Mizgrauži apdraud egles

Mizgrauži apdraud egles

Katram meža īpašniekam ir būtiski apzināties mizgrauža apdraudējuma bīstamību. Egļu astoņzobu mizgrauzis ir agresīvākais meža kaitēklis, kas uzbrūk un iznīcina ne tikai novājinātas vai pāraugušas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja mizgrauzis ir savairojies lielā skaitā.

 

Aizvadītajā gadā vairākās vietās Latvijā tika konstatēta meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) – pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā.

 

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Visbiežāk mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egļu audzes. Piemēram, ja koki ir vēja izšūpoti vai to saknes ir ilgi bijušasa appludinātas, vai arī no ilgstoša sausuma cietuši koki. Par riska audzēm tiek uzskatītas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes, jo mizgrauža attīstībai piemērotāki ir resnāki koki. Šo kaitēkli var sastapt arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 cm, taču, lai sekmīgi vairotos, mizgrauzim ir nepieciešami egļu stumbri, kas ir resnāki par         20 cm.  Vispirmāmkārtām, lai mazinātu egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risku pavasarī, ziemas sezonā ir jāorganizē mizgrauža bojāto koku izstrāde.

 

Lai ierobežotu mizgrauža savairošanos, ir jāievēro:

  • vissvarīgākais – līdz aprīļa sākumam jābeidz egļu audžu izstrāde, un kokmateriāli no meža jāizved līdz aprīļa vidum;
  • līdz aprīļa vidum no meža ir jāizvāc visas šajā ziemā vēja izgāztās un nolauztās zaļās egles;
  • laikā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem, nekādā gadījumā nedrīkst veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes. Izņemot  gadījumus, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts nocirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi (saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”).

 

Jāatceras! Meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir egļu audzes, maija otrajā pusē un jūnija sākumā jāpārbauda egļu stumbri, vai gadījumā tajos nav redzami mazi (1 mm) caurumiņi (kukaiņa ieskrejas) un svaigas skaidu nobiras (jeb mizas milti) stumbra pakājē. Ja kas tāds tiek konstatēts, meža īpašniekam par šiem novērojumiem jāziņo Valsts meža dienestam, jo bojātās egles pēc iespējas drīzāk ir jāizvāc no meža, tāpēc, ka bojātie koki pastiprināti izdala terpēnus, tāda veidā pievilinot citus mizgraužus. Savukārt, nokaltušajās eglēs, kurām jau lobās nost miza, mizgrauzis vairs neuzturas un arī īpašās smaržas tās neizdala, tāpēc tās mežam vairs nav bīstamas.

 

Rīcība! Ja mežā konstatētas aizdomīgas egļu audzes, meža īpašniekam jāvēršas kādā no Valsts meža dienesta mežniecībām un jāinformē par esošo situāciju. Pēc tam mežzinis vai meža patologs izvērtēs situāciju dabā un sniegs informāciju, ko darīt un kā rīkoties konkrētajā situācijā.

 

Selva Šulce, tālr., 67210366, Valsts meža dienesta preses sekretāre

Informāciju sagatavoja: Maija Štokmane, VMD Meža un vides aizsardzības daļas speciāliste

 

 Sākotnēji publicēts 31.01.2020

  • Publicēts:
    31.01.2020

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Covid19
  • KNAB
  • Mizgrauzis
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020