Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” 2016.gada laureāti

Nominācijā "Par mūža ieguldījumu"

 

Edgars Šmaukstelis - nostrādājis četrdesmit sešus gadus meža nozarē, divdesmit trīs gadus Meža pētīšanas stacijas (MPS) direktors. Profesionālās darbības nozīmīgākais devums saistās ar darba gaitām MPS. Kā dendrologs viņš kopā ar kolēģiem piedalījies MPS “Kalsnava” arborētuma kolekcijas veidošanā, pavairojamo materiālu vācot ne tikai ekspedīcijās Latvijas parkos un mežos, bet pat Tālajos Austrumos. Vēlāk jau kā Introdukcijas laboratorijas vadītājs bijis atbildīgs par arborētuma uzturēšanu un attīstību. 1993.gadā saimnieciski un politiski sarežģītos apstākļos Edgars Šmaukstelis pārņēmis MPS “Kalsnava” vadīšanu, direktora amatā pavadot vairāk nekā 20 gadus. Pirmais nozīmīgākais darbs direktora amatā bijis tieši Kalsnavas arborētuma kā vienota veseluma saglabāšana valsts īpašumā sarežģītajos zemes īpašumu denacionalizācijas līkločos. Šobrīd Kalsnavas arborētums ir AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā un izveidotās kokaugu kolekcijas dēļ neoficiāli tiek saukts par Latvijas trešo botānisko dārzu. Ieņemot direktora amatu, līdz 2000.gadam E.Šmaukstelim bija jāveic arī tobrīd piekritīgie virsmežziņa pienākumi. 2001.gadā MPS apsaimniekošanā nonāca zinātniskās nozīmes meži Jelgavas, Auces, Talsu, Smiltenes novados un integrālo meža monitoringu poligonu teritorijas Rucavā un Taurenē, teritoriāli paplašinot darba lauku.
 

Nozīmīgākais Edgara Šmauksteļa ieguldījums MPS direktora amatā kopš 2000.gada:
 

  • 2009.gadā direktora vadībā akreditēta Meža sēklu kontroles laboratorija četrās metodēs un ieviesta kvalitātes vadības sistēma;
  • 2005.gada vētras seku likvidācija zinātniskās izpētes mežos;
  • ES Solidaritātes fonda piešķirto līdzekļu sekmīga apgūšana meža ceļu remontiem 24,4 km garumā;
  • EIROPAS BIRZS ierīkošana (2004). Turpmākā tās veidošana par sabiedrībai pieejamu un interesantu objektu, kurš iekļauts Talsu novada ekskursiju maršrutos;
  • Latvijas meža izglītībai nozīmīga objekta – vēsturiska mežziņa mājas kompleksa “Mežmāja” Talsu novada Laucienas pagastā rekonstrukcija un izveidošana par semināru un mācību centru;
  • Zinātniskās izpētes mežos ierīkoti un uzturēti vairāk kā 320 dažādas nozīmes zinātniskās izpētes un demonstrējumu objekti, kas tiek izmantoti zinātnes, mācību un semināru vajadzībām.
     

Ekonomiska un likumīga finanšu sistēma ir Monikas Ciulas lietišķās dzīves pamatvērtība. Pieredze, kas gūta praktiskajā darbā bagātīgi ir pārnesta ne tikai uzņēmuma “Latvijas Finieris” ietvaros, bet visas nozares labā. Valsts iekārtu maiņu laikos viņa spēja reaģēt un atrast pareizo piegājienu, lai radikāli mainītu domāšanu, izprastu sistēmu atšķirību un rastu efektīvu risinājumu iepriekš neierastā vidē.
 

Viņa bija tā, kura palīdzēja mūsu nozari pasargāt no krāpšanās. Kokrūpniecība bija pirmā nozare, kurai jau 1999.gadā Latvijā piemēroja reverso pievienotās vērtības nodokli (PVN). Jo ilgāk tas pastāv, jo nozare tīrāka. Reversā PVN efekts nozarēs, kur tas ieviests, atzīts arī Finanšu ministrijas pasūtītajā pētījumā (http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/peleka-zona-reverso-pvn-visam-nozarem-nesola.a180090/).


Uzņēmēji novērojuši, ka tas noteikti ir devis rezultātus. “Normālas tirgus cenas, saprotama konkurence, pavisam savādāka uzvedības kultūra, kāda valda mūsu nozarē,” ieguvumus uzskaita Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss (sk. norādīto saiti).


M. Ciula ļoti konkrēti un pēc būtības ir rosinājusi un modelējusi situācijas, piedaloties dažādās darba grupās. Sabiedriskais darbs biedrībā “Asociācija “Latvijas Koks””, SIA “Ekonomikas institūts”, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Kokrūpniecības darba grupās finanšu un nodokļu jautājumos ir nozīmīgs ieguldījums kā nozares attīstībā, tā Latvijas tautsaimniecībā kopumā.

 

Valdis Štokmanis vairāk nekā 20 gadus ir nostrādājis par ražošanas apmācības meistaru Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas Kursu bāzē Ogrē. Īpaši būtiski nopelni pretendentam ir praktisko apmācību atbalstīšanā sortimentu tehnoloģijas ieviešanā Latvijā. Valdis Štokmanis ir izcils motorzāģu eksperts, ko apliecina viņa ilggadīgā darba pieredze “Husqvarna” uzņēmumā. Viņam tika uzticēts vadīt un koordinēt Husqvarna servisa remontdarbu pasūtījumus, nodrošināt kvalitatīvu remontdarbu izpildi. Valdis Štokmanis labi pārzināja savu darbu, bija eksperts tehnikas garantijas jautājumu risināšanā un labs tehniskais konsultants mazgabarīta meža un dārza tehnikas lietotājiem. Droši var teikt, ka katrs ar mežistrādi nopietni nodarbojies cilvēks zina, ka vislielākā autoritāte Latvijā par motorzāģu un krūmgriežu ekspluatāciju un remontiem ir Valdis Štokmanis.
 

Viņa darba pienākumos ietilpa personāla apmācība, dīleru iepazīstināšana ar jaunāko Husqvarna produkciju, izglītojošu semināru organizēšana par mazgabarīta meža tehniku, kā arī par tehniku dārzu un parku uzkopšanai. Savā darbības jomā Valdis pārzināja vadošos meža un dārza tehnikas nozares zīmolus: Husqvarna, Jonsered, Partner, Oregon, McCulloch, Klippo. Viņa ikdienas darbs bija saistīts ar tehnisku problēmsituāciju risināšanu, sazināšanos ar rūpnīcu pārstāvjiem. Viņš apkopoja situācijas, faktus un datus par Latvijas apstākļos biežāk sastopamajām tehniskajām problēmām, ekspluatējot meža un dārza tehniku, ko tālāk izklāstīja ražotājiem.
 

Valdis Štokmanis savā nozarē ieviesa jaunus remonta risinājumus, remonta instrumentus un mēraparātus atbilstoši tehnikas attīstības tendencēm. Viņš ir autoritāte ar mazo mežizstrādes tehniku saistīto cilvēku vidū. Viņa viedoklī ieklausījās un viņa padomus ņēma vērā. Pateicoties darbam Ogres “Kursu bāzē” par lektoru, lieliski mācēja izklāstīt tehniskas lietas auditorijai. Lielisks komandas biedrs, ar īpašu humora izjūtu apveltīts, ārkārtīgi labsirdīgs cilvēks. Labprāt piedalās sporta aktivitātes. Var stāvēt uz galvas, uzmest salto, patīk ātri braukt ar velosipēdu, savulaik izcīnījis Tālo Austrumu kara apgabala čempiona nosaukumu sambo cīņās. Ļoti labi pazīst Latvijas meža ģeogrāfiju, iesaistās meža sakopšanas darbos, talkās. Patīk lasīt grāmatas par vēstures tēmām.

 

Bruno Andersons 1974.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad - Rīgas Tehniskās universitātes) Ķīmijas fakultāti un ieguvis inženiera ķīmiķa tehnologa kvalifikāciju. No 1978.gada turpinājis mācības aspirantūrā Latvijas Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtā un pabeidzis to 1981.gadā. Kopš 1988.gada ir ķīmijas zinātņu kandidāts (1995.g. Dr.chem.). Pēc augstskolas beigšanas līdz šim, nu jau vairāk kā 40 gadus, Bruno Andersons ir strādājis tikai un vienīgi Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā, kopš 2000.gada ir Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.
 

Bruno Andersons šajos vairāk nekā 40 institūtā nostrādātajos gados ir apguvis ievērojamu zinātnisko pieredzi un vadījis neskaitāmu daudzumu rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrādņu projektus. Laika periodā no 2003. līdz 2006.gadam un 2008. līdz 2011.gadam vadījis arī divus ES Ietvarprogrammas projektus. Daudzu gadu garumā ir devis lielu ieguldījumu meža nozares profesionālās un augstākās izglītības pilnveidošanā un pedagogu profesionālo kompetenču celšanā. Vadījis ne tikai studentu kvalifikācijas darbus, bet arī maģistru un doktorantu darbus, tādā veidā palīdzot šiem censoņiem izaugt par augsti kvalificētiem speciālistiem.
 

Bruno Andersons piedalījies vairāk nekā 50 starptautiskajās konferencēs, kongresos un darba semināros ārvalstīs, ne reti uzstājoties tajās arī ar saviem referātiem un atziņām. Pats organizējis Latvijā piecas starptautiskas konferences, tādā veidā popularizējot Latvijas tēlu pasaulē. Bruno Andersonam ir vairāk nekā 180 zinātnisku publikāciju un populārzinātnisku rakstu.
 

Par ieguldījumiem zinātnē un izglītībā un sadarbību ar nozares ražošanas uzņēmumiem Bruno Andersons jau vairākkārt ir apbalvots ar dažādām balvām un pagodinājumiem.
 

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts ir asociācijas “Latvijas Koks” – biedrs kopš 1996.gada, bet Bruno Andersons no 2006.gada ir asociācijas padomes loceklis. Viņš ir aktīvi piedalījies asociācijas darbā, strādājis vairākās darba grupās, kurās devis lietišķus priekšlikumus meža nozares jautājumu sakārtošanai. Sekmīgi sadarbojies ar kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumiem, kā arī nozares mācību iestādēm. Atbalstījis un pats piedalījies asociācijas organizētajās Kokapstrādes uzņēmumu un organizāciju Sporta spēlēs.
 

Visu savu darba mūžu veltījis koksnei – tās zinātniskās pētniecības darbiem un ar savām publikācijām, starptautiskām konferenču organizēšanām ir veicinājis Latvijas un meža nozares attīstību un atpazīstamību pasaulē.

 

Staņislavs Prikņa 1969.gadā sāka strādāt Tukuma MRS Irlavas mežniecībā par meža tehniķi. 1971.gadā pārgāja darbā uz Talsu MRS Stendes mežniecību. 1973.gadā viņš sāka vadīt kokaudzētavu “Mazsili”. Kokaudzētava “Mazsili” nodrošināja ar meža stādāmo materiālu Talsu MRS mežniecības un Talsu rajona kolhozus un padomju saimniecības. Septiņdesmito gadu vidū kokaudzētavā uzcēla pirmās plastplēves siltumnīcas stādu audzēšanai. Staņislavs izveidoja nelielu, bet stabilu kokaudzētavas kolektīvu, ir prasīgs un atbildīgs vadītājs. 
 

Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas zemi kokaudzētavas teritorijā atguva bijušais zemes īpašnieks, kurš sākumā zemi kokaudzētavai iznomāja, bet vēlāk nomas līgumu lauza. Talsu virsmežniecībai bija jāmeklē jauna vieta kokaudzētavas izveidei. 1997.gada 31.oktobrī jaunās kokaudzētavas teritoriju 24,1 ha platībā nodeva Staņislava Prikņas pārziņā, un jau visai drīz “Mazsili” kokaudzētavā tika uzbūvētas divas mūsdienīgas siltumnīcas (vienas no pirmajām Latvijā) un uzsākta ietvarstādu audzēšana.
 

2000.gadā, nodibinoties AS “Latvijas valsts meži”, kokaudzētava pārgāja tās valdījumā, un Staņislavs Prikņa turpināja darbu kā kokaudzētavas vadītājs. Attīstījās jaunās tehnoloģijas ietvarstādu audzēšanā, tika būvētas jaunas siltumnīcas un ierīkoti jauni stādu pieaudzēšanas poligoni, apgūtas jaunas platības kokaudzētavas vajadzībām. Tika apgūta pilnīgi jauna stādu veida – egļu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu – audzēšana, kas pakāpeniski sāka aizstāt klasiskos kailsakņu stādus. Visu šo ražošanu “Mazsilu” kokaudzētavā vadīja un organizēja Staņislavs – zinošs, prasīgs, stingrs, bet reizē arī ļoti saprotošs un atsaucīgs.
 

2001.gadā “Mazsilu” kokaudzētava realizēja 2,2 miljonus meža stādu. Attīstoties jauno tehnoloģiju ražošanai, 2005.gadā kokaudzētava pārdeva jau 8,72 miljonus egļu, priežu un bērzu stādu. Pirmo reizi vairāk nekā 10 stādu miljonu stādu 800 000 tūkstošu latu vērtībā realizēts 2006.gadā. Tajā pašā laikā sākta mūsdienīga stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksa celtniecība, kas uzsāka darbību ar 2007.gada novembri.
 

Staņislavs Prikņa devās pensijā 2012.gada 12.janvārī - tolaik “Mazsilu” kokaudzētava jau realizēja 13 miljonus stādu 2,2 miljonu eiro vērtībā. Desmit gadu laikā realizācijas apjoms kāpināts vairāk nekā seškārtīgi! Lieki piebilst, ka visi stādi audzēti tikai ar modernām audzēšanas tehnoloģijām un to kvalitāte atbilst visaugstākajām prasībām, kas pilnībā apmierina arī mežkopjus Zviedrijā. Un tieši tāpēc jau Staņislava vadībā 2011.gada sezonā tika uzsākts egļu stādu eksports uz Zviedriju, kas tolaik bija 312 tūkstošu stādu.
 

Pašlaik “Mazsilu” kokaudzētava gadā realizē ap 14 miljoniem stādu 2,4 miljonu eiro vērtībā. Protams, lielākā stādu daļa nonāk AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās platībās, taču daļa tiek realizēta Latvijas privātmežu īpašniekiem, kā arī tiek eksportēti apmēram 1,6 miljoni stādu. Kokaudzētavā norisinās arī turpmāka ražošanas jaudu palielināšana un jaunu tehnoloģiju ieviešana.
 

Un, lai gan Staņislavs Prikņa jau piecus gadus ir pensijā, bez viņa klātbūtnes kokaudzētava nevar iztikt joprojām. Ar savu neizmērojamo pieredzi un draudzīgo plecu Staņislavs Prikņa ir labākais konsultants, kāds vien būtu pieejams. Brīvā laika Staņislavam Prikņam nav daudz – jākopj zeme, jāaudzē dažnedažādas augu kultūras. Mīļākie vaļasprieki ir medības, zinātniski fantastiskā literatūra. Lielu prieku sagādā ar mazdēliņu kopā pavadītais laiks.

 

Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”


AS “Latvijas Finieris” Iekārtu rūpnīca tika izveidota 2000.gadā ar mērķi nodrošināt un attīstīt kvalitatīva un operatīva tehniskā servisa kompetences koncernā, kas skar gan tehniskos pakalpojumus, gan esošo tehnoloģisko iekārtu modernizāciju, kā arī remontu un jaunu iekārtu izgatavošanu. Rūpnīcas darbība pamatā bāzēta uz individuālu pasūtījumu un projektu īstenošanu.
 

Pilnveidojot prasmes un zināšanas, Iekārtu rūpnīca sāka sadarbību ar vācu un skandināvu partneriem apakšuzņēmēja lomā. Piedāvājot savus pakalpojumus partneriem, tika akumulētas un pilnveidotas zināšanas un kompetences, izprasti augstas kvalitātes standarti, kas savukārt deva iespēju šīs zināšanas pielietot koncerna vajadzībām. Šobrīd savā attīstībā rūpnīca ir kļuvusi par koncerna Tehniskās kompetences un pakalpojumu centru.
 

Viens no rūpnīcas attīstības virzieniem ir pētnieciskie tehnoloģisko iekārtu attīstības projekti saplākšņa ražošanai un tā pārstrādei. Sākotnēji tika attīstīta koksnes pirmapstrādei nepieciešamās iekārtas (baļķu padeve, šķirošanas iekārtas), vēlāk – blakusproduktu transportēšanas sistēmas (ķēžu, skrāpju, lentes transportieri). Šodien rūpnīca jau spēj piedāvāt dažādu veidu risinājumus saplākšņu apstrādes iekārtu projektēšanā, izgatavošanā un uzstādīšanā, kā arī sekmīgi veic tehnoloģisko iekārtu modernizāciju.
 

2014.gadā Iekārtu rūpnīca uzsāka vienu no līdz šim sarežģītākajiem projektiem – saplākšņu virsmas slīpēšanas līnijas izbūvi. Projekts ir veiksmīgi īstenots. Līnijai ir mūsdienīgi vadības risinājumi, energoefektīvāki patērētāji (elektrodzinēji, sūkņi, apgaismojums). Tā ir ergonomiski ērta lietotājiem, kā arī ražīgāka par iepriekš iegādātām no citiem piegādātājiem, tai pat laikā energoefektīvāka.
 

Pēdējo divu gadu laikā īstenoto produktu grozs ir stipri paplašinājies. Ir izgatavotas vēl vairākas jaunas ražošanas līnijas, kuras nodrošina efektīvu saplākšņu apstrādi. Iekārtu rūpnīcas lepnums ir iespēja jaunos produktus ieviest koncerna jaunajā saplākšņa rūpnīcā “Kohila Vineer” OU Igaunijā.
 

Projektēšanas un izgatavošanas stadijā atrodas jau nākamās ražošanai nepieciešamās inovatīvās apstrādes līnijas. To sarežģītības pakāpe ir solis augstāk, piemēram, apstrādes līnija ar daļēju robotizāciju saplākšņu paku maliņu krāsošanai, kas nodrošinās to, ka operatoram šis process vairs nebūs jāveic manuāli, tādējādi saudzējot viņa veselību, jo nebūs jāuzturas telpā, kur notiek tiešais krāsošanas process. 
 

Arvien sarežģītākus produktus ļauj attīstīt ne tikai pieredze un uzkrātās zināšanas, bet arī pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums. Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, rūpnīca savā rīcībā ir ieguvusi augstas precizitātes ciparvadības iekārtas, kas ļauj ražot sarežģītākus un unificētākus izstrādājumus, kas nodrošina arī pašas rūpnīcas izaugsmi un iespējas rast efektīvākus risinājumus saplākšņu ražošanas rūpnīcu vajadzībām.
 

Neskaitot iekārtu projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu, rūpnīca koncernam sniedz arī kvalitatīvu iekārtu apkalpošanas servisu, pielietojot jaunākos pieejamos procesu monitorēšanas instrumentus.

 

SIA “Gaujas koks” ir 1991.gadā dibināts metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmums, kura pamatdarbība ir kokapstrādes un citu iekārtu ražošana, zāģētu un apstrādātu skuju koku zāģmateriālu ražošana un realizācija.
 

Uzņēmuma īpašnieks Vitālijs Čmihovs sākotnēji atvēra nelielu zāģētavu netālu no Siguldas, kurā tika nodarbināti četri cilvēki. Nākamajos četros gados uzņēmums parādīja spēju augt un izturēt zāģētavu vidū valdošo konkurenci. Sākotnēji, lai celtu ražošanas kvalitāti, apjomu un efektivitāti, tika veikti nepārtraukti ieguldījumi un uzlabojumi ražošanas iekārtās. Darbinieku skaits pieauga līdz 54 cilvēkiem, un saražotā kokmateriālu produkcija sasniedza 20 000 m3 gadā. 1999.gadā uzņēmums SIA “Gaujas koks” jau bija ceturtais lielākais kokmateriālu ražotājs Latvijā. Pašreiz uzņēmumā ir izveidotas un strādā divas ražotnes: Gulbenes novada Stradu pagastā (darbojas ar jaudu 115 000 m3 zāģmateriālu gadā) un Jēkabpilī (darbojas ar jaudu 350 000 m3 zāģmateriālu gadā). 
 

Turpinot uzņēmuma attīstību, pašlaik notiek jaunas rūpnīcas būvniecība, kuras jauda tiek plānota 500 000 m3 ēvelētās produkcijas gadā, tādējādi pretendējot kļūt par lielāko šāda veida ražotni Baltijā.
 

Projekts „CLT lielformāta koka celtniecības paneļi sienām un pārsegumiem”, ieguldot uzņēmuma līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, īstenots SIA “Gaujas koks” ražotnē Krustpilī. Lielizmēra masīvkoka paneļu ražošanā tiek izmantoti uzņēmumā saražotie zāģmateriāli. CLT paneļi konkurē ar citiem būvmateriāliem (metāla, monolītajām un saliekamajām dzelzsbetona konstrukcijām) un tehnoloģijām (mūrēšanu) daudzstāvu ēku būvniecībā. Svarīgākā priekšrocība salīdzinājumā ar mūra un dzelzsbetona konstrukcijām ir būvniecības ātrums. Pašreizējā SIA “Gaujas koks” lielformāta CLT konstrukciju ražotnes jauda ir 50 tūkstoši m3, pašreiz tā strādā vienā maiņā, bet iecerēta pakāpeniska ražošanas apjomu palielināšana. CLT noieta tirgus tiek plānots Eiropā, jo Latvijā, vismaz pagaidām, lielizmēra koka paneļu izmantošana ēku celtniecībā nav populāra. Pretendenta izvirzīšana nominācijai ir atzinība un novērtējums SIA “Gaujas koks” biznesa idejai un kopējai virzībai, kura rezultātā tiek paaugstināta Latvijā saražoto koksnes produktu vērtība un sekmēta augstas kvalitātes gatavo izstrādājumu ražošana, kas veicina ne tikai uzņēmuma, bet visas Latvijas kokrūpniecības nozares dalībnieku konkurētspēju un atpazīstamību starptautiskajos tirgos.

 

SIA “BSW Latvia” ir 1997.gadā dibināts Lielbritānijas kompānijas “BSW Timber Limited” meitas uzņēmums Latvijā, kuras pamatdarbība ir zāģētu un apstrādātu skuju koku zāģmateriālu ražošana un realizācija. Uzņēmuma izveide Latvijā aizsākta 1999.gadā un divu gadu laikā, investējot apmēram 17 miljonu eiro, uzņēmums uzsāka zāģbaļķu pārstrādi, pašreiz ražojot plašas specifikācijas kaltētus, ēvelētus un impregnētus zāģmateriālus. SIA “BSW Latvia” pēdējo trīs gadu laikā ir veikusi zāģētavas modernizācijas projektu, investējot 14 miljonus eiro. Šis ir lielākais un nozīmīgākais uzņēmuma projekts tā pastāvēšanas vēsturē. Projekta galvenais mērķis – kāpināt konkurētspēju un racionālāk izmantot uzņēmuma ražošanas resursus. SIA “BSW Latvia” attīstības projekta īstenošanai piesaistīts arī ES struktūrfondu finansējums augstas pievienotās vērtības investīciju programmā. Modernizācijas projekta ietvaros ir uzstādīta jauna zāģēšanas iekārta, kas ļauj ražot aptuveni par 30% vairāk, kā arī efektīvāk izmantot apaļkoksni: pārstrādāt arī tos zāģbaļķu sortimentus, kuru apstrāde jau esošajā zāģēšanas līnijā līdz šim nebija efektīva. Projekta ietvaros, līdzās jaunajai zāģēšanas līnijai, ir uzstādīta arī jauna zāģmateriālu šķirošanas līnija, uzbūvētas sešas jaunas koksnes kaltes un jauna katlumāja, kurā siltumenerģijas iegūšanai tiek patērētas koksnes pārstrādes procesā radušās atliekas. Turklāt ir modernizēts arī zāģmateriālu ēvelēšanas process, kas nodrošina realizētās produkcijas ēvelēšanu. Zāģmateriāliem papildus ir iespēja noteikt arī stiprības klasi un tos attiecīgi marķēt, kas paver plašākas iespējas pārdot produkciju dažādos pasaules reģionos. Pašlaik SIA “BSW Latvia” produkcija tiek realizēta 15 valstīs. Lai gan investīciju projekta ietvaros ir būtiski paaugstināts darba ražīgums un efektivitāte, tomēr projekta rezultātā ir radītas arī 15 jaunas darba vietas.
 

Uzņēmumā pastāvīgi un mērķtiecīgi tiek veiktas investīcijas un meklēti dažādi ceļi uzņēmuma ražošanas modernizācijai un attīstībai. Pretendenta izvirzīšana nominācijai ir atzinība un novērtējums SIA “BSW Latvia” ražošanas attīstības redzējumam, kura mērķis neapšaubāmi ir Latvijā saražoto koksnes produktu vērtības un kvalitātes pieaugums, kas veicina ne tikai uzņēmuma, bet visas Latvijas kokrūpniecības nozares atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

 

Nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”
 

Projekts “Lapu koku mizas biorafinērijas shēma bezatlikuma pārstrādei”, veicēji - Gaļina Teliševa, Tatjana Dižbite, Jevgenija Ponomarenko, Māris Lauberts, Līga Lauberte, Sarmīte Janceva, Aleksandrs Aršaņica
 

Miza ir perspektīva tehnoloģiska izejviela un klasisks biorafinērijas objekts, pateicoties sekojošiem faktoriem: unikālais ķīmiskais sastāvs, iespēja iegūt no mizas daudz dažādu produktu ar pievienoto vērtību, t. sk. individuālus vai savienojumu grupas ar sinerģisko bioloģisko aktivitāti, kā arī izejvielas dažādu materiālu ražošanai, tālākajām sintēzēm. Miza ir pieejama lielos daudzumos, kas veidojas kā blakus plūsma koksnes apstrādē un pārstrādē, un tās pieejamība nav atkarīga no sezonāliem apstākļiem. Tas rada kokrūpniecības uzņēmumu interesi par tās izmantošanas iespējām.
 

Pētījumu idejas novitāte ir eksperimentāli pārbaudītas pieejas izstrāde kompleksai lapkoku mizas izmantošanai, kas ietver multiproduktu paketi (cirkulārās ekonomikas princips) un mizas bezatlikuma pārstrādāšanu, nevis iepriekš plaši piekopto viena mērķprodukta ieguvi. Šī pieeja ļauj radīt elastīgas tehnoloģijas, kombinējot biorafinērijas klasterus atkarībā no reģionālajiem apstākļiem: vajadzības pēc noteikta produkta, izejvielu bāzes klātbūtnes, izejvielu un produktu piegādes loģistikas  un iespējas realizēt produktus dažādos tirgus segmentos (kokapstrāde, papīrrūpniecība, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, medicīna, veterinārija, kosmētika,  enerģētika, kompozītu ražošana). Pētījums dod nozīmīgu ieguldījumu datu bāzes izveidē par bioloģiski aktīviem un citiem praktiski izmantojamiem savienojumiem, Latvijas reģionā augošo un Eiropā plaši izplatīto lapu koku mizās.
 

Mazizpētītas Latvijas lapkoku (alkšņa, oša, kārkla, apses, blīgznas, bērza) mizas kompleksi multidisciplinārs pētījums, kas veikts Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta (LV KĶI) Lignīna ķīmijas laboratorijā, iekļauj:
 

1. mizas ekstraktvielu sastāva novērtējumu atkarībā no augšanas apstākļiem, koka vecuma, ievākšanas laika, mizas parauga augstuma koka stumbrā (mežzinātnes nozare);
 

2. mizas ekstrakcijas metodes (Sokslets, ASE, MW) ietekmes novērtējumu uz ekstrakcijas efektivitāti (inženierzinātnes nozare);
 

3. individuālu ķīmisku savienojumu identifikāciju ekstraktos, to dominējošo un minoro savienojumu noteikšanu, apstākļu un nosacījumu izstrādi tīru produktu ieguvei, izmantojot mūsdienīgas inovatīvas metodes un aparatūru (analītiskās un fizikālās ķīmijas nozare);
 

4. iegūto ekstraktu pamatīpašību raksturojumu, pirmkārt, antioksidatīvo aktivitāti, kas nosaka to iespējamo izmantošanu. Tā ir vispusīgi raksturota ar dažādām metodēm, kā arī novērtēti kinētiskie faktori (analītiskās ķīmijas nozare).
 

5. ekstraktu un izdalītu, identificētu individuālu savienojumu kā aktīvu komponentu ievietošanu veselību veicinošu un kosmētikas līdzekļu sastāvā (pārtikas produktu, veselības aprūpes un kosmētikas līdzekļu tehnoloģijas nozares);
 

6. ekstraktu kā adhezīvu komponentu darbības novērtējumu koksnes kompozītmateriālu (skaidu plātņu) ieguvē (kokrūpniecības nozare);
 

7. ekstrakcijas frakcionēšanas ietekmes novērtējums uz mizas atlikuma enerģētiskajiem raksturlielumiem (siltumenerģētikas nozare).
 

Šie pētījumi realizēti, pateicoties dažāda profila speciālistu komandai, ar pieredzi koksnes ķīmijā un tehnoloģijās, lielmolekulāro savienojumu ķīmijā un tehnoloģijās, analītiskajā un fizikālajā ķīmijā, tai skaitā koksnes enerģētikas jomā, tāpat plašai konsultatīvai un metodiskai sadarbībai ar dažāda profila organizācijām Latvijā un Eiropā.
 

Ar ekstrakcijas metodēm no izpētītajām lapkoku sugu mizām var iegūt no 8 līdz pat 35% pievienotās vērtības polifenolu produktus. Dažu šo produktu (piemēram, polifenolu antioksidantu) vērtība var sasniegt pat 2000 eiro/ kg. No mizas atlikuma pēc ekstrakcijas, iegūtajām kurināmajām granulām, salīdzinājumā ar izejas mizas granulām (vidējā vērtība sastāda ~ 200-220 eiro/t), ir daudz lielāka kalorimetriskā vērtība un energoblīvums, liels tilpumblīvums un izturība.
 

Pamatojoties uz ekstraktu farmakoloģiskās iedarbības pētījumiem, Rīgas Stradiņu universitātes Cilvēku fizioloģijas un bioķīmijas katedra savā programmā ir iekļāvusi dažādu LV KĶI iegūtu lapkoku bioloģiski aktīvo savienojumu tālākus bioķīmiskās izpētes darbus. Pētījumi, kas ir veikti sadarbībā ar Gotenburgas Universitātes Molekulāras un Klīniskās medicīnas katedras Vallenberga laboratoriju, parādīja, ka no alkšņa mizas ekstraktiem izdalītais diarilheptanoīds oregonīns ir perspektīva terapeitiska viela ar oksidatīvo stresu izraisītu slimību ārstēšanai.
 

Kopā ar vietējo uzņēmumu SIA FIDE uz pašlaik LV KĶI iegūstamā diarilheptanoīdu saturoša ekstrakta pamata ir izlaistas tirgū uztura bagātinātāja eksperimentālās partijas.
 

Arvien pieaug interese un patēriņš dabīgas izcelsmes produktiem. Pierādīta no mizas iegūto diarilheptanoīdu un kondensēto tanīnu saturošo ekstraktu konkurētspēja kā antioksidantiem ar pašlaik tirgū esošiem pārtikas rūpniecības sintētiskiem antioksidantiem un komerciāliem stabilizatoriem. Kopā ar Kauņas Tehniskās universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti pierādīta to efektivitāte jau tirgū esošo tauku saturošos produktu (piem., majonēze) stabilitātes palielināšanā.
 

Veiktajā pētījumā līdzās pieredzējušiem zinātnes ekspertiem aktīvi darbojās četri doktorantūras studenti, kuri pētījumu izstrādes laikā ir kļuvuši par zinātniskā grāda pretendentiem, turklāt diviem no tiem paredzēta promocijas darba aizstāvēšana 2017.gadā. Kopumā iegūti 4 Latvijas patenti, 3 ārvalstu patenti un ir pēdējos gados publicēti 9 zinātniskie raksti citējamos žurnālos.

 

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" vadošais pētnieks, Ģenētisko resursu centra vadītājs, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, bioloģijas doktors Dainis Edgars Ruņģis
 

Daiņa E.Ruņģa pētnieciskā darbība saistīta ar augu molekulāro ģenētiku - laukaugu, meža un citu savvaļas sugu pētījumiem. Galvenie pētījuma virzieni ir saistīti ar DNS molekulāro marķieru izstrādi un to izmantošanu meža koku selekcijas programmās - klonu identifikāciju, meža koku ģenētiskās izcelsmes noteikšanu un meža koku sēklu plantāciju ģenētisko analīzi. D.E.Ruņģa vadībā tiek veikti pētījumus arī par meža koku molekulārās ģenētikas teorētiskajiem aspektiem, kas līdz šim Latvijā ir maz veikti. Viņa vadībā ir izstrādāti divi promocijas darbi par priedes rezistences atkarību no gēnu kopiju skaita genomā, kā arī par retrotranspozonu struktūru parastās priedes genomā un to ekspresiju. D.E.Ruņģis ir izveidojis jaunu pētnieku grupu, kā arī noorganizējis ar modernu pētniecības aparatūru apgādātu molekulārās ģenētikas laboratoriju, kurā iespējams veikt Eiropas zinātnes apritē konkurētspējīgus molekulārās ģenētikas pētījumus.
 

Dr. Daiņa E.Ruņģa vadībā 2016.gadā pabeigti trīs zinātniskie pētījumi, kuri ievērojami paplašina ģenētisko pētījumu pielietojumu dažādās Latvijas mežzinātnes apakšnozarēs:
 

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) finansētā pētījuma “Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) molekulārās rezistences mehānismu izpēte” ietvaros ir radīta bāze turpmākiem priedes molekulāri ģenētiskiem pētījumiem. Sadarbojoties ar Norvēģijas Ainavu un mežzinātnes institūtu, izmantošanai Latvijā aprobēta nākamās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģijas platforma. Attīstīta bioinformātisku rezultātu analīze, kas līdz šim Latvijas mežzinātnē nav lietota. Izpētīts parastās priedes rezistences gēnu kopiju skaits un to saistība ar gēnu ekspresiju pēc inficēšanas ar patogēnu, kā arī retrotranspozonu aktivizēšanās dažādos stresa apstākļos. Konstruēts dažādu kailsēkļu sugu filoģenētiskais koks, izmantojot dažādu retrotranspozonu ģimeņu izplatību kailsēkļos. Pētīts inducētās rezistences mehānisms parastās priedes sējeņos un mikroRNS loma gēnu regulācijā. Šādi pētījumi parastās priedes genomā veikti pirmo reizi pasaulē. Aprobētā tehnoloģiskā platforma un bioinformatiskās analīzes metodes paver ļoti plašas iespējas dažādu Latvijas meža koku ģenētiskajai izpētei - dod iespēju izpētīt meža koku sugu molekulāros mehānismus, pielāgojoties mainīgiem vides apstākļiem, kuri izraisa paaugstinātu stresu indivīdos un populācijās. Šī analīze nākotnē dos iespēju atlasīt indivīdus ar augstāku adaptācijas spēju mainīgiem vides apstākļiem.
 

Eiropas Sociālā fonda finansētā pētījuma “Savvaļas sugu ģenētiskā monitoringa sistēmas izveide” aktivitātes “Populāciju radniecības struktūras analīzes” ietvaros pirmo reizi Latvijā ar molekulāriem marķieriem analizēta meža dzīvnieku - vilku, lūšu un briežu – sugu Latvijas populāciju struktūra un ģimeņu struktūra. Līdz šim šāda analīze bija iespējama tikai ārpus Latvijas. Izstrādātās molekulāri ģenētiskās analīzes metodes ļaus īstenot šo un citu sugu izpēti un monitoringu.
 

Eiropas Reģionālās Attīstības fonda pētījuma “Veģetatīvi pavairojamo ātraudzīgo koku sugu klonu identifikācijas tehnoloģijas izstrāde” ietvaros ar DNS molekulārajiem marķieriem izstrādāta jauna ātraudzīgo kārklu klonu identifikācijas metodika to komercaizsardzībai. Padziļināti veikta baltā vītola (Salix alba L.) populāciju ģenētiskā analīze un apstiprināts uzskats, ka šī suga Latvijā ir autohtonās floras elements. Pirmo reizi identificētas kārklu hibrīdu audzes (S. alba x S. fragilis).
 

Kopš darba uzsākšanas LVMI “Silava” vadījis vai bijis izpildītājs 14 zinātniskajos pētījumos. Nozīmīgākie no tiem – “Latvijas galveno meža koku sugu mežaudžu (populāciju), sēklu ieguves plantāciju un reproduktīvā materiāla ģenētiskās daudzveidības, izcelsmes un saimnieciski nozīmīgu īpašību pētījumi ar molekulāro marķieru palīdzību (rekomendācijas meža atjaunošanai un selekcijai)”, LZP finansēts grants “Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) molekulārās rezistences mehānismu izpēte” un ESF finansēta pētījuma “Zinātniskās kapacitātes stiprināšana augļkopības, mežu un informācijas tehnoloģijas nozarēs, nodrošinot videi draudzīgu audzēšanas risinājumu, produktu izstrādes un ieviešanas izpēti ar datortehnoloģiju atbalstu” LVMI “Silava” aktivitāte, kā arī Latvijas un Baltkrievijas zinātniskās sadarbības projekta “Latvijas un Baltkrievijas parasto ozolu (Quercus robur L.) populāciju ģenētiskās struktūras un izcelsmes analīze” u.c. Bez tam kā Latvijas pārstāvis aktīvi darbojies piecās ES COST akcijās. Piedalījies ESF projektā “Kapacitātes stiprināšana starpnozaru pētījumos biodrošībā” kā konsultatīvās padomes loceklis un ir iekļauts Latvijas Universitātes Projektu zinātniskās uzraudzības padomē.
 

Kopš 2010.gada D.E.Ruņģis ir Eiropas kooperatīvās programmas augu ģenētiskajiem resursiem (ECPGR) nacionālais koordinators, un ir atbildīgs par ģenētisko resursu saglabāšanas un izpētes mērķtiecīgu un ilgtspējīgu attīstību Latvijā. D.E.Ruņģis ir Zemkopības ministrijas (ZM) Ģenētisko resursu padomes loceklis.
 

Pētījumu rezultāti prezentēti 26 zinātniskās konferencēs (no tām 17 - starptautiskajās), ietverti rakstu krājumos un apkopoti 34 publikācijās. D.E.Ruņģis organizējis starptautiskas zinātniskas sanāksmes, kurās piedalījušies 12 valstu zinātnieki:
 

  • “Conifer sequencing: basic concepts in conifer genomics”, ProCoGen Dissemiantion Workshop, 2013.g. 4.-5. novembris, Rīga;
  • “Documentation, characterisation and distribution of vegetatively propagated plant genetic resources”, Nordic-Baltic mobility programme ietvaros, 2012.g. 17.-21. septembris, Rīga.
     

Pēdējos gados sakarā ar jaunas paaudzes sekvenēšanas tehnoloģijas izstrādi molekulārās ģenētikas pētniecība ir pacelta augstākā līmenī. Genomu iespējams nosekvenēt ļoti īsā laikā un ar ievērojami mazākiem līdzekļiem. Šī tehnoloģija paver plašas iespējas meža ģenētikas izpētei, turklāt ne tikai atsevišķu koku sugu izpētei, bet arī citos ar mežsaimniecību saistītos jautājumos, piemēram, meža bioloģiskās daudzveidības pēc mežizstrādes izmaiņu izpētei; meža atjaunošanas saistībā ar augsnes mikrofloru, sēņu sugu profilēšanu meža augsnē un koksnē u.c. D.E.Ruņģis ir uzsācis šīs nākošās paaudzes sekvenēšanas tehnoloģijas izmantošanu arī viņa vadītajā LVMI “Silava” laboratorijā. Pētnieki darbam ar jauno platformu apmācīti Norvēģijas Ainavu un mežzinātnes institūtā, veikti pirmie pētījumi par priedes gēnu iedarbības izmaiņām inducētās rezistences elicitoru ietekmē un uzsākta rezultātu bioinformātiskā analīze. Iegūtie rezultāti nākotnē selekcijas programmās ļaus ieviest jaunus kritērijus rezistentāko klonu atlasei.
 

Nozīmīgs ir arī D.E.Ruņģa devums jauno mežzinātnieku un meža nozares speciālistu sagatavošanā: vadījis vai bijis konsultants 6 kvalifikācijas darbiem (gan bakalaura, gan maģistra programmu studentiem). Viņa vadībā sekmīgi aizstāvēti trīs LVMI “Silava” pētnieku promocijas darbi, no kuriem divi devuši būtisku ieguldījumu tieši meža selekcijas un ģenētikas virziena zināšanās: Viļņa Šķipara promocijas darbs “Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) rezistences pret sakņu piepes (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) izraisīto sakņu trupi ģenētiskie aspekti” un Angelikas Voronovas promocijas darbs “Retrotranspozonu struktūra un funkcijas parastās priedes (Pinus sylvestris L.) genomā”. Patlaban D.E.Ruņģis vada divus LVMI “Silava” zinātnisko asistentu promocijas darbus priedes molekulārās ģenētikas jomā “Parastās priedes mikroRNS loma stresa un slimību atbildes reakcijās” un “Inducētās rezistences loma parastās priedes stādu izturības veidošanā pret Lophodermium spp.”. D.E.Ruņģis bijis arī 5 ar molekulāro ģenētiku saistītu dažādu nozaru promocijas darbu recenzents Latvijā un citās valstīs.
 

D.E. Ruņģis lasījis vieslekcijas par meža ģenētikas jautājumiem LLU Meža fakultātē, ziņots meža nozares darbinieku semināros.

 

Pētījums “Eksperimentāls pārvietojams kokbetona tilts”, projekta realizētāji: Kārlis Būmanis ar kolēģiem - R.Lācis, K.Gode, E.Rudzītis, A.Domkins
 

Meža nozarei koksnes izmantošana būvniecībā vienmēr ir bijusi svarīga, domājot par attīstību, koksnes pielietošanu inovatīvā veidā, aizstājot būvmateriālus ar videi draudzīgāku izvēli. Tika veikta izpēte un kokbetona tilta prototipa izgatavošanu, kur tilta nesošās konstrukcijas izgatavotas no līmētās koksnes un betona kompozīta.


Tilts izstrādāts kā modulāra konstrukcija, kas domāta vairākkārtējai tās pārvietošanai atkarībā no mežistrādes vai lauksaimniecības industrijas loģistikas vajadzībām. Tilta elementu gabarīti ir izstrādāti tādi, lai to pārvietošanai var izmantot ikdienas kravas transporta tehniku bez speciālām atļaujām un papildus manevrētspējas prasībām.


Koka kompozīta risinājums nodrošina robustu konstrukciju ar salīdzinoši nelielu pašsvaru. Koka konstrukcijas aizsardzību pret nokrišņiem un efektīvāku slodžu pārdali nodrošina tilta kompozītais šķērsgriezums, kurā koks un betons izvietoti atbilstoši to labākajām mehāniskajām īpašībām. Projekta izstrādes sākumposmā koka un betona būvelementu apvienošanai tika izstrādāts un testēts inovatīvs savienojuma veids. Attiecīgie eksperimenti publicēti zinātniskajos avotos. Eksperimentu rezultāti integrēti pilna mēroga tilta projekta izstrādē. Tilta prototips ir pilnībā rūpnieciski izgatavojams – tā tehniskais risinājums ļauj konstrukciju objektā salikt vienas dienas laikā.


Pēc eksperimentālā tilta instalācijas slēgtā poligonā, tas tika testēts ar reālām smagsvara slodzēm. Tilta monitoringa ietvaros noteica tilta veiktspējas izmaiņas laikā, uz kuru pamata tika dokumentētas gan pielietotās pētnieciskās metodes, gan praktiski konstrukciju uzturēšanas secinājumi. Projekta ietvaros izvērtēti arī pārvietojamā tilta kā infrastruktūras sastāvdaļas, ekonomiski, saimniecisko un praktisko ieguvumu aspekti.


Nākotnē arvien vairāk jādomā par koksnes ilgtermiņa izmantošanu būvniecībā un infrastruktūras objektos, ar to aizstājot dzelzsbetonu un metāla konstrukcijas. Šis pētījums ir uzskatāms kā piemērs ilgtspējīgas principu īstenošanai būvniecības, mežu un lauksaimniecības nozarē.


Projekta rezultātā tika izstrādātas koka tiltu projektēšanas vadlīnijas, noskaidrota saspriegtu līmēta koka slāņainu plātņu tiltu funkcionalitātes, ekspluatācijas un ilgizturības veiktspēja reālos vides un slodžu apstākļos, ko raksturo izmērīto parametru izmaiņas laika periodā. Sagatavotas rekomendācijas ilgizturības nodrošināšanai, pilnveidojot tilta konstrukcijas, pielietotos materiālus un nepieciešamo uzturēšanas darbu apjomu. Uzprojektēts un uzstādīts pārvietojamā koka tilta prototips reālās vides apstākļos, testēts LVM apaļo kokmateriālu loģistikas procesā. Aprēķinātas pārvietojamo koka tiltu izveides izmaksas un veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Veikts pārvietojamā koka tilta, kā infrastruktūras sastāvdaļas, ekonomiski, saimniecisko un praktisko ieguvumu izvērtējums.


Nākotnē arvien vairāk jādomā par koksnes ilgtermiņa izmantošanu būvniecībā un infrastruktūras objektos, ar to aizstājot dzelzsbetonu un metāla konstrukcijas. Šis pētījums ir tam piemērs.


Papildus informācija par pētījuma tēmas realizētajām publikācijām:
 

  • R.Lacis, Circular hollow section connectors in timber-concrete composite structural elements, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering" Vilnius: Technika, 2016, Vol XI, No 1).
  • R.Lacis, Structural Monitoring of Experimental Timber-Concrete Composite Bridge, 15th International Scientific Conference on Engineering for Rural Development, At Jelgava, Latvia, Volume: Volume 2016-January.
  • Raitis Lacis, Lilita Ozola, Performance of timber-concrete portable bridge with circular hollow section connectors, World Conference on Timber Engineering (WCTE 2016), At August 22-25, 2016, Vienna, Austria., Volume: ISBN: 978-3-903039-00-

 

Nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”
 

Edgars Dupužs - mežsaimnieks, kas privātajā mežsaimniecībā sekmīgi darbojas Kurzemes pusē 20 gadus.  Savas zināšanas mežsaimniecībā un dabas aizsardzībā uzkrājis pamazām, praktizējot. Prakses laikā sācis arī aktīvi iesaistīties meža likumdošanā.


Īsts saimnieks būdams, savā darba mūžā apsaimniekojot mežus un veicot gudras investīcijas, pamazām vairojis arī apsaimniekotās meža platības. Edgars uzskata, ka jebkuram zemes gabalam jābūt apsaimniekotam, jo neapstrādāta zeme ir noziegums.


Meža apsaimniekošanā – tālredzīgs, saudzīgs un praktisks


Aktīvi darbojoties meža apsaimniekošanā, nākas lūkoties nākotnē ar tālejošu skatījumu. Šobrīd neviens nevar zināt, kāds būs tirgus pēc, piemēram, gadiem piecdesmit – varbūt vislielākā vērtība būs priedei, varbūt eglei, varbūt bērzam vai kādai citai koku sugai. Tāpēc jāsaimnieko gudri, atbildīgi un jāseko līdzi ne tikai pasaules tirgum, bet arī tendencēm vietējā tautsaimniecībā. Ņemot vērā, ka Latvijas tautsaimniecībā īpaša loma ir uzņēmumam “Latvijas Finieris”, Edgars jau no pirmsākumiem aktīvi stāda bērzu audzes, īpaši zemēs, kur lauksaimniecība ir nerentabla, jo uzskata, ka šai sugai nākotnē būs īpaša nozīme. Protams, pēc īpašuma iegādes Edgars tajos novērtē iespējamo saimniecisko darbību un, ja īpašums sastāv arī no lauksaimniecības zemes, konsultējas ar lauksaimniekiem par iespējamo zemes lietojumu. Ja īpašumā esošās lauksaimniecības zemes ir mazauglīgas, atrodas tālu no citiem objektiem vai tajās jāiegulda milzu darbs kaitēkļu apkarošanai ar ķimikālijām, tad priekšroka tiek dota to apmežošanai.


Edgars katru savu apsaimniekoto mežu uzrauga pats, izstaigājot to, bērziem aplauž sausos zarus, grāvīšos novērtē ūdensteces kvalitāti, un, ja nepieciešams, atjauno tiem straumi. Tāpat viņš rūpējas arī par jaunajiem stādiem, tos atbrīvojot no aizzēluma. Edgars katru viņa īpašumu apsaimnieko iespējami labākajā veidā, jo viņam rūp mežs.


Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī dabai un bioloģiskajai daudzveidībai. Apstādot lauksaimniecībā neizmantotās zemes, tiek saglabātas vecas mājvietas un koki. Tāpat Edgars investē darbiniekos, dodot tiem iespēju apmeklēt dažādus seminārus un kursus saistībā ar biotopiem. Augot īpašumu lielumam, arvien biežāk nākas saskarties ar normatīvo aktu regulējumu – īpaši dabas aizsardzībā.


Kopumā Edgaram 570 ha meža atrodas Natura 2000 liegumos, kā arī daļai citu īpašumu ir dažādi mežsaimnieciskie ierobežojumi. Īpašnieks atbalsta dabas aizsardzību.


Īpašu prieku Edgaram sagādā paša stādītie bērzu un egļu plantāciju meži, kas aug griezdamies. Edgars prognozē, ka 40 gadu vecumā krāja šīm audzēm būs ap 400 m3 koksnes.  Uzsākot lauksaimniecības zemju apstādīšanu ar bērziem un eglēm, vēl nebija tāda jēdziena kā plantāciju mežs, līdz ar to daudziem radās jautājums – priekš kam? Viņš taču nepiedzīvos brīdi, kad tos kokus varēs cirst. Bet Edgars stādīja, jo viņam šķita, ka atstāt neapstrādātu zemi būtu noziegums. Ja arī nebūtu stādījis, tad, visticamāk, šie lauki būtu apmežojušies dabiski, bet, sasniedzot ciršanas vecumu, kubatūra no hektāra nesasniegtu 250 m3. Kopumā Edgars šādas plantācijas ierīkojis aptuveni 200 ha lielā platībā.


Tāpat Edgars aktīvi izmanto arī ES atbalsta iespējas meža dzīvotspējas uzlabošanai.


Zināšanas – iegūšana un dalīšanās


Pēc izglītības jurists, bet vēlme būt saimniekam un apstrādāt katru pieejamo zemes stūrīti radījusi milzu interesi par mežsaimniecību. Mežsaimniecisko izglītību Edgars ir apguvis pašmācības ceļā – praktizējot. Tāpat jau ceturto gadu viņš ir arī LLU Meža fakultātes students. “Ir liela vēlme baudīt dzīvi, neko nedodot pretim, neejot uz priekšu. Bet tas nav pareizi. Gribu pārliecināties, vai mana empīriskā pieredze saskan ar teoriju, un gūt jaunas, derīgas atziņas,” – tā savu vēlmi iegūt otru augstāko izglītību pamato Edgars.


Tāpat Edgars ir ļoti aktīvs Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) biedrs, kurš atbalsta biedrības darbību, sniedz lietderīgus padomus un neatsaka, kad nepieciešama palīdzība. Edgars piedalās arī biedrības un LVMI “Silava” kopīgi rīkotajās Meža zināšanu dienās un ir uzņēmis biedrības biedrus arī pie sevis, tādā veidā nododot praksē iegūtās zināšanas citiem meža īpašniekiem arī savā saimniecībā.


Ar savām zināšanām un praksē gūtajām atziņām Edgars aktīvi iesaistās darba grupu darbā, kas sagatavo priekšlikumus meža apsaimniekošanu regulējošo tiesību aktu uzlabošanā, gan sniedzot konstruktīvus priekšlikumus, gan rādot objektus dabā.


Edgaram piemīt arī dabai tuvi hobiji – ceļošana un medības. Ceļojot tiek arī apskatīta ārzemju mežsaimnieciskā prakse, to plantācijas un mežaudzes, savukārt saistībā ar medībām, Edgars uztur kārtībā meža infrastruktūru, meža sociālo funkciju, kā arī kontrolē bojājumu apjomu jaunaudzēm un postījumus apkārt esošajās lauksaimniecības zemēs.

 

Dzintars Balodis ir Madonas novada Bērzaunes pagasta īpašuma “Dainas” īpašnieks. Šobrīd viņa īpašumā ir 11 hektāri meža. Bet faktiski Dzintars joprojām apsaimnieko paša izauklēto mazdēlam dāvāto īpašumu “Dzērvītes” ar 30,5 ha meža. Saimniecībās pamatā ir mežs, jo savulaik krūmāji un vairāk nekā 15 ha lauksaimniecības zemes, kas neapstrādātas pamazām sāka apmežoties, Dzintars pa šiem gadiem ir pamazām un neatlaidīgi apmežojis. Pamazām aizstādot neizmantoto ar kokiem aizaugošo zemi un vēlāk vēl arī saņemot atļauju mainīt zemes lietošanas mērķi, pa šiem gadiem ir ieaudzēti “Dainās” 9,23 ha, bet “Dzērvītēs” - 13,7 ha jauna meža. Tagad pašām vecākajām mežaudzēm jau ir ap 18-20 gadiem. Pa šiem gadiem nu jau saaugušas un pāraugušas pašu stādītāju, priecē acis skaistas egļu, egļu/bērzu jaunaudzes. Dzintars pamatā visus nocirstos un notīrītos krūmājus, kādreizējos tīrumus un pļavas apmežojis ar eglēm, jo šī koku suga viņa platībās esot padevusies vislabāk.


Saimniecībās nav arī daudz pieaugušu mežaudžu, jo īpašumā “Dainas” vispār bija tikai nepilni 2 hektāri meža, bet īpašumā “Dzērvītes” savulaik tika cirstas kailcirtes, lai Dzintars samaksātu mantojuma kompensāciju savām abām māsām un brālim. Tagad izcirtumu vietā aug gan dabīgas, gan stādītas jaunaudzes, kuru kopšanai tiek aktīvi izmantots pieejamais ES atbalsts. Dzintars atzīst, ka viss lielākais ieguldījums mežā veikts pēc aiziešanas pensijā 2000.gadā.


Lai arī Dzintaram jau ir 77 gadi un dzīvo pilsētā, viņa sirds ir tur, kur kuplo skaistās jaunaudzes, koptās mežaudzes un kā pats saka - pēdējos gados faktiski viss laiks paiet saimniekojot abos īpašumos, regulāri apsekojot mežaudzes, lai arvien izvērtētu, kas kurā darāms, kā arī uzmanot neatlaidīgo bebru darbību caur īpašumu tekošajā upītē. 


Dzintars meža apsaimniekošanu uztver kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas rezultātus dod pakāpeniski pēc 10 un vairāk gadu desmitiem. Viņa svarīga atziņa - tikai kopjot mežu, vērtējot mežaudzes, vajadzīgā mirklī ieguldot darbu, var panākt, ka meža apsaimniekošana būs ienesīga.


Dzintars visus šos gadus, kopš pieejams ES atbalsts, ir aktīvs tā saņēmējs. Tā kā aktīvais pensionārs bija parūpējies par jauna meža ieaudzēšanu nepilnu 23 ha platībā, tad šīs audzes vajadzēja kopt. Dzintars ar smaidu atminas, kā ar ES atbalstu iegādājies jaunu motorzāģi un krūmgriezi, kas tagad lieti noder kopšanā un arī, kad atbrauc palīgā mazdēls.


Dzintars ir viens no retajiem īpašniekiem, kurš ne tikai veicis jaunaudžu kopšanu, retināšanu, bet arī atzarošanu. Pats uzsver, ka tas vairāk bijis kā izmēģinājums. Ja atzarotos kokus nebojās dzīvnieki, tad atzarošanu plāno veikt vēl vairākās egļu jaunaudzēs.


Kamēr vēl daudzi mežu īpašnieki domā, vai ir vērts, Dzintars jau atkal viens no pirmajiem iesniedza un saņēma arī apstiprinājumu aktivitātei uz pāraugušu baltalkšņu audžu nomaiņu, saskatot labu iespēju nomainīt esošo audzi uz vērtīgāku. Šobrīd vecie, pāraugušie baltalkšņi jau nocirsti un vēl rudenī paspēts sastādīt bērzus, kamēr pavasarī tiks piestādītas vēl eglītes, veidojot mistraudzi, kā paredzēts projektā. 


Dzintars ir viens no aktīvākajiem semināru dalībniekiem jau no 2007.gada, kad vispār sākās šādu projektu rakstīšana. Viņš joprojām aktīvi pilnveido savas zināšanas gan regulāri lasot “Čiekuru” un semināros saņemtos izdales materiālus, gan piedaloties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Meža konsultāciju pakalpojumu centra rīkotajās apmācībās, gan piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos pie citiem aktīvajiem meža īpašniekiem, piemēram, pie Daiņa Zuikas, LVMI “Silava” zinātnieku ilgtermiņa zinātniskajos izmēģinājumos par bērza audzēšanu pie Valdmanes kundzes Vestienas pusē.


Dzīvespriecīgais vīrs labprāt dalās arī savā saimniekošanas pieredzē, uzņemot semināru un apmācību dalībniekus, iepazīstinot ar savu pieredzi meža ieaudzēšanā, kopšanā un pēdējā laikā lielu interesi citos meža īpašniekos izraisījušā aktivitātē - jaunaudžu atzarošanā, izmantojot paštaisītu atzarošanas zāģi, ar kuru var atzarot kokus pat vairāku metru augstumā, tikai iestiprinot attiecīga garuma kātā, kas Dzintaram stāv nolikti pa rokai pie vairākām mežaudzēm .

 

Jānis Uzulēns paralēli studijām sāka saimniekot Turlavas pusē dzimtas īpašumos zemnieku saimniecībā “Jokas”. Saimniecībā tiek attīstīta bioloģiskās gaļas liellopu audzēšana, turpinot strādāt pie mežsaimniecības attīstības, iegādājoties jaunas zemju platības lauksaimniecībai, bieži tiek iegādātas arī meža platības. Aktīvi iesaistās meža īpašnieku biedrību rīkotajos informatīvajos pasākumos, aktīvi darbojas Kurzemes meža īpašnieku apvienībā, sekmējot izpratni par kvalitatīvu mežu apsaimniekošanu un papildinot zināšanas par nozarē jaunākajām tendencēm. Plaši izmanto ES atbalsta sniegtās iespējas. Tiek realizēti meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas projekti un meža infrastruktūras attīstības projekti.


Meža apsaimniekošanā tiek pielietotas videi draudzīgas, mežaudžu produktivitāti un kvalitāti veicinošas, inovatīvas saimniekošanas metodes.


Vietējie iedzīvotāji mežu iecienījuši kā labas sēņošanas vietu.

  • Publicēts:
    28.02.2017

Nozares iestādes

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens