Sākas vilku medības [14.07.2014.]

Sākas vilku medības [14.07.2014.]

15. jūlijā sākas jaunā 2014./2015. gada vilku medību sezona. Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus. Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits), jo Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti daudzi gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti.

 Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 292 vilki, no atļautajiem 300.

Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits, pamatojoties uz vilku monitoringa* datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Pēdu nospiedumu izsekošana ziemas laikā ir gan galvenā vilku uzskaites, gan medīšanas metode. Vilki tiek nomedīti salīdzinoši vienmērīgi visas sezonas garumā. Kopš Latvijā veic vilku populācijas stāvokļa novērtējumu, var droši teikt, ka sugas stāvoklis nav pasliktinājies, tas ir stabils ar pieaugošu tendenci, ko apliecina arī Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta „Silava”  pētījumi.

Vilku medīšana galvenokārt tiek veikta, lai plēsēju uzvedībā saglabātu piesardzību un izvairīšanos no cilvēkiem. Tas ir būtiski, lai varētu aizsargāt mājlopus. Tomēr ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību, dzīvnieku īpašniekiem ir jāizmanto vismaz kāds no pasaulē plaši pārbaudītiem ganāmpulku aizsardzības paņēmieniem – pastāvīga gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi, apmācīti suņi vai citi netradicionāli dzīvnieki, kas brīdina par vilku klātbūtni un izrāda pret tiem agresiju.  

Ir noskaidrots, ka vilki parasti nodara postījumus nakts laikā vai krēslas stundās, visbiežāk uzbrūkot aitām un liellopiem (teļiem), kā arī kazām un  suņiem. Latvijā vilku blīvums lielāks ir valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļās, bet mazāk tie ir sastopami valsts centrālajā daļā.  
Vilks, kurš ir vesels un nav inficējies ar kādu no slimībām, izvairīsies no cilvēka un necentīsies tam tuvoties. Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus, kas manījuši vilkus, kuru uzvedība tiem šķitusi neadekvāta,  ziņot par to Valsts meža dienestam.

Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar konkrētiem regulāri ievāktiem datiem.

*Vilku monitoringa mērķis ir sistemātiski iegūt datus par starptautiski  
  apdraudētu, bet lokāli plaši izplatītu sugu, šinī gadījumā vilku,
  populācijas stāvokli saistībā ar pieļaujamām izmantošanas normām un  
 paņēmieniem, proti, noteikt, vai populācijas sekmīgi atjaunojas pie dotās   medību slodzes.

 

  • Publicēts:
    16.07.2014

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Sakipaldies.lv2
  • KNAB
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā