Meža kaitēkļi šī gada pavasarī

Meža kaitēkļi šī gada pavasarī

Meža kaitēkļi var atstāt būtisku ietekmi uz mežu. Šobrīd lielākos draudus Latvijas mežaudzēm rada priežu rūsganā zāģlapsene (Neodiprion sertifer), kas ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā bojā visa vecuma priežu audzes. Pašreiz kaitēklis ir novērojams gan jaunaudzēs, gan arī pieaugušo priežu vainagos. Vietām kāpuri novērojami arī apstādījumos augošām priedēm. Šogad priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās apjoms ir nedaudz lielāks nekā citus gadus.

 

Priežu rūsganā zāģlapsene ir viens no izplatītākajiem un nozīmīgākajiem priežu jaunaudžu kaitēkļiem, kas lielākā vai mazākā skaitā konstatējams katru gadu.

 

Zāģlapsenes negatīvi ietekmē trihogrammas, brakonīdi, jātnieciņi, kāpurmušas, kā arī zeltactiņas, sprakšķu kāpuri un, protams, arī putnui. Lai samazinātu skujgrauzēju kaitēkļu bojājumus, riskam pakļautajās mežaudzēs vēlams izvietot būrus putnu piesaistīšanai.

 

Zāģlapseņu oliņas ziemo uz skujām, no kurām maija vidū šķiļas kāpuri, kuri barojas ar iepriekšējo gadu skujām, kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savas sugas aizsardzību. Briesmu gadījumā kāpuri atliec galvas un izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus – skudras. Priedēm pēc zāģlapseņu uzbrukuma notiek vienreizēja pilnīga atskujošanās, ja tas notiek divas vai vairākas reizes pēc kārtas, tad koka izdzīvošanas iespējas ir apdraudētas.

 

1.Attēls. Rūsgano zāģlapseņu radītie bojājumi.

 

Pierīgā šogad novērojama arī priežu iedzeltenā zāģlapsene (Gilpinia pallida), kurai gada laikā attīstās pat divas paaudzes. Pirmās paaudzes priežu iedzeltenās zāģlapsenes lido maijā., kāpuri izšķiļas maija beigās, uzturas kolonijās un barojas ar skujām līdz jūlija sākumam. Šī, iedzeltenā priežu, zāģlapsene sastopama uz dažāda vecuma priedēm – gan līdz astoņus gadus vecām, gan pieaugušām un pāraugušām priežu audzēm.

 

2.Attēls. Mazās egļu zāģlapsenes radītie bojājumi.

 

Šopavasar atsevišķās vietās ir novērojami arī mazās egļu zāģlapsenes (Pristiphora abietina)  bojājumi. Mazā eģļu zāģlapsene oliņas dēj plaukstošu dzinumu skujās un kāpuru bojātās skujas sakalst un nobrūnē.

 

 

Attēli: Valsts meža dienesta arhīvs

 

 

Informāciju sagatavoja –

Selva Šulce, tālr. 67210366, Valsts meža dienesta  Preses sekretāre

Andra Grava, tālr. 29369989, VMD operatīvā dežurante

Sīkāka informācija:

Oskars Zaļkalns, VMD meža aizsardzības inženieris, tālr. 26188968

oskars.zalkalns@dienvidkurzeme.vmd.gov.lv

 

Sākotnēji publicēt 17.06.2019

  • Publicēts:
    17.06.2019

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Sakipaldies.lv2
  • KNAB
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā