Ko darīt ar mizgrauzi?

Speciālisti prognozē, ka arī 2020. gada sezonā varētu turpināt savairoties egļu astoņzobu mizgrauži, jo pagājušajā gadā šī kaitēkļa populācija bija palielinājusies vairāk kā divas reizes. Lai  samazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku un pasargātu augošās egļu audzes no kaitēkļa invāzijas, Valsts meža dienests IESAKA:

 

Laikā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim

 

  • neturpināt/ neuzsākt skuju koku ciršanu egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, un visi kokmateriāli pēc iespējas ātri jāizved no meža, vēlākais līdz aprīļa beigām, līdz ar kokmateriālu izvešanu, jāizvāc no meža arī visas savlaicīgi neizvāktās vēja gāztās un lauztās svaigās egles;

 

  • neturpināt/ neuzsākt to skuju koku (priežu un egļu) mežaudžu ciršanu, kuras atrodas tuvāk par 100 metriem no egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem. To ievērot ir svarīgi tāpēc, ka cērtot skuju kokus, rodas smarža, kura lielā skaitā pievilina egļu astoņzobu mizgraužus, jo šajā laikā notiek intensīva mizgrauža vaboļu lidošana un tādējādi iespējama augošo veselo egļu invadēšana;

 

  • nekādā gadījumā neveikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem.

 

Egļu audžu ciršana pieļaujama vien tajos gadījumos, ja konkrētā egļu audze ir kompakta un izolēta, un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm – šādu audzi ir atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi *, tomēr pats drošākais variants ir atlikt egļu audžu ciršanu uz rudeni.

 

IR JĀVEIC egļu vizuāla apskate. Meža īpašniekam maija otrajā pusē un jūnija sākumā jāpārbauda egļu stumbri, vai gadījumā tajos nav redzami mazi (1 mm) caurumiņi (kukaiņa ieskrejas) un svaigas skaidu nobiras (jeb mizas milti) stumbra pakājē. Ja gadījumā mežā konstatētas šādas aizdomīgas egles, nekādā gadījumā šos kokus nedrīkst cirst un izvest no meža mizgraužu lidošanas laikā (no 1. aprīļa līdz 1. septembrim), bet īpašniekam par šiem novērojumiem pēc iespējas ātrāk jāziņo Valsts meža dienestam, vēršoties kādā no Valsts meža dienesta mežniecībām.

 

Informācijai!

Aizvadītajā gadā vairākās vietās Latvijā bija konstatēta meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) – pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā. Jāuzsver, ka egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja savairojas lielā skaitā. Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi novājinātas egļu audzes, piemēram, vēja izšūpotas, appludinātas, no ilgstoša sausuma cietušas, sakņu trupes inficētas utml.

Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki, tādēļ par riska audzēm uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes. Šis kaitēklis ir sastopams arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 cm, taču, lai sekmīgi savairotos, šim mizgrauzim tomēr ir nepieciešami lielāka izmēra egļu stumbri − resnāki par 20 cm.

 

* MK noteikumi Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”.

Valsts meža dienesta atgādina, ka ciršanas apliecinājums sanitārajai cirtei ir derīgs divus gadus.

 

Sīkāka informācija: Maija Štokmane, tālr. 67220065, VMD Meža un vides aizsardzības daļa

Informāciju sagatavoja: Selva Šulce, tālr. 67210366, Valsts meža dienests Preses sekretāre

 

Sākotnēji publicēts 08.04.2020.

  • Publicēts:
    08.04.2020

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • KNAB
  • Mizgrauzis
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020