Grozījumi lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskajā regulējumā šodien atbalstīti valdībā

Šodien Ministru kabinetā tika atbalstīti grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Likumprojekta mērķis ir veicināt lauksaimniecības zemes saglabāšanu lauksaimnieciskajai ražošanai, paredzot iespēju to iegādāties ikvienai personai, kura vēlas nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, izvirzot visiem vienādus nosacījumus. Likumprojektā ietvertais regulējums vienlaikus ir vērsts uz to, lai sekmētu gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimnieciskajā ražošanā, tādējādi veicinot ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību dibināšanu, kā arī sekmētu darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības nozarē, tostarp veicinātu atgriezties Latvijas laukos no Latvijas izceļojušos darbaspējīgos iedzīvotājus. Izvirzītais likumprojekta mērķis saskan ar vienu no ES kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem - celt lauksaimniecības ražīgumu un panākt lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību.

Lai sabiedrībai nodrošinātu iespēju izaudzēt lauksaimniecisko produkciju savām un savu ģimenes locekļu vajadzībām, zemes iegādes ierobežojumi netiks attiecināti uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniegs 5 ha, respektīvi, ikviena persona varēs iegādāties bez ierobežojumiem savu vajadzību nodrošināšanai lauksaimniecības zemi līdz 5 ha platībā. Likumprojekts vienlaikus paredz izņēmumu, nosakot, ka darījuma subjektam izvirzītās prasības neattieksies uz Latvijas Zemes fonda pārvaldītāju un zemes kopīpašniekiem.

Nacionāla līmeņa zemes fonda pārvaldītājs šī likumprojekta izpratnē ir valsts akciju sabiedrība „Lauku attīstības fonds”, kas atbilstoši Zemes pārvaldības likumprojektam (iesniegts Saeimā) darbojas kā privāto tiesību subjekts un veic darījumus zemes tirgū ar zemes vienībām vai nekustamajiem īpašumiem, kā arī darbojas kā starpnieks zemes nomas, pirkšanas, pārdošanas vai maiņas privāttiesiskajās attiecībās.
Uz zemes kopīpašnieku likumprojekta prasības netiek attiecinātas, jo tā tiesības aizsargā Civillikums.

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi apmērā virs 5 ha varēs iegūt fiziskas personas, juridiskas personas un jaunie lauksaimnieki, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem:

Fiziskai personai izvirzītie kritēriji:

- ir reģistrēta Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;

- ir bijusi tiesīga saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar regulas 1307/2013 9.pantu vai

- vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai

- ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā;

- rakstiski apliecina, ka uzsāks šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.

Juridiskai personai izvirzītie kritēriji:

- ir reģistrēta Latvijas Republikā kā nodokļu maksātāja;

- ir bijusi tiesīga saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar regulas 1307/2013 9.pantu vai

- vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

- rakstiski apliecina, ka uzsāks šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes;

- nodarbina darbiniekus ar lauksaimniecisko izglītību vai
kuras dalībniekiem ir lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība vai,

- kuri vismaz trīs gadus pēc kārtas guvuši ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Jaunajam lauksaimniekam izvirzītie kritēriji:

1) fiziska persona, kura iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāka par 40 gadiem un pirmo reizi, bet ne agrāk kā 36 mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas pašvaldībā, ir reģistrējusies Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja vai kura ieguvusi juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, kapitāla daļas, kā arī ir ieguvusi lauksaimniecisko izglītību vai pieredzi lauksaimniecībā;

2) vai juridiska persona, kuras dalībnieks vai dalībnieki, kam pieder kopā vairāk nekā puse kapitāla daļu, ir fiziska persona, kura atbilst jaunā lauksaimnieka (fiziskas personas) prasībām.

 

Šī likumprojekta izpratnē:

-    juridiska persona ir Latvijas Republikas komercreģistrā ierakstīts komersants vai Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kooperatīvā sabiedrība, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība vai individuālais uzņēmums, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un to valstu juridiskām personām, ar kurām ir noslēgti divpusējie investīciju aizsardzības līgumi un, juridiskām personām, kas ir pielīdzināmas šajā daļā minētajiem subjektiem;

 

-    lauksaimnieciskā ražošana - augkopības (arī koku stādu audzēšana, sēņu audzēšana, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana, augu vai dzīvnieku valsts produkcijas ražošana, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes.

 

Zemes ieguvējam būs jāiesniedz pašvaldībā iesniegums un rakstisks apliecinājums zemes izmantošanas uzsākšanai lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes. Pašvaldības komisija, izvērtējot darījumu tiesiskumu, vērtēs, vai ir ievēroti visi likumprojektā noteiktie nosacījumi, attiecīgi divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, pieņemot lēmumu par piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā vai par atteikumu zemes iegūšanai īpašumā. Divu mēnešu termiņš noteikts, lai pašvaldības komisija izsludinātu Latvijas Vēstnesī pirmpirkuma tiesību iestāšanos un pirmpirkuma tiesīgās personas varētu pieteikt savas pirmpirkuma tiesības pašvaldībā, kā arī komisijai nepieciešams laiks personas atbilstības izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Paredzams, ka pašvaldības komisijas lēmums būs administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Attiecībā uz personai izvirzīto priekšnosacījumu rakstiski apliecināt šīs zemes izmantošanas uzsākšanu lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes, paredzēts izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras trīs gadu laikā pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Trīs gadu termiņš ir noteikts tāpēc, ka nopirktā lauksaimniecības zeme var nebūt labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un būs nepieciešams veikt attiecīgas darbības zemes ielabošanai, piemēram, zemes ūdens režīma regulēšanas būvju būvniecība, kultūrtehnisko darbu veikšana. Šāds regulējums paredzēts, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu un personas ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā.

 

Likumprojekts paredz noteikt to personu loku, kurām secīgi ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi šā likuma izpratnē. Regulējums noteikts, lai aizsargātu zemes kopīpašnieku tiesības saskaņā ar Civillikumu. Papildus pirmpirkuma tiesības ir paredzētas zemes nomniekam vai lietotājam, jo aptuveni 38% no lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītas lauksaimniecības zemes ir nomāta. Lai īstenotu zemes konsolidāciju, pirmpirkuma tiesības ir noteiktas arī pierobežniekam, kuru īpašumam ar iegūstamo zemi ir kopīgs vismaz viens robežposms (piegulošās zemes īpašniekam, kuram īpašumā ir mazāka lauksaimniecības zemes platība). Ar robežposmu saprot apvidū noteiktu vai kartogrāfiskajā materiālā attēlotu līniju starp diviem robežpunktiem, tas noteikts Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. Lai nacionālā līmenī izveidotu Latvijas Zemes fondu un veicinātu tā darbību, prioritāte zemes iegūšanai ir noteikta arī Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Pirmpirkuma tiesības netiks attiecinātas uz maksātnespējas procesā iegūstamu zemi.

 

Lai nepieļautu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, likumprojekta tiesiskais regulējums netiks attiecināts uz mantojuma ceļā iegūstamu zemi, darījumiem ar zemi starp laulātajiem un pirmās vai otrās šķiras radiniekiem, uz zemi, kuru iegūst īpašumā valsts vai pašvaldība savu funkciju nodrošināšanai, un uz zemi, kuru iegūst persona, kurai Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā ir izbeigtas zemes lietošanas tiesības, bet ar kuru pašvaldība ir noslēgusi zemes nomas līgumu, ja šī persona vēlas nopirkt zemi, kas bijusi tās lietošanā un par ko ir noslēgts zemes nomas līgums, kā arī zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks (kopīpašnieki), zemes kopīpašnieki, kuri ierosina atsavināt publiskai personai piederošu zemesgabalu.

 

Vienlaikus Zemkopības ministrija vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka ar šī gada 1.janvāri ir stājušies spēkā grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas laikposmā no šī gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūnijam paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas tos zemes īpašniekus, kuri lauksaimniecības zemi izvēlēsies pārdot ražojošam lauksaimniekam.

  • Publicēts:
    21.01.2014

Nozares iestādes

Darba plāns

  • Novada Garša
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā