Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” laureāti

Nominācija “Par mūža ieguldījumu”

 

Ivara Bērziņa darba mūžs veltīts zinātnes un ražošanas attīstībai meža nozarē. Veicis pētījumus par priedes sējumiem priežu meža tipos Latvijā.

 

Viņš ir arī viens no Latvijas Meža darbinieku vīru kora “Silvicola” dibinātājiem. Savas darbības laikā vīru koris “Silvicola” ir kļuvis par vienu no meža nozares simboliem. Kopš kora izveidošanas 1980. gadā līdz pat šim laikam Ivars Bērziņš ar nenogurstošu entuziasmu veic kora vēsturnieka pienākumus.  Ivars Bērziņš ir uzrakstījis rokrakstā un pavairojis divas grāmatas par kora darbību, viena no tām novietota Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktā. Ivars Bērziņš ir devis lielu ieguldījumu kora mūzikas popularizēšanā un meža nozares tēla veidošanā.

 

Zigurds Kariņš meža nozarē nostrādājis 55 darba gadus, visu darba mūžu bijis Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” darbinieks. Visu savu pētnieka darba mūžu veltījis jaunu metožu un tehnoloģiju izstrādei sekmīgai un produktīvai meža kokaudžu atjaunošanai. 

 

Būtiskākie pētnieka darba rezultāti nozarē saistīti ar tehnoloģiju izpēti, mašīnu un iekārtu konstrukciju izstrādi un realizāciju ietvarstādu “Brika” ražošanas cehā – Meža pētīšanas stacijā “Kalsnava” no 1970.–1990. gadam: izstrādātas iekārtu konstrukcijas kūdras substrāta sagatavošanai, stādmateriāla iesaiņošanai, piesūcināšanai ar barības vielu šķīdumiem, lietēšanai, pieaudzēšanai un ietvarstādu piegādei uz apmežojamām platībām. Šī ražotne gadā spēja saražot līdz 5 miljoniem priežu un egļu ietvarstādu, ar kuriem tika atjaunotas īpaši grūti apmežojamās platības – kāpas un smiltāji Baltijas jūras piekrastē, sausie meža tipi, meliorētie  kūdrāji un rekultivējamie izstrādātie kūdras karjeri. Ar ietvarstādiem ik gadu atjaunoja līdz 1500 ha grūti apmežojamo meža platību.

 

Zigurds Kariņš pirmais zinātniski vērtējis diskveida arklu pielietošanas iespējas Latvijā augsnes sagatavošanā meža atjaunošanai dažādos meža tipos, piedalījies Ziemassvētku eglīšu audzēšanas tehnoloģiju izstrādē, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanā un pilsētu notekūdeņu dūņu izmantošanai mēslošanas risinājumu meklēšanā, veidojot dažādus kompostus stādu audzētavām un enerģētiskās koksnes plantācijām.

Ar savu darbu iemantojis autoritāti un atzinību nozares darbinieku vidū un atzinīgi novērtēts arī kaimiņvalstīs.

 

Laimonis Kūliņš Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras mācībspēks. 

Piedalījies vairākos projektos, tostarp:

  • LZP TOP “Bērza koksnes un bērza saplākšņu fizikāli mehāniskās īpašības atkarībā no koku augšanas apstākļiem un saplākšņu ražošanas tehnoloģijas”;
  • Valsts pētījumu programmas “Lapu koku audzēšanas un racionālas izmantošanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas” projekta Nr. 2 “Lapu koku koksnes izmantošana mehāniskajā apstrādē jaunas produkcijas ieguvei”.

 

Ļoti lielu darbu ieguldījis kokrūpniecības nozares tehniskās literatūras sistematizācijā, tulkošanā un nodošanā nākamajām docētāju paaudzēm. Ir viens no labākajiem speciālistiem par koksnes līmēm un koksnes līmēšanas procesiem Latvijā. Nemitīgi pilnveido un uzkrāj zināšanas par jaunākajām tendencēm koksnes līmēšanas jomā. Sniedz atbalstu konsultāciju un padomu veidā kokrūpniecības nozares uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar koksnes līmēšanu. Viņa devums kokrūpniecības nozares attīstība tiek augstu novērtēts. Ar savu pārliecību, darba spējām un sirsnību lektors Laimonis Kūliņš ir ieguvis atzinību gan darba kolēģu, gan arī studentu vidū.

 

Nominācija “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”

 

SIA “Avoti SWF” darbojas vairāk nekā 20 gadus un ir viens no modernākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Baltijā, kas lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī kokskaidu granulas. SIA “Avoti SWF” pamats ir pieredzējusi darbinieku komanda, kas apzinās savu lomu uzņēmumā, nemitīgi pilnveido savas prasmes un zināšanas, kā arī ar cieņu izturas pret dabas resursiem un to izmantošanu ražošanā.

 

Uzņēmuma ilggadīgā sadarbība ar vietējiem partneriem un pasaulē pazīstamākajiem mēbeļu mazumtirdzniecības tīkliem ir neapstrīdams veiksmes stāsts un produkcijas kvalitātes apliecinājums.

 

SIA “Avoti SWF” raksturo nemitīgas inovācijas ražošanas tehnoloģijās, skaidra un pārdomāta darba organizācija un augstākie kvalitātes standarti. Viena no pēdējām ieviestajām inovācijām ir produkcijas paletēšanas robotizācija. Tas ir process, kurā tiek noņemta lieka slodze no darbinieka un samazināts risks produkcijas defektiem vai brāķiem krītot. Piemēram, raksturojot procesu, robots nokrauj paleti, izvieto produkciju attiecīgā rakstā un tādējādi tiek iegūts nevis uzlabojums produktivitātes rādītājos, bet gan tieši kvalitatīvāks pakošanas process. Tālākajā procesā tiek ieviesta robotizācija, piestrādājot vēl detālāk pie produkcijas paletēšanas, kur robots ne tikai nokrauj paleti, bet pirms tam to arī salīmē atbilstoši nepieciešamajam izmēram, piegādā un vēl risina citus kvalitātes jautājumus. 

 

SIA “SC Koks” ir uzņēmums, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu no zāģmateriālu iepirkšanas līdz gatavās produkcijas – mēbeļu – tirdzniecībai. Uzņēmums pēdējos gados ir veicis būtiskus kokapstrādes/galdniecības paplašināšanas un modernizācijas pasākumus: papildu esošajai galdniecībai 2013. gadā tapa otrs ražošanas cehs, kas tika aprīkots ar modernām galdniecības iekārtām, tādām kā masīvkoka vairogu lāzerlīmēšanas prese, kalibrēšanas un slīpēšanas mašīnas, programmējami darba galdi urbšanai, frēzēšanai un zāģēšanai. 

 

Pašreiz SIA “SC Koks” tiek realizēts jauns projekts “Mēbeļu ražošanas ceha un katlu mājas pārbūve, nojumes jauna būvniecība”, kura ietvaros uzņēmums būvē trešo ražošanas cehu, kuru plānots pabeigt un aprīkot ar ražošanas iekārtām 2019. gada pirmajā pusgadā. Projekta galvenais mērķis – kāpināt uzņēmuma kapacitāti, konkurētspēju, uzlabot produktu kvalitāti un klāstu. SIA “SC Koks” šo attīstības projektu īsteno sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA).  Lai gan investīciju projektu ietvaros ir būtiski paaugstināts darba ražīgums un efektivitāte, tomēr projektu rezultātā darba vietas nav samazinājušās, tiek domāts par papildu darbaspēka piesaistīšanu. 

 

Visa SIA “SC Koks” produkcija tiek realizēta ārvalstīs. Uzņēmumam ir sadarbība ar piecām lielām veikalu ķēdēm un ir ievērojams klientu loks, kas ir nelieli veikali Rietumeiropā. 

 

SIA “VMF Latvia” ir 1998. gadā dibināts zviedru uzņēmuma VMF Qbera Ekonomisk Forening (VMF Qbera) meitasuzņēmums ar mērķi ieviest neatkarīgu koksnes uzmērīšanas modeli Latvijā. Uzņēmums sākotnēji nodrošināja kokmateriālu uzmērīšanas un kvalitātes noteikšanas pakalpojumu vairākām zviedru uzņēmumu filiālēm Latvijā. 

 

Sākot jau ar 2003. gadu, veiksmīgi realizējot uzmērīšanas pakalpojuma attīstības stratēģiju Latvijā, tā pakalpojumus sāka izmantot arī tādi Latvijas kokapstrādes uzņēmumi kā AS “Latvijas Finieris” un AS “Latvijas valsts meži” un citi vadošie apaļo kokmateriālu pārstrādes uzņēmumi. Pastāvīgi investējot intelektuālā kapitāla uzkrāšanā, SIA “VMF Latvia” šobrīd veic kokmateriālu uzmērīšanu, koksnes kvalitātes noteikšanu un uzskaiti vairāk nekā 50% Latvijā realizēto apaļo kokmateriālu.

 

SIA “VMF Latvia” ir veidojis pamatus apaļo kokmateriālu uzmērīšanas principiem, attīstot risinājumus, kas veicina kokapstrādes uzņēmumu nekonkurēšanu ar piegādāto apaļo kokmateriālu apjomu. Atbilstoši laikmetīgām uzņēmumu vajadzībām izstrādājis uzskaites sistēmas un inovatīvi tās pielāgojis Latvijas kokapstrādes nozares vajadzībām. 

 

SIA “VMF Latvia” ir bijis viens no galvenajiem iniciatoriem un aktīvi piedalījies, investējot savu intelektuālo resursu un arī finanšu līdzekļus būtiskos nozares projektos, piemēram, “Apaļo kokmateriālu tilpuma individuālās uzmērīšanas metožu precizitātes ietekmējošo faktoru un optimizācijas iespēju izpēte”. Tāpat arī ārpus šī projekta darbības lauka nemitīgi investējis dažādu apaļo kokmateriālu tilpumu ietekmējošu faktoru standartizācijā, kas, savukārt, radījis pozitīvu vidi visiem nozares dalībniekiem investīciju iespējām kokapstrādes ražotņu attīstībai.

 

Uzņēmums sniedzis un turpina veikt lielu ieguldījumu jauna nozares datu standarta “papiNet” ieviešanā, kas radīs iespēju kokapstrādes nozares dalībniekiem efektīvāk komunicēt savā starpā, uzlabojot procesu un informācijas apriti visas kokmateriālu piegādes ķēdes ietvaros, uzlabojot piegāžu ķēdes efektivitāti, veicinot ātrāku un kvalitatīvāku informācijas un kokmateriālu kustību.

 

Uzņēmums nav apstājies savā attīstībā ne mirkli, efektīvi īstenojot tam izvirzītos mērķus, paaugstinot darba ražīgumu un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pēdējo 5 gadu laikā uzņēmums kāpinājis uzmērīto apaļo kokmateriālu apjomu par 25% un kā arī radījis vairāk nekā 40 jaunas darba vietas.

 

Uzņēmumā pastāvīgi un mērķtiecīgi tiek veiktas investīcijas un meklēti dažādi inovatīvi risinājumi uzņēmuma sniegto pakalpojumu attīstībai un arvien augstāka pakalpojuma kvalitātes līmeņa nodrošināšanai. SIA “VMF Latvia” ieguldījums ir nozīmīgs ne tikai atsevišķu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, bet visas Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspējas nostiprināšanai starptautiskajos tirgos.

 

 

Nominācija “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”

 

Madars Kalniņš pieteikumā pieteicis īpašumu “Skudras-1” un “Skudras-2”, ko savulaik iegādājies no kaimiņa un sakārtojis, lai zemes resurss tiktu izmantots efektīvi. Galvenie veiktie darbi īpašumā ir 5 km garumā renovētie un ierīkotie meliorācijas grāvji, kā arī izkoptas iepriekšējo īpašnieku novārtā atstātās jaunaudzes. Attiecībā pret meliorācijas grāvju tīklu sakārtošanu, labuma guvējs ir bijis ne tikai viņš, bet arī kaimiņi. 

 

Konkursa vērtēšanas komisija īpašuma apskates laikā sevišķi novērtēja īpašnieka filozofiju zemes apsaimniekošanā, kas skaidri bija vērsta uz efektīvu zemes izmantošanu, tāpat interesi popularizēt meža nozari un nepieciešamību apsaimniekot mežus, darbojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrībā. Kā saka Madars Kalniņš, tad cilvēki dzīvojot pilsētvidē, grib dzīvot koka mājā, strādāt pie koka rakstāmgalda un sēdēt uz koka krēsla, bet ir aizmirsuši elementāras likumsakarības – koks vispirms ir jānocērt. 

 

Jo īpaši atzinīgi tika vērtēta īpašnieka interese par ainavu, tās atbrīvošanu no krūmiem un arī veidošanu. Veidojot meliorācijas novadgrāvjus, īpašnieks lūko tos veidot, ievērojot apkārtējo reljefu. Īpašumā “Skudras-1” izvēle, kur tad būs grāvis cauri īpašumam, pētīts vairāk nekā pusgadu. Tāpat Madara Kalniņa ainavā neiekļaujas koki, kas stādīti taisnās rindās. 

 

Atzinīgi tika vērtēta arī īpašnieka interese par modernāko tehnoloģiju izmantošanu meža apsaimniekošanā – īpašnieks meliorācijas sistēmas apsekošanai izmanto dronu. 

 

Madars Kalniņš savu pirmo meža īpašumu iegādājās, mācoties 8. klasē. Kopš tā laika apsaimniekotās īpašumu platības ievērojami augušas, kas panākts ar smagu darbu un neatlaidību.  Madars Kalniņš ir Rūjienas Meža īpašnieku biedrības vadītājs.

 

Artis Taurmanis pieteikumā pieteica īpašumu “Skudrukalni”. Starp finālistiem īpašnieks ir vienīgais ar mežsaimniecisko izglītību, ko varēja arī izteikti just īpašuma apmeklējuma laikā, pateicoties lietotajiem terminiem. 

 

Salīdzinājumā ar citiem īpašniekiem, Artis Taurmanis izcēlās ar mežsaimniecībā pārbaudītu labo prakšu un zinātnes īstenošanu savā īpašumā. Skatot priežu jaunaudzes, pārsteidza, ka tik skaistu priežu audzi var izaudzēt arī privātais meža īpašnieks. Arī zinātne viņa īpašumā nav nekas svešs – visu iepriekšējo gadu viņa īpašuma bērzu audzē darbojās mazgabarīta VIMEK ražojuma harvesters un forvarders, testējot tehnikas veiktspēju. Zinātnieki vērtējuši gan darbmašīnu ietekmi uz vidi, gan atstātās pēdas uz audzē paliekošajiem kokiem, tāpat rēķinājuši izmaksas. Šogad Artis Taurmanis uzsācis meža meliorācijas darbus, kā arī cīņu ar neproduktīvās baltalkšņa audzes nomaiņu uz egļu audzi, izmantojot struktūrfondu atbalstus. 

 

Pamatā darbojas pats savos mežos, kā arī palīdz kaimiņiem ar Eiropas fondu līdzekļu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu. Ir Latvijas Meža īpašnieku biedrības aktīvs biedrs, piedaloties lielākajā daļā nozares rīkoto pasākumu un aktīvi izsakot viedokli.

 

Grigorijs Rozentāls pieteikumā pieteicis iegādāto un dzimtas īpašumu “Dīķenieki”, kas atrodas apkārt mājvietai un ir dzimtas īpašumā jau piektajā paaudzē. Starp konkursa finālistiem mazākais meža īpašnieks, jo apsaimnieko 10.6 ha meža zemes. 

 

Īpašuma apmeklējuma laikā Grigorijs Rozentāls spilgti demonstrēja, ka ne jau īpašuma lielums ir noteicošais, bet gan pamatojums, kādēļ pieņemti noteikti lēmumi katra īpašuma un pat nogabala apsaimniekošanā. Tāpat agrāk pieņemtie lēmumi ir nopietnas vēstures liecības, kas labi redzamas nākamajām paaudzēm. Grigorijs Rozentāls komisijas uzmanību piesaistīja ar meža apsaimniekošanas paņēmienu daudzveidību un eksperimentiem savā īpašumā. Piemēram, pabiezā egļu audzē atrodas atstātas grupas ar ozoliem, redzama pirms astoņiem gadiem stādīta skābaržu audze, tāpat saudzīgi retināta bērzu audze, kam otrā stāvā aug egles, tad vēl deviņdesmito gadu sākumā ar rokām rakti grāvji un stādītas priežu un egļu audzes. Nav tāda nogabala, par kuru Grigorijam Rozentālam nebūtu savs stāsts un tā brīža lēmuma pamatojums. Tāpat īpašnieks nekautrējas uzdot jautājumus un uzklausīt citu nozares speciālistu ieteikumus. 

 

Grigorijs Rozentāls uzskata, ka ir pienācis laiks dot meža īpašniekiem lielāku izvēles brīvību pašiem pieņemt lēmumus par sava meža apsaimniekošanu. Grigorijs Rozentāls pēc izglītības ir ekonomists, kā arī lielākā Meža pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vadītājs.

 

Nominācija “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”

 

Nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” laureāti ir pētījuma “Par betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēti sadarbībā ar AS “Latvijas Finieris”” realizētāji no Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) un AS “Latvijas Finieris”.

 

Pētījums par betulīna rūpnieciskās ražošanas iespējām ir veicinājis starpnozaru sadarbību, jo iesaistītās institūcijas (LVKĶI un AS “Latvijas Finieris”) pārstāv dažādas jomas – kokrūpniecību un koksnes ķīmisko pārstrādi, kas ietver bērza koksnes pārstrādi augstvērtīgos saplākšņa produktos un ekstraktvielu iegūšanu no saplākšņa ražošanas blakusprodukta – bērza mizas un šo vielu izmantošanas iespēju izpēti. Izstrādātās  tehnoloģijas realizācijā būtu ieinteresēti ne tikai AS “Latvijas Finieris”, bet arī citi kokapstrādes uzņēmumi, kas nodarbojās ar bērza koksnes pārstrādi. Savukārt LVKĶI eko-inovatīvās ekstraktvielu iegūšanas tehnoloģijas ļaus kosmētikas un uztura bagātinātāju uzņēmumiem attīstīt jaunu produktu ražošanu. Šāda starpnozaru sadarbība veicina zināšanu un jaunu inovatīvu tehnoloģiju attīstību,  cilvēkkapitāla saglabāšanu un jaunu darba vietu izveidi. 

 

Pētījuma rezultāti paplašinās tradicionālo nozaru uzņēmēju redzesloku par zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstības iespējām.

 

Pētījuma “Par meža koku sugu selekcijas darba programmas īstenošanu 2017.-2018. gadā” veicēji – Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieka Arņa Gaiļa vadītā meža selekcijas radošā grupa un AS “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “Sēklas un stādi” pārstāvji.

 

Par radošās grupas paveikto pēdējo divu gadu laikā īpaši jāatzīmē izstrādāto, aktualizēto un praksē sekmīgi īstenoto projektu “Saimnieciski nozīmīgo koku sugu selekcijas darba programma AS “Latvijas valsts meži” 30 gadiem”. Lai arī programmas nosaukumā tiek minēts valsts mežu apsaimniekotājs, tomēr programmas realizācijā iegūtie rezultāti ir būtiski, arī runājot par zināšanās balstītas privātās mežsaimniecības attīstību Latvijā.  Programmas īstenošana ļauj nodrošināt, ka ieguldītie resursi sniedz maksimālo atdevi sēklkopības nozares attīstībā un meža kapitāla vērtības palielināšanā, garantē selekcijas darba nepārtrauktību un nodrošina visu ilgtspējīgas attīstības aspektu ievērošanu: maksimālo atdevi (selekcijas efektu) no ieguldītajām investīcijām, tai pašā laikā saglabājot ģenētisko daudzveidību un elastību (iespēju pielāgoties klimata izmaiņām, selekcijas mērķu un metožu maiņai), kā arī paaugstina saimniecisko meža rekreācijas vērtību. 

 

Jāatzīmē arī pēdējos divos gados veiktais plašais selekcijas darbs arī citām koku sugām (kārpainais bērzs, apšu hibrīdi, melnalksnis, parastais ozols un parastā liepa), tiek skaidrota katras sugas izplatība un izraudzītas kvalitatīvākās, kā arī ražīgākās mežaudzes sēklu ieguves vajadzībām un pluskoku atlasei selekcijas darba turpināšanai.

 

Selekcijas darba rezultāti – papildus krāja un kvalitāte rotācijas periodā ik gadu atjaunotām mežaudzēm vismaz 10 000 hektāru platībā salīdzinājumā ar mežaudzēm, kas atjaunojušās dabiski vai kas atjaunotas, stādot ar mežaudzēs iegūtu reproduktīvo materiālu.

 

Radošās grupas darbs saistīts ar zināšanu pārnesi, jo vienmēr meža īpašnieki ir saņēmuši lielu atsaucību un sagaidījuši zinātnieku piedalīšanos Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētajos pasākumos, tādējādi privātajiem meža īpašniekiem nodrošinot pieeju jaunākajām zinātniskajām atziņām.

 

Aivars Žūriņš veiktais pētījums “Biorafinēšanas pieeja Latvijas tautsaimniecībā”.

 

Par Biorafinēšanas koncepcijas attīstību un popularizēšanu 2017. -2018. gadā

 

Biomasas un koksnes biorafinēšana ir aktuāla saistībā ar bioekonomikas politiku, kas ir nākotnes tautsaimniecības virziens, jo balstās uz bioresursu izmantošanu un paver plašas iespējas Latvijas ekonomikas nākotnes ilgtspējīgai attīstībai, balstoties uz tās spēcīgākajām nozarēm – lauksaimniecību un mežsaimniecību. Biorafinēšanas koncepcija nozīmē efektīgi izlietot koksnes potenciālu, pārvēršot to vērtīgos produktos, kas savukārt ir bioekonomikas resursi, aizstājot fosilos kurināmos enerģijas ražošanā, izstrādājot nākotnes bioloģiskas izcelsmes produktus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju. Biomasa ir milzīgs, atjaunoties spējīgs C5 un C6 cukuru avots, un viens no lielākajiem izaicinājumiem ir lētu cukuru ieguve no biomasas, kas ļautu tālāk ražot produktus, kas būtu konkurētspējīgi salīdzinājumā ar no fosilajiem resursiem ražotajiem, taču šīs priekšrocības nevar izmantot, ja būtiski neuzlabo biorafinēšanas procesus. Aivara Žūriņa darbs attīsta uz pirolīzi balstītas biorafinēšanas tehnoloģiju kopumu, kas nodrošina koksnes un tās atlieku konversiju ķimikālijās un degvielās, tādejādi veicinot augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu.

  • Publicēts:
    06.12.2018

Nozares iestādes

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • Vizuālo elementu ansamblis
  • valsts ir internetā
  • Laba servisa kampaņa
  • Ziņo KNAB
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens