Pret Āfrikas cūku mēri – ar mežacūku skaita samazināšanu [20.02.2014.]

Pret Āfrikas cūku mēri – ar mežacūku skaita samazināšanu [20.02.2014.]

Latvijā bez kavēšanās ir jāīsteno bīstamās infekcijas slimības – Āfrikas cūku mēra – profilakses pasākumi. Ir paredzēts samazināt meža cūku populācijas blīvumu, sevišķi tajās Latvijas teritorijas daļās, kurās ir koncentrēts liels šo dzīvnieku skaits.
Latvijai ir pietuvojies Āfrikas cūku mēris un tiek darīts viss, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva – lai slimībai nebūtu iespēja izplatīties un netiktu pilnībā iznīcināta meža cūku populācija. Āfrikas cūku mēra drauds joprojām pastāv un pasaules pieredze rāda, ka samazinot meža cūku skaitu, samazinās riski.
Latvijā Āfrikas cūku mēris  pagaidām nav apstiprināts. Ievērojot to valstu pieredzi, kurās šī slimība tikusi konstatēta,  ir secināts, ka viens no šīs slimības masveidības un izplatības iemesliem ir lielais mežacūku skaits Āfrikas cūku mēra  skartajās teritorijās. Tāpēc, izvērtējot Latvijas epizootoloģisko situāciju, mežacūku populāciju, kā arī to, ka šī slimība strauji izplatās valstīs, kas robežojas ar Latviju, ir pieņemts lēmums valstī samazināt mežacūku skaitu, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā.
Lai veiktu profilaktiskos pasākumus saistībā ar iespējamo Āfrikas cūku mēri un mazinātu slimības izplatības iespējas, Valsts meža dienests atvieglojis administratīvo regulējumu attiecībā uz meža cūku medīšanu ar lēmumu par meža cūku medībām ar traucēšanu un dzinējiem no 4. februāra līdz 15. martam, dod iespēju medniekiem pieņemt lēmumu atbilstoši situācijai.

Pie liela meža cūku blīvuma, tiek radīti labvēlīgi apstākļi slimības straujai izplatībai un , ja slimība izplatās, tādā gadījumā iznīcībai ir pakļauta visa meža cūku populācija, jo mirstība no šīs slimības ir simtprocentīga. Tāpēc tika pieņemts vienīgais pareizais lēmums kā profilaktisku pasākumu Āfrikas cūku mēra iespējamās izplatības ierobežošanai izmantot meža cūku skaita samazināšanu.

Veicamie profilaktiskie pasākumi ļaus būtiski samazināt meža cūku populācijas blīvumu, tādējādi ievērojami kavējot Āfrikas cūku mēra izplatības ātrumu savvaļā. Samazinot meža cūku skaitu, tiek samazināta iespēja dzīvniekiem savstarpēji kontaktēties, tādējādi ierobežojot iespēju slimībai izplatīties.

Katrā konkrētā vietā situāciju mežā vislabāk pārzina mednieks un  jebkurā gadījumā gala lēmuma pieņēmējs, ko darīt ar meža cūkām, ir mednieks. Tikai paši mednieki, izvērtējot situāciju uz vietas, var pieņemt vispamatotāk lēmumu par to, ko darīt, paturot prātā iespējamos draudus, ko var nest Āfrikas cūku mēris. Situācija pa novadiem ar meža cūku populācijas blīvumu ir atšķirīga.
Kas notiek kaimiņos?
Jau 2013. gada jūnijā Baltkrievijas kompetentā iestāde ziņoja par to, ka ir apstiprinājies ĀCM uzliesmojums piemājas saimniecībā Grodņas rajonā, kas atrodas tuvu Lietuvas un Polijas robežai.
2014. gada 27. janvārī no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta tika saņemta informācija, ka 24. janvārī divām Lietuvas dienvidos nošautām mežacūkām ir konstatēts Āfrikas cūku mēris. Dažas dienas vēlāk sešu pašvaldību teritorijā tika izsludināta ārkārtējā  situācija. Lietuvā,  īstenojot Āfrikas cūku mēra dēļ noteikto mežacūku populācijas regulēšanas plānu, nepilna mēneša laikā nomedīti vairāki tūkstoši mežacūku, bet nevienai no tām šī bīstamā slimība nav konstatēta. Pavisam pārbaudīti 4516 mežacūku paraugi, bet jauni slimības gadījumi nav konstatēti.
Šonedēļ Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests  no Polijas kolēģiem saņēma informāciju par to, ka Polijas pierobežā, 900 metrus no robežas ar Baltkrieviju, Podļaskas apgabalā, meža cūkai apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne. Polijas Veterinārais dienests informēja, ka pēc slimības atklāšanas ir ieviesis pasākumus, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, nosakot pastiprinātu uzraudzību skartajā teritorijā.
Latvijā, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, ir ieviesti drošības pasākumi un tiek ņemti paraugi laboratoriskajai izmeklēšanai visām nomedītajām meža cūkām, kā arī aizdomīgajām mājas cūkām. Pagājušajā gadā uz Āfrikas cūku mēri laboratoriski izmeklēti 1 029, bet šogad - jau vairāk nekā 750 mežacūku paraugi un pagaidām visi izmeklēšanas rezultāti bijuši negatīvi.
ĀCM ir epizootiska rakstura slimība, kas ļoti strauji izplatās cūku dzimtas dzīvnieku starpā. Tās klīniskās pazīmes ir līdzīgas klasiskajam cūku mērim, bet ar ĀCM saslimušajiem dzīvniekiem ir augstāki mirstības rādītāji (gandrīz 100 procenti). Slimība cūkām nav ārstējama. Situāciju pasliktina atbilstošas vakcīnas trūkums, kura pasargātu no tālākas dzīvnieku inficēšanās un slimības izplatīšanās lielā mērogā.
Pārtikas un veterinārais dienests aicina medniekus ziņot veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldei par katru beigtu vai aizdomīgu mežacūku. Visas aizdomu gadījumu izmeklēšanas izmaksas sedz Pārtikas un veterinārais dienests.
 

  • Publicēts:
    20.02.2014

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Sakipaldies.lv2
  • KNAB
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā