BIO4ECO projekta seminārs Latvijā

2017. gada 13.-14. jūnijā Latvijā notika BIO4ECO projekta tematiskais seminārs “Efektīva zemes izmantošana oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstībai”.

 

Seminārs nosacīti tika sadalīts divos tematiskajos blokos – zemes izmantošanas funkcionalitāte un klimatam draudzīga meža apsaimniekošana.

Zemes izmatošanas funkcionalitāte – diskusija par zemes izmantošanas iespējām un plānošanu atkarībā no konkrēto teritoriju ģeofizikālā raksturojuma (augsnes tips, zemes gabala izvietojums utml.), neizmantoto zemju izmantošanas iespējām, integrētu teritorijas attīstības un Bioekonomikas nozaru attīstības plānošanu.  

Seminārā tika prezentētas Latvijā BIO4ECO projekta ietvaros uzsākta pētījuma “Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā” pirmās atziņas. Pētījumā, izmantojot pieejamās datu bāzes un kartogrāfiskos materiālus, tiek izvērtēta organisko augšņu izplatība Latvijas lauksaimniecības zemēs un šo augšņu apsaimniekošanas vides, ekonomiskā un sociālā ietekme. Pētījumā konstatēts, ka organiskās augsnes patlaban gadā nodrošina aptuveni 10% no Latvijas lauksaimniecības pievienotās vērtības un šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība ir aptuveni 120 miljoni EUR. 64% no organiskajām augsnēm tiek aktīvi izmantotas un saņem atbalsta maksājumus. Vidējais organisko augšņu auglības novērtējums ir 34 balles, kas ir zemāks rādītājs salīdzinājumā ar vidējiem Latvijas lauksaimniecības augšņu rādītājiem – 38 līdz 40 balles.

Organiskās augsnes ir izplatītas visā Latvijas teritorijā, tomēr Latgales reģionā vērojama lielāka to koncentrācija. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd ir pieejama tikai vēsturiskā augšņu kartogrāfiskā materiāla informācija un faktiskā situācija šobrīd var būtiski atšķirties.

Pētījuma noslēgumā tiks sagatavoti konkrēti priekšlikumi ietveršanai Latvijas Bioekonomikas attīstības stratēģijā attiecībā uz efektīvu organisko augšņu izmantošanu un apsaimniekošanas plānošanu.

Diskusijas noslēgumā projekta partneri un pārējie pasākuma dalībnieki izdarīja virkni kopsavilkuma secinājumu:

  • Zemes izmantošanas plānošana, ņemot vērā konkrētu teritoriju funkcionalitāti (augsnes raksturojumu, teritorijas novietojumu, vides ietekmes, produkcijas pieprasījumu), ir priekšnosacījums katra zemes hektāra maksimāli efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai;
  • Bioekonomikas stratēģijas izstrāde saistāma ar reģionālo plānošanu;
  • Bioenerģijas izmantošanas attīstība sekmē lauku teritoriju attīstību;
  • Bioekonomikas attīstības modelēšana saistāma ar meža un lauksaimniecības augšņu informāciju un ietekmēm;
  • Zemes izmantošanas plānošanā būtisks ir augsnes oglekļa saturs un tas kā tas tiek ietekmēts, pielietojot dažādus apsaimniekošanas scenārijus.

Aktīva un klimatam draudzīga meža apsaimniekošana – diskusijas par to, kādi, zināšanu ietilpīgi, pasākumi dod iespēju kāpināt meža apsaimniekošanas produktivitāti un vienlaikus veiksmīgi pielāgoties gaidāmajām klimata pārmaiņām un dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Tiek izcelta meža atjaunošanas materiāla selekcijas nozīme, klimatisko apstākļu izmaiņām piemērotu koku sugu izvēle, privāto meža īpašnieku informēšana un iesaiste aktīvu apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanā, meža informācijas sistēmu izmantošana.  

Galvenie kopsavilkuma secinājumi:

  • Klimatam draudzīga meža apsaimniekošana katrā reģionā izpaužas atšķirīgi, nepieciešami vietēji piemēroti risinājumi;
  • Aktīva meža apsaimniekošanas prakse dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā trīs veidos - oglekļa piesaiste; fosilo materiālu aizstāšana ar koksnes produktiem un fosilās enerģijas aizstāšana ar atjaunojamo enerģiju
  • Labas mežsaimniecības prakses īstenošana pati par sevi dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā;
  • Informācija meža īpašniekiem ir jānodod jau apstrādātā (viegli uztveramā) veidā un atbilstoši konkrētajām vajadzībām
  • Neliela apjoma meža īpašumi ir bioekonomikas attīstības iespēju mērķauditorija
  • Meža apsaimniekošanas plānos nepieciešams fokuss uz ekosistēmu pakalpojumiem

 

Semināra otrajā dienā tika organizēts arī pieredzes apmaiņas izbraukums uz LVMI “Silava ierīkotiem apskates objektiem, kur interesenti tika iepazīstināti ar:

1)LVMI Silava klimata māju, kur kontrolētos apstākļos tiek iegūts augsti kvalitatīvas meža atjaunošanas materiāls;

2)Latvijas pieredzi biomasas enerģijas staciju atliekvielu – pelnu izmantošanā meža mēslošanai;

3)Latvijas darbu meža selekcijas jomā;

4) sarežģīti apsaimniekojamas lauksaimniecības zemes izmantošanas iespējām dažādu enerģētisko kultūru audzēšanā.

 

 

Latvijas darbs BIO4ECO projekta ietvaros

Latvijā šobrīd ir uzsākts darbs pie Nacionālās Bioekonomikas stratēģijas izstrādes, ar to aptverot dabas resursos bāzēto nozaru attīstību – tās būtu mežsaimniecības, lauksaimniecības un arī zivsaimniecības nozares. BIO4ECO projekta ietvaros ir plānots sagatavot un iespēju robežās integrēt Nacionālajā Bioekonomikas stratēģijā priekšlikumus saistībā ar efektīvu zemes izmantošanu un zemes izmantošanas funkcionalitāti. Šādu, starpvalstu pieredzes apmaiņā un nacionālās diskusijās balstītu, priekšlikumu sagatavošana arī ir būtiskākais un taustāmākais ieguvums, kuru Latvija gūs no dalības projektā.

Protams, vienmēr šādos gadījumos liels ieguvums ir arī no diskusijas un “prāta vētras”, kura tiek iniciēta priekšlikumu sagatavošanas procesā un diskusijās ar interešu grupām un sadarbības partneriem. Šādas diskusijas BIO4ECO projekta ietvaros Latvijā notiek regulāri. Projekta realizācijas procesā Latvijā ir izveidota vietējās rīcības grupa, kurā ir piekrituši līdzdarboties Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārresoru koordinācijas centrs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Pašvaldību savienība, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Pasaules dabas fonds. Šobrīd ir notikušas jau 4 vietējās rīcības grupas sanāksmes un viena zināšanu un pieredzes apmaiņas diena ar izbraukumu dabā.

BIO4ECO projekta vietējā rīcības grupa ir vienojusies par projekta ietvaros veicama pētījuma tēmu “Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā”.

Pētījuma izpildītājs ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pētījumā tiks novērtētas kūdraino jeb organisko augšņu izmantošanas iespējas Latvijas tautsaimniecībā un tiks sagatavoti un Latvijas Bioekonomikas stratēģijā integrēti priekšlikumi organisko augšņu apsaimniekošanai, ņemot vērā gan šo augšņu apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan to, kāds ekonomiskais labums šobrīd tiek gūts un var tikt gūts no šo platību apsaimniekošanas turpināšanas, kā arī to kā šās zemes apsaimniekošanu būtu iespējams optimizēt. Nozīmīgs pētījuma uzdevums ir apzināt to, cik daudz Latvijā šādu augšņu ir un kādiem nolūkiem tās tiek izmantotas, kā arī izveidot daudzslāņainu šo augšņu kartogrāfisko materiālu, apvienojot dažādas datu bāzes, t.sk. datus par aizsargājamām teritorijām.

Mežsaimniecība un lauksaimniecība ir nozares, kuras ir mūsu tautsaimniecības attīstības mugurkauls un abas šīs nozares un to attīstība ir saistītas ar zemes izmantošanu. No tā cik gudrus un pārdomātus risinājumus izvēlamies zemes apsaimniekošanā, lielā mērā atkarīga gan ekonomisko, gan vides un klimata mērķu sasniegšana. Nav noslēpums, ka Latvija ir starp valstīm, kurās joprojām ir samērā liels neizmatotās zemes potenciāls, kā arī liels kūdras augšņu īpatsvars. Abi šie apstākļi nosaka, to, ka mums jo īpaši būtiski ir pārdomāti domāt par risinājumiem, kas dotu iespēju palielināt katra zemes hektāra saražoto vērtību un vienlaikus dotu pozitīvu ieguldījumu vides jautājumu risināšanā. Ja runā par neizmatotām zemēm to apsaimniekošanas, scenāriji var būt ļoti dažādi sākot no apmežošanas un beidzot ar agromežsaimniecības risinājumiem vai zemes atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

 

 

Ņemot vērā, ka Latvijā notikušā  BIO4ECO projekta tematiskā semināra darba valoda bija angļu, pasākuma kopsavilkuma ziņojums angļu valodā pieejams šeit.