Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” 2017.gada laureāti

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu”

 

Juris Emsiņš – autors trim izgudrojumiem, kas saistīti ar jauna tipa palielināta biezuma liekti līmēto detaļu izmantošanu mēbeļu ražošanā. Viņa vadītais mēbeļu konstruēšanas birojs ir izstrādājis mēbeļu dizainu un mēbeļu konstrukcijas Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmumiem. J.Emsiņš ir izdevis savu autorizdevumu, meža nozarei nozīmīgo un vērtīgo grāmatu “Koks Latvijas valsts un tautas dzīvē”. Savas zināšanas viņš ir sekmīgi nodevis jaunajai paaudzei. Paralēli ražošanas un izglītības darbam J.Emsiņš vienmēr ir atradis iespēju nodarboties ar zinātniski – pētniecisko un radošo darbu.

 

Dr. Jānis Smilga, strādājot Latvijas valsts mežzinātnes institūtā “Silava” (LVMI “Silava”) devis nozīmīgu ieguldījumu meža koku sugu selekcijas attīstībā Latvijā. Ilgstošā laika periodā veicis apšu mežaudžu izpēti un produktīvāko klonu atlasi. J.Smilgas galvenais veikums – apšu (Amerikas un Latvijas) starpsugu krustojumi. Ieguvis ātraudzīgus hibrīdus un ierīkojis to pārbaužu stādījumus, kuros jaunās paaudzes LVMI “Silava” zinātnieki ir atlasījuši produktīvākos klonus. Šie kloni pašlaik tiek rūpnieciski pavairoti stādu izaudzēšanai akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Audu kultūru laboratorijā, savukārt ar izaudzētajiem stādiem tiek ierīkotas apšu īscirtmeta plantācijas visās Baltijas valstīs.

 

Arnis Vairis Balodis – visu savu darba mūžu veltījis Latvijas mežiem, atjaunojot un kopjot mežaudzes, projektējot ceļus un meliorācijas sistēmas, virsstundās dzēšot ugunsgrēkus un organizējot citus saimnieciskos pasākumus. Ar viņa paveiktā darba kvalitāti varēs lepoties nākamās mežkopju paaudzes. Viņu neatstāj vienaldzīgu pamanītās problēmas mežā – nesakopta vide, aizdambēts grāvis, nepieciešamība kopt audzi un citas.

 

Dainis Blūmentāls – visus darba gadus bijis uzticīgs izvēlētajai mežsaimnieka profesijai. Zinošs speciālists ar bagātu darba pieredzi un patiesu interesi par labu rezultātu sasniegšanu. Viņš ir līderis ar izcilām vadītāja prasmēm – daudzus gadus ar labiem panākumiem vadījis dažādus kolektīvus, iemantodams kolēģu atzinību un cieņu. Viņš mīl humoru, vienmēr bijis aktīvs sabiedriskās dzīves organizētājs ar neizsīkstošu enerģiju, kā arī apveltīts ar sirsnīgu labestību.

 

Jānis Uzulis – devis nenovērtējamu ieguldījumu meža inventarizācijas datu digitalizācijā un mežaudžu datu bāzes izveidošanā, attīstībā un uzturēšanā. Mūsdienu meža datu bāzu izveides sākumā strādājis Zinātnes un ražošanas apvienības “Silava” (ZRA “Silava”) Skaitļošanas centrā.  Pēc meža nozares reorganizācijas 2000. gadā, kad datu bāzes uzturēšanu pārņēma Valsts meža dienests, J.Uzulis turpināja darbu ar informācijas sistēmu “Mersis”, no tās pirmās versijas līdz pat šai dienai.

 

Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”

 

SIA “Rīgas Krēslu fabrika” (RKF) dibināta 1999. gadā, Rīgā.
Šobrīd RKF ir viens no vadošajiem sēdmēbeļu ražotājiem Latvijā, uzņēmumā strādā 43 darbinieki.
RKF ražo un pārdod pilnībā gatavas, pašu radītas un ražošanā ieviestas sēdmēbeles: krēslus, taburetes, dīvānus, klubkrēslus, auditoriju un skatītāju krēslus (ieskaitot sarežģītas krēslu sistēmas transformējamām skatītāju zālēm), bērnu krēslus un šūpuļzirdziņus. RKF izstrādājumi ir tehniski uzticami, to mūsdienīgi atturīgā estētika iederas ikvienā darba vidē. Uzņēmums lielu uzmanību pievērš krēsla lietotāja labsajūtai un veselībai, krēslu konstrukcijā ievērojot visas nepieciešamās ergonomiskās prasības.
2011. gadā RKF uzsāka liekti līmēta saplākšņa krēslu ražošanu. Pateicoties modernām apstrādes iekārtām, RKF var veikt pilnu saplākšņa apstrādes ciklu augstā kvalitātē. Arī metāla apstrāde krēslu rāmju izgatavošanai, tai skaitā, cauruļu locīšana ar datorvadāmu 3D iekārtu tiek veikta uzņēmuma ražotnē. RKF šūšanas un tapsēšanas iecirkņa speciālisti spēj veikt arī ļoti komplicētas polsterēšanas operācijas.
Neskaitot biroja un HoReCa krēslus, RKF ir izstrādājusi un ieviesusi ražošanā arī vairākas skatītāju krēslu sērijas un komplicētas sistēmas šo krēslu transformēšanai.
Realizētie projekti ar skatītāju un konferenču krēsliem un to transformēšanas sistēmām:
• Koncertzāle Lielais Dzintars Liepājā,
• Vidzemes koncertzāle Cēsīs,
• Dzintaru koncertzāle Jūrmalā,
• LR Saeimas ēka Rīgā, Jēkaba ielā 6/8,
• Latvijas Leļļu teātris Rīgā.
Investīcijas izmantotas ražošanas iekārtu un telpu modernizācijai, kā arī jaunu krēslu dizaina un tehnoloģiju radīšanā.
RKF kopš 2012. gada ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši EN ISO 9001:2009 standartam, ko apliecina Bureau Veritas Certification isniegtais sertifikāts.
SIA “Rīgas Krēslu fabrika” var lepoties ar savu darbu un sasniegumiem starptautiskajās izstādēs un iegūtajiem apbalvojumiem (European Business award 2016, if Design award 2013, reddot design award winner 2012).

 

Mazsilu kokaudzētavā, lai padarītu efektīvāku meža ietvarstādu aizsardzību pret kaitēkļiem, tika uzstādīta iekārta, kas apstrādā ietvarstādus ar līmes un smilšu maisījumu. Tehnoloģija vairāk nekā 20 gadu laikā ir izstrādāta Zviedrijā, sadarbojoties mežzinātnes institūtam, valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumam un meža kokaudzētavu tehnoloģiju ražotājam. Šis apstrādes veids pazīstams ar zīmolu Conniflex un Mazsilu kokaudzētava ir kļuvusi par vienīgo vietu ārpus Zviedrijas, kur šī metode tiek izmantota. 
Metode ar savu ilgstošo aizsardzības efektu – līdz pat trijām sezonām, ir ieguvusi popularitāti Skandināvijā. Arī Latvijas mežu īpašniekiem jau nākamajā sezonā būs iespēja iegādāties un novērtēt šādi apstrādātus stādus. Conniflex apstrādes līnijas jauda ir aptuveni 9 miljoni aizsargātu stādu gadā, kas dos iespēju iestādīt ap 3600 ha videi draudzīgi un efektīvi aizsargātu jaunaudžu.
Kokaudzētavā pastāvīgi un mērķtiecīgi tiek veiktas investīcijas un meklēti dažādi ceļi uzņēmuma ražošanas modernizācijai un attīstībai. Mazsilu kokaudzētavas mērķis ir meža stādu vērtības un kvalitātes pieaugums, kas veicina Latvijā ražotu stādu atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Visi stādi audzēti tikai ar modernām audzēšanas tehnoloģijām, un to kvalitāte atbilst visaugstākajām prasībām, kas pilnībā apmierina arī mežkopjus Zviedrijā. 2011. gada sezonā tika uzsākts egļu stādu eksports uz Zviedriju.
Protams, lielākā stādu daļa nonāk akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās platībās, taču daļa tiek realizēta Latvijas privātmežu īpašniekiem, kā arī tiek eksportēti apmēram 1,6 miljoni stādu. Kokaudzētavā norisinās arī turpmāka ražošanas jaudu palielināšana un jaunu tehnoloģiju ieviešana.

 

SIA “Amber Wood” ir strauji augoša cēlkoku grīdu rūpnīca. Galvenās produktu grupas ir masīvkoka ozola grīdas dēļi, oša grīdas dēļi, ozola parkets un grīdlīstes. Ražošanas process sevī ietver pilnu koksnes pārstrādes ciklu, sākot no zāģbaļķu iepirkšanas, sazāģēšanas līdz pat grīdas dēļu slīpēšanai un eļļošanai.
Attīstoties būvniecībai pasaulē aizvien vairāk parādās siltās grīdas, un aizvien vairāk tiek pieprasīti plati dēļi. Amber Wood divslāņu grīdas dēlim ir cietkoksnes (ozols vai osis) virskārta un apakšā Latvijā, akciju sabiedrībā “Latvijas Finieris”, ražotais bērza saplāksnis, kas nodrošina lielāku grīdas dēļa izmēru stabilitāti. Divslāņu grīdas dēlim salīdzinājumā ar parasto masīvkoka grīdas dēli ir uzlabotas fizikālās un mehāniskās īpašības. Papildus jau iepriekš nosauktajām priekšrocībām divslāņu grīdas dēli ir vieglāk ieklāt nekā cita veida grīdas dēļus. Saplākšņa piestiprināšanai izmantotā līme nesatur šķīdinātājus vai gaistošas komponentes, līdz ar to tai nav kaitīgu izgarojumu, līmējuma savienojums ir ūdensizturīgs. Augstais bērza saplākšņa un ozola virskārtas blīvums nodrošina arī efektīvu siltumvadītspēju un grīdas seguma izturību. 
Iepriekš nosauktās priekšrocības ir radījušas situāciju, ka divslāņu dēļus pasaulē uzskata par lielā mērā ekskluzīvu produktu, pēc kura pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. 
Amber Wood klientu pieprasījums liecina, ka šobrīd Eiropā šis grīdas segums ir modes tendence. Jaunais produkts – franču skujiņas parkets – ir neregulāras formas ar slīpiem gala griezumiem un interjeram sniedz jaunas dizaina iespējas. 
Aptuveni 80% no Amber Wood saražotā tiek eksportēts, un šobrīd ārzemju partneri aizvien biežāk izsaka vēlmi iegādāties tieši shevron tipa parketu.

 

Nominācijā “Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā”

 

LVM Skolu izglītības programma ir sinonīms vārdiem: Līga Abizāre, Anda Sproģe, Kaspars Riže un Tomass Kotovičs.
Pateicoties šiem cilvēkiem, daudzas skolēnu un jauniešu apmācībai aprobētās idejas ir iedzīvinātas vietās, kas pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam un turpina savu izglītojošo misiju. Piemēram, Tērvetes dabas parks ik gadu tiek papildināts ar objektiem un atrakcijām, kuru izcelsme ir nākusi no skolu izglītības programmas.
Visi kopā šie cilvēki ir radījuši izcili darbojošos mehānismu.
Šobrīd ir ļoti labi redzama programmas pēctecība tieši pateicoties skolotājiem, kuri, apgūstot zināšanas, kļūst par tādiem kā brīvprātīgajiem aģentiem, kas uzrunā sev apkārt esošos skolniekus, kolēģus un sabiedrības pārstāvjus.
Meža nozares stāsts bieži ir sarežģīts un grūti uztverams cilvēkiem ar nelielām priekšzināšanām. Tieši LVM Skolu izglītības programmas veidotāji ir vieni no nozares celmlaužiem, kuri ir meklējuši un arī atraduši veidu, kā sarežģītās ziņas padarīt interesantas un viegli uztveramas. Visiem komandas locekļiem piemīt arī personiskā harizma un spēja aizraut savus klausītājus.
Šo cilvēku darbu raksturo daudzveidība – viņi vienlaikus strādā ar dažāda vecuma auditorijām. Visai Latvijai labi zināmais Cūkmens pirmsskolas bērniem, Mammadaba meistarklase pamatskolniekiem, LVM Meža ekspedīcijas sestajām klasēm, vidusskolēnu auditorijai ieviestā LVM Bioekonomikas skola, Meža stipendijas studentiem un tālākizglītības kursi skolotājiem u.c.
Šo dažādo apmācības programmu vajadzībām LVM Skolu izglītības programmas komanda izstrādā arī īpašu mācību literatūru, kas tiek veidota atbilstoši Latvijas valsts izglītības standartiem. Turklāt komandas dalībnieki ir iesaistījušies Valsts izglītības satura centra darbā, veicinot vispārizglītojošo skolu mācību programmu pilnveidošanu tā, lai katram Latvijas skolniekam tiktu sniegtas plašas zināšanas par Latvijas Nacionālo lepnumu – mežu.

 

Savulaik Kaspars Riže ir bijis Aizupes meža tehnikuma pasniedzējs, par to liecina arī viņa māka ļoti saistošā veidā stāstīt par mežsaimniecības pamatiem. Krīzes laikā, sastopoties ar sabiedrības neizpratni par plānošanas procesiem uzņēmumā, Kaspars Riže ar savu komandu izveidoja izglītojošas ekskursijas maršrutu pa Skaistkalnes iecirkņa mežiem, lai rādītu saimniecisko darbību, ceļu būvi un stāstītu par meža, dabas aizsardzību. Šādas mācību ekskursijas tika vadītas gan pašvaldību darbiniekiem, gan Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjiem, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību spēkiem un pat LVMI “Silava” zinātniekiem. No 2017. gada pavasara ekskursijas ir ieguvušas jaunu lomu sabiedrības izglītošanā un ir pārtapušas par izglītojošu pārgājienu “LVM Meža ekspedīcija”, kurā devušies jau vairāk nekā 4000 skolēnu un pedagogu no visas Latvijas. Kaspars Riže sadarbībā ar kolēģiem ir izveidojis programmu, apmācījis citu struktūrvienību darbiniekus, lai katrā LVM reģionā būtu šādi “LVM meža ekspedīcijas” poligoni.
LVM vecākā meža eksperta amatā Kaspars Riže izglīto ne tikai sabiedrību, bet arī jaunākos kolēģus, ik gadu jaunos darbiniekus seminārā iepazīstinot ar uzņēmuma pamatprincipiem meža apsaimniekošanā. Kaspara Riže kā eksperta viedokli jautā arī mediji. Kaspars Riže konsultē kolēģus, palīdzot veidot un testējot uzņēmuma izstrādātās informācijas sistēmas un iegādātās iekārtas, tai skaitā piedaloties vētras postījumu apsekošanā ar radiovadāmu bezpilota lidaparātu – dronu – pirmo reizi uzņēmuma pieredzē.
Šobrīd Kaspars Riže iesaistījies vairākos nozīmīgos uzņēmuma projektos sabiedrības izglītošanas jomā – interaktīvā meža apsaimniekošanas cikla izstrādē, kura mērķis ir skaidrot sabiedrībai vēsturisko un mūsdienu saimniekošanas veidu valsts mežos, kā arī dabas izklaides parka izveidē LVM dabas parkā Tērvetē, kur interaktīvs meža izziņas centrs kalpos par uzskatāmu paraugu LVM meža apsaimniekošanas principiem.
Kaspars Riže vienmēr ir atsaucīgs, pozitīvs, erudīts, vienlaikus arī vienkāršs savā saskarsmē. Tie, kas ar viņu devušies mežā, zina – nav tādu jautājumu par mežsaimniecību, uz kuriem Kaspars Riže nezinātu atbildi. Radoša un ļoti daudzpusīga personība – viņš savulaik filmējies Jāņa Streiča filmā “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, bijis arī sporta meistarkandidāts loka šaušanā Latvijas izlasē. Kādreiz bijis aktīvs mednieks, bet nu vairāk aizraujas ar makšķerēšanu.

 

Marjas Gustavsones ieguldījumu sabiedrības izglītošanā nevar vērtēt tikai pēdējo divu gadu ilgumā. Viņas sadarbība ar Latvijas meža nozari aizsākās pirms 20 gadiem kā projekta ekspertei un lektorei. Pirmais projekts bija “Mežsaimniecības konsultantu apmācība Latvijas Valsts meža dienestā” (1998.-1999. gadā). Projekta ietvaros tika apmācīti Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki (mežziņi, viņu vietnieki u.c.) jaunam pienākumam – meža īpašnieku konsultēšanai, kā arī tika organizēti pieredzes apmaiņas braucieni un lekcijas uz Zviedriju, Somiju un Igauniju.  Savukārt, VMD un Zviedrijas nacionālās meža pārvaldes kopprojekta “Meža mācību sistēmas nostiprināšana, lai veicinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību Latvijas privātajos mežos” (2002.-2005. gadā) ietvaros Marja Gustavsone apmācīja VMD mežziņu un viņu vietnieku grupu pieaugušo pedagoģijā, saskarsmē, darbā ar sabiedrību un specifiskās meža īpašnieku konsultēšanas iemaņās. Tika demonstrēta arī Zviedrijas pieredze meža un mežsaimniecības popularizēšanā skolēniem. Projekta ietvaros ar Marjas Gustvsones praktisku padomu VMD paspārnē tika izveidots pirmais informatīvais bezmaksas izdevums meža īpašniekiem “Čiekurs”. Faktiski šo abu projektu rezultātā VMD tika izveidota meža īpašnieku konsultāciju sistēma, kura sekmīgi funkcionēja līdz tā tika nodota SIA “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC). Arī pasākuma “Meža ABC” ideja tika aizgūta un Latvijā iedzīvināta projektā gūtās pieredzes ietekmē.
Paralēli projektiem VMD, Marja Gustavsone vairākos atsevišķos projektos ir apmācījusi Latvijas ekspertus cieto lapu koku apsaimniekošanā un skolotājus bērnu izglītošanai dabā ar uzsvaru uz procesiem mežā.
Pēdējos divus gadus pēc pensionēšanās no valsts aģentūras, Marja Gustavsone savas profesionālās gaitas turpina konsultāciju firmā. Šobrīd Marjas Gustavsones darbs ilgtspējīgas mežsaimniecības popularizēšanas un sabiedrības izglītošanas jomā ir mainījis akcentus. Marja Gustavsone 2016. gadā organizēja un vadīja profesionāli orientētu ekskursiju zviedru zemes īpašniekiem, lai iepazīstinātu ar Latvijas mežsaimniecības pieredzi.  Savukārt, 2017. gadā ar Latvijas vēstniecības Zviedrijā atbalstu, Stokholmā tika noorganizēts un novadīts seminārs Latvijas meža īpašniekiem – Zviedrijas pilsoņiem.
Marja Gustavsone ir vairāku ar mežsaimniecību saistītu profesionālo organizāciju biedre, kā arī goda biedre Zviedrijas sieviešu meža īpašnieku asociācijā. 2013. gadā saņemts diploms un Sudraba zars (Silver Twig) no Zviedrijas Nacionālās meža asociācijas.

 

Nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”

 

Māris Bērziņš no Brocēnu novada Cieceres pagasta “Jaunkalniņi” ir īstens savas zemes un meža saimnieks. Viņa kopējā īpašuma platība ir 67,3 ha, no kuriem 46,3 ha ir mežs. Māris Bērziņš ir meža cilvēks un gadīgi apsaimnieko savu mežu, bet lauksaimniecības zemi, kas ir viņa rīcībā, nodevis kopšanai citiem lietpratējiem – zemniekiem.
2005. gada vētra nopostījusi 7 ha lielu mežaudzi, atstājot ietekmi arī uz pārējo mežu. Vētras laikā izgāzti 2500 m3 koksnes. Taču Māris Bērziņš nesūkstījās, bet operatīvi ķērās klāt darbiem un mēneša laikā izgāzto koksni izvāca no meža un realizēja, tādējādi paglābdams sevi no milzu zaudējumiem. Turpmāko gadus Māris Bērziņš centīgi strādāja ar vētras seku likvidēšanu un jauna meža radīšanu, realizēja divus projektus meža atjaunošanai un vētras seku novēršanai.
Pēdējos desmit gadus Māris Bērziņš visa uzmanību veltījis jaunaudžu kopšanai un produktīvu, noturīgu mežaudžu veidošanai. Realizējis arī trīs ES atbalsta projektus jaunaudžu kopšanai un instrumentu iegādei. Lielu uzmanību Māris Bērziņš pievērš tam, lai funkcionētu senās meliorācijas sistēmas – līdz mūsdienām viņa īpašumos joprojām funkcionē simts grāvju tīkls.
Veidojot savu nākotnes mežu, Māris Bērziņš pēc iespējas veido mistraudzes, jo tās ir noturīgākas pret dabas apstākļiem un dzīvnieku postījumiem. Viņa nākotnes mežā tiek atstāti dabīgi ieaugušie koki – ozoli, oši, kļavas, mežābeles un pīlādži. Tiek gādātas arī par dabas vērtībām – ir saglabāts avots, kā arī ievērojama diametra melnalkšņi, mežābele ievērojamā apkārtmērā, skaistas priedes. Kopjot mežaudzes, saglabātas vēsturiskās takas un meža celiņi, lai citi ļaudis tiktu i sēnēs, i citās savās gaitās.

 

Kārlis Martinsons Limbažu novada Limbažu pagasta “Liepziedos” apsaimnieko 10,1 ha meža.
Kārlis katru brīvo dienu pavada mežā, priecājoties par to, kā aug un zeļ ģimenes mežs, kurā ieguldīts daudz darba, lai uzlabotu meža sanitāro stāvokli, veiktu sanitārās, kopšanas un galvenās cirtes. Par mazvērtīgo audžu nomaiņu “Liepziedos” sākts domāt pirms vēl ES šim mērķim atvēlēja atbalsta finansējumu, agrāko baltalkšņa audzi atjaunojot ar egli ar bērzu. Mazvērtīgu audžu aizstāšana ar vērtīgākām koku sugām un savas zemes kopšana veikta, lai nākamās paaudzes saņemtu mantojumā vērtīgāku mežu. “Liepziedos” īstenoti arī vairāki ES projekti jaunaudžu kopšanā.
Taču ne tikai par savu mežu domā Martinsonu ģimene. Tā kā viņu mežs atrodas Limbažu pagasta Ozolaines ciemata pievārtē, tur, domājot par visas sabiedrības ērtībām, izveidota arī 1,5 kilometrus gara pastaigu taka, ko regulāri pastaigām izmanto apkaimē dzīvojošās ģimenes, jo citu līdzīgu rekreācijas objektu tuvākajā apkārtnē nav.  Izveidojusies arī laba sadarbība ar vietējo pašvaldību, kas augstu novērtē Martinsonu ieguldījumu pastaigu takas iekārtošanā.

 

Guntis Vībāns, Zasas pagasta Jēkabpils novada “Ļūcānu” saimnieks, ir visu mūžu strādājis meža nozarē. Zemi – 48,8 ha – mantojis no vecākiem. Zeme kolhozu laikos nav bijusi apsaimniekota un aizaugusi ar krūmiem. 1997. gadā nokārtotas īpašumtiesības un ticis pieņemts lēmums apstādīt lauksaimniecības zemes ar mežu nākamajām paaudzēm, jo nav bijis laika nodarboties ar zemniecību. Krūmi notīrīti, sagatavota augsne meža stādīšanai. Sakopts arī vecais mežs.
Apmežojot “Ļucānu” zemes, sākumā stādīts bērzs, vēlāk arī egles un priedes, arī ozoli, gar ceļa malām – sarkanie ozoli. Līdz 2016. gadam meža iekopšanā viss ir darīts par saviem līdzekļiem, bet pēcāk izmantots ES atbalsts atzarošanai lielākajā daļā audžu.
Gunta Vībāna vecais mežs vairāk ir kā parks – var ogot un sēņot kaut kurpēm kājās.  Arī jaunajā egļu mežā jau augot baravikas, bet bērzu mežos šogad lasītas pirmās zemenes.
Laikam ritot, apstādīta lielākā daļa īpašuma. Guntis Vībāns regulāri ir piedalījies sakoptākās sētas konkursos, kā arī reiz paša stādītos bērzus pieteicis konkursam “Bērzs skaistumam un peļņai sakoptā zemnieku saimniecībā”. “Ļūcānu” mežs vairākkārt piedalījies vietēja mēroga pagasta skatēs tieši par ieguldīto darbu un sakoptību mežā, bet 2016. gadā Jēkabpils novada skatē – kā tūrisma un vides objekts.
Lai citiem meža gājējiem un braucējiem būtu patīkamāk, Guntis Vībāns uztur un appļauj gan atpūtas vietas savā mežā, gan meža ceļu malas. Lai pavasarī un vasarā “Ļūcānu” mežus skaļāk pieskandinātu putnu dziesmas, kas priecē gan saimnieku, gan citus ļaudis, izlikts daudz putnu būrīšu.

  • Publicēts:
    14.11.2017

Nozares iestādes

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Laba servisa kampaņa
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens