā Atbildīgo iestādi:

Sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija

par horizontālo principu  “Ilgtspējīga attīstība” koordināciju atbildīgā iestāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


Uzraudzības komitejas portfelis, kurā atrodami Apakškomitejas un Uzraudzības komitejas materiāli (SAM 5.1.2. vērtēšanas kritēriji un to grozījumi)