Nelegāla mežistrāde pasaulē, augsta riska valstis, kokmateriālu un koka izstrādājumu imports un ES Kokmateriālu regula

Lai gan gribētos domāt, ka pasaulē nelegālas mežistrādes, nelegālas atmežošanas un nelegālas kokmateriālu tirdzniecības problēma samazinās, tā nebūt nav. Ienākumi no nelegālas mežistrādes un koku tirdzniecības ir lieli, un shēmas, kā tas tiek darīts, kļūst arvien sarežģītākas, aizvien vairāk tajās iesaistoties organizētās noziedzības grupējumiem. Tiek lēsts, ka 15 – 30 % no visiem pasaulē iegūtajiem kokmateriāliem ir nelegāli, savukārt dažās tropu valstīs nelegāla mežistrāde un koku tirdzniecība, pamatojoties uz aplēsēm, sastāda pat 50 – 90 % no visas mežistrādes.

 

Kopumā lielākās problēmas ir valstīs ar lielu korupciju un vāju likumdošanu un likumu piemērošanu, arī valstīs, kur risinās militārie konflikti un ir nesakārtotas īpašumtiesības. Bieži vien paši valsts iestāžu darbinieki ir iesaistīti nelikumīgās darbībās vai arī uzraudzība ir tik vāja, ka cīnīties ar noziedzību ir ļoti grūti, pat ja valstiski ir vēlme to darīt. Netrūkst gadījumu, kad viena valsts iestāde noliedz, ka valstī ir problēmas ar nelikumīgu mežistrādi vai kokmateriālu apriti, kamēr cita uzskata, ka nelikumīgi noris, piemēram, puse no mežistrādes. Problemātiskākie ir tropu meži – Kongo baseina valstīs Āfrikas kontinentā, Amazones baseina valstīs Dienvidamerikā, kā arī valstīs Dienvidaustrumāzijā. Ārpus tropu mežiem, lielākās problēmas ar nelegālu kokmateriālu ieguvi šobrīd ir Rumānijā, Ukrainā, Krievijas Tālajos Austrumos un Sibīrijā.

 

Nelegālā mežistrāde rada nopietnus draudus un zaudējumus vides (klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, augsnes degradācija, u.c.), ekonomikas un sociālajās jomās, veicina bruņotus konfliktus. Protams, vides problēmas, kas rodas no nelegālas mežistrādes, vistiešākajā mērā skar visus planētas iedzīvotājus. Turklāt visi, kas patērē koksnes produktus, var būt daļēji līdzatbildīgi, pērkot koksnes izstrādājumus, kuros, ļoti iespējams, ir izmantota nelegāli iegūta koksne. Eiropas Savienība (ES) ir viena no lielākajām kokmateriālu patērētājām pasaulē.

 

Lai ES ierobežotu tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem un no šādiem kokmateriāliem izgatavotiem izstrādājumiem, 2013. gadā stājās spēkā ES Kokmateriālu regula (Regula), kas aizliedz ES tirgū laist nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus, un ikvienam tirgus dalībniekam (šajā gadījumā – fiziskas vai juridiskas personas, kas importē produktus no ārpus-ES valstīm, lai tos izplatītu vai izmantotu komerciālās darbībās) ir pienākums veikt likumības pārbaudes un pārliecināties, vai koksne (sākot ar apaļkoku un beidzot ar mēbeli) iegūta legāli. Regula ir viens no 2003. gadā ES pieņemtajiem FLEGT Rīcības plāna pasākumiem, kas paredz mazināt nelikumīgu mežistrādi visā pasaulē.

 

Latvijā Valsts meža dienests (VMD) ir iestāde, kas atbild par Regulas uzraudzību. VMD sniedz informatīvu atbalstu, veic pārbaudes un, nepieciešamības gadījumā, soda tirgus dalībniekus par Regulas prasību pārkāpumiem.

 

Ir valstis, kurās risks, ka kokmateriāli iegūti (vai tirgoti, vai eksportēti) nelegāli, ir ļoti augsts, un to mazināt ir neiespējami vai gandrīz neiespējami. Piemēram, uz šo brīdī tīkkoku no Mjanmas ES importēt nevar; nav veidu, kā pierādīt, ka koki ir cirsti legāli. ES ir uzņēmumi, kas par Regulas pārkāpumiem saistībā ar Mjanmas tīkkoku sodīti vienā ES valstī, bet turpina meklēt ceļus, kā importēt tīku caur citām dalībvalstīm. Šādos gadījumos dalībvalstu Regulu uzraugošās iestādes sadarbojas, ja nepieciešams, iesaistot policiju.  

 

Piemēri, kur risku mazināt ir gandrīz neiespējami vai ļoti grūti, varētu būt ‘augstā riska’ tropu koku sugas no Kongo Demokrātiskās Republikas, Nigērijas, Peru vai Brazīlijas. Lai no šiem reģioniem importētu kokmateriālus vai koka izstrādājumus, kā minimums ir nepieciešami regulāri auditi, trešo pušu sertificēti kokmateriāli, pierādījumi, ka piegādes ķēdē nav iesaistīti korumpēti valsts darbinieki vai sodīti uzņēmumi, un tml. Ja risku nav iespējams mazināt līdz ‘maznozīmīgam’ (tas ir, tirgus dalībnieks nevar pierādīt, ka tā importētie kokmateriāli ir legāli iegūti), kokmateriālus nedrīkst laist tirgū.

 

Salīdzinot ar lielāko daļu citām ES valstīm, vismaz šobrīd Latvijā kopumā risks par nelegāli iegūtu kokmateriālu importu ir mazāks, jo pārsvarā kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tiek importēti no zemāka riska reģioniem un valstīm. Varētu teikt, ka koksne no ‘augstā riska’ reģioniem tiek importēta salīdzinoši maz, bet no ‘pavisam augstā riska’ – tikpat kā nemaz. Protams, Latvijā tiek importētas mēbeles vai papīra izstrādājumi, kas ir, piemēram, ražoti vai arī kokmateriāli iegūti Vjetnamā vai Malaizijā, bet, tā kā tās ir salīdzinoši lētas mēbeles, tad vismaz koku sugas (ja ne pats izcelsmes reģions) parasti ir ‘zema riska’ un plantāciju sugas. Ja kokmateriāls jau ir importēts jeb laists tirgū citā ES dalībvalstī, Latvijas uzņēmums, to pērkot, Regulas izpratnē ir tirgotājs, un uz tirgotājiem neattiecas aizliegums laist tirgū nelikumīgi iegūtus kokmateriālus, kā arī pienākums veikt likumības pārbaudes.   

 

Tā kā var teikt, ka lielākoties problēmas kokmateriālu ieguves valstīs rada pieprasījums patēriņa valstīs, bet, tā kā ne ieguves valstu valdības, ne ES Kokmateriālu regula un ES uzņēmumi, kas importē kokmateriālus vai koka izstrādājumus, vieni paši neatrisinās šo nozīmīgo jautājumu, arī patērētājiem, pērkot koksnes produktus, tostarp mēbeles un pat papīru, vajadzētu domāt par to, ko viņi pērk, kādas koku sugas izvēlas no kādiem reģioniem, kā arī prasīt no pārdevējiem un piegādātājiem legālu kokmateriālu izcelsmi.

 

Informāciju sagatavoja: Stella Boķe, tālr. 26559802, VMD Kontroles un uzraudzības daļas vecākā eksperte

Sākotnēji publicēts 09.06.2020

  • Publicēts:
    09.06.2020

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Covid19
  • KNAB
  • Mizgrauzis
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Lauksaimniecības skaitīšana 2020