Īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu aizsardzības plāni

Vilku populācija stabila un būtisku kaitējumu pārnadžiem nenodara, lūši populācijas stāvoklis stabils un labvēlīgs, lāči – reta parādība un neskaidrs populācijas stāvoklis.

 

Janvārī Salaspilī tika rīkota Sanāksme par lielo plēsēju,  īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu Latvijā – Eirāzijas lūša, vilka un brūnā lāča – sugu aizsardzības plānu atjaunošanu. Sanāksmē piedalījās gan Valsts meža dienesta, gan Dabas aizsardzības pārvaldes, gan Pasaules dabas fonda, gan arī citu valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Galvenais sanāksmē bija apspriest vilku, lūšu un lāču sugu aizsardzības plānu atjaunošanas projektu un uzzināt lielo plēsēju monitoringa rezultātus par ko informēja LVMI “Silava” pētnieki Jānis Ozoliņš un Guna  Bagrade.

 

Sugas aizsardzības plāns ir attiecīgās sugas ekspertu veidots stratēģisks dokuments, kurā tiek pamatota sugas aizsardzības nepieciešamība un paredzēti risinājumi sugas aizsardzības turpmākajai nodrošināšanai. Ar sugas aizsardzību, šajā kontekstā, saprot apdraudētās populācijas (pasaulē, valstī, reģionā), kurai stratēģija tiek plānota, stāvokļa uzlabošanai vai arī esošā stāvokļa saglabāšanai, ja tas populācijai ir labvēlīgs vietējā mērogā, bet kopumā suga ir apdraudēta pārējā tās areāla daļā vai arī suga ir jutīga pret pieaugošo cilvēka ietekmi.

 

Savvaļas sugu populāciju stāvoklis ilgstoši nesaglabājas nemainīgs, jo to ietekmē gan mainīgie ārējie apstākļi, gan procesi sugas iekšienē. Sugas aizsardzības pasākumi tiek plānoti noteiktam periodam. Tāpēc sugu atjaunošanas plāns pēc zināma laika ir jāatjauno, pārskatot paredzēto uzdevumu izpildi, izvērtējot to efektivitāti un precizējot turpmāk nepieciešamās rīcības.

 

Lūšu aizsardzības plāns pirmo reizi Latvijā tika sastādīts 2002. gadā, atjaunots 2007. gadā, paredzot nākamo aktualizāciju 2012. gadā. Arī vilku aizsardzības plāns pirmo reizi tika sastādīts 2002. gadā, atjaunots 2008. gadā, un tā nākamā aktualizācija bija plānota 2014. gadā. Un lāču aizsardzības plāns pirmo reizi apstiprināts 2003. gadā, atjaunots 2009. gadā un plānots atjaunot 2014. gadā. Salīdzinoši veiksmīgā plānu ieviešana un aizsardzības pasākumu sistēmas funkcionēšana ļāva atstāt nemainīgus šos dokumentus ilgāku laika periodu.

 

Sugu aizsardzības plāna atjaunošana lielo plēsēju sugām Latvijā – Eirāzijas lūsim, vilkam un brūnajam lācim – notiks 2017. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansētu projektu ietvaros.

 

Sanāksmē tika secināts, ka vilku populācija ir stabila un būtisku kaitējumu pārnadžiem nenodara. Kopš 2012. gada Latvijas vilku populācijas stāvoklis novērtēts kā stabils un nedaudz augošs, neraugoties uz visai intensīvo medīšanas apjomu. Galvenais vilku aizsardzības plāna mērķis pie mums ir saglabāt labvēlīgu vilku populācijas stāvokli neierobežoti ilgā laikā, kā arī veicināt labvēlīga populācijas stāvokļa sasniegšanu visā Baltijā. Šim mērķim vilku populācijai ir jābūt ne mazāk kā 300-500 dzīvnikeu. Latvijā 2016./2017. gada sezonā pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir 250 vilku.

 

Savukārt lūšu aizsardzības pasākumu un reintrodukcijas rezultātā ir notikusi veiksmīga dzīvnieku atgriešanās Eiropā. Latvijā lūšu aizsardzības plāna mērķis paredz saglabāt sugas dabiskās plēsoņas funkcijas un nodrošināt nepārtrauktu Baltijas populācijas areālu. Tādēļ Latvijā jāsaglabā ne mazāk kā 600 – 650 lūšu. Latvijā 2016./2017. gada sezonā pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir 150 lūšu.

 

Lācis Latvijā nav medījamais dzīvnieks. Pēdējos gados Latvijā fiksēti apmēram 10 lāči, kuri visdrīzāk nākuši no Igaunijas lāču populācijas. Igaunijā mitinās ap 600-700 lāču, kamēr pie mums lāča sastapšana ir neregulāra un tā ir neikdienišķa parādība, tāpēc populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā neskaidrs. Latvijā lāču aizsardzības plāna galvenais mērķis ir neradīt šķēršļus Igaunijas un Krievijas lāču izplatībai uz dienvidiem. Lāču medības Latvijā nav paredzamas ne tuvākajā, ne arī attālākā nākotnē.

 

Detalizētāks izklāsts par sanāksmi atrodams Valsts meža dienesta mājas lapā www.vmd.gov.lv sadaļā Medības/ ES sfērā esošo sugu monitorings

 

Kā nozīmīgs tika aktualizēts arī jautājums, ka jāveicina visi iespējamie veidi un līdzekļi, kā līdz minimumam samazināt un pēc iespējas risināt konfliktus starp cilvēku interesēm un lielo plēsēju sugu klātbūtni.

 

 

Informāciju sagatavoja: Selva Šulce, tālr. 67210366, Valsts meža dienesta Preses sekretāre

Sīkāka informācija: Ilgvars Zihmanis, tālr. 67212776, VMD Medību daļas vecākais referents

 

Sākotnēji publicēts 01.02.2017.

  • Publicēts:
    01.02.2017

Darba plāns

  • Aptaujas banneris
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens