Projekts ''Kultūras mantojums''

 
 
 
 
 
 
 
 
 
2011.gada aprīļa beigās Ziemeļvidzemē noslēdzās projekts „Kultūras mantojums” (Unknown cultural heritage values in common natural and cultural space). Projekta partneri bija Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centrs, Valsts meža dienests un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Visos pasākumos aktīvi līdzdarbojās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Latvijas Petroglifu centra speciālisti un zinātnieki.  Finansējums projektam tika piešķirts  Igaunijas – Latvijas programmas  ietvaros. Lai iepazīstinātu ar projketa mērķiem un ideju, 2009.gada nogalē tika izdots buklets „Kultūras mantojums lauku ainavā”
Divu gadu laikā bijušajos Valmieras, Valkas, Alūksnes un Limbažu rajonos 74 pagastu teritorijās kultūras mantojuma liecību meklēšanu un apzināšanu veica 70 cilvēki, reģistrējot vairāk nekā 17 tūkstošus  objektu.  Inventarizācijas veikšanā iesaistījās vietējie iedzīvotāji -  gan mežinieki, skolotāji,  ģeogrāfi, gan muzeju darbinieki, studenti un  tūrisma speciālisti. Digitāli uzmērīti tika arī  zināmie vēsturiskie objekti, kas jau atrodas valsts aizsardzībā (senkapi, pilskalni, apmetnes, muižas, alejas), bet kuru koordināšu uzmērīšana līdz šim nebija veikta. Tomēr galvenokārt uzmanība veltīta tām neapzinātajām vēstures liecībām, kurām agrāk nav  pievērsta vēsturnieku un ainavu speciālistu uzmanība – mežsaimniecības vēstures liecībām, kaļķu cepļiem, seniem tiltiņiem un vēsturiskiem ceļiem, akmeņu krāvumiem un vecsaimniecībām, kā arī citiem maz zināmiem vēsturiskiem objektiem. Gandrīz visi atzīmētie objekti apskatāmi publiski pieejamā kartē http://mkt.vmd.gov.lv/cultural/ . Izmantojot lapā atrodamo „Lietotāja palīgu”, viegli varēs atrast dažādus objektus, apskatīt to fotogrāfijas un pat izlasīt kādu teiku vai nostāstu.  Lapā  atrodama arī saite uz Igaunijas partneru mājas lapu, kurā var iepazīties ar projektā atzīmētajiem objektiem kaimiņu teritorijā.
Lai sniegtu ieskatu projekta rezultātos un radītu priekšstatu par kultūras mantojuma dažādību lauku ainavā,  tapusi  grāmata „Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti”.
 

 

Izdota grāmata „Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti” [25.02.2011.]
Lai sniegtu ieskatu projekta „Kultūras mantojums” (Cultural heritage) rezultātos un radītu priekšstatu par kultūras mantojuma dažādību lauku ainavā, ir tapusi  grāmata „Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti”.  Kopumā 2010.gadā 74 pagastu teritorijās kultūras mantojuma liecību meklēšanu un apzināšanu  veica 70 cilvēki, reģistrējot vairāk nekā 18 tūkstošus  objektu. Inventarizācijas veikšanā iesaistījās vietējie iedzīvotāji -  gan mežinieki, skolotāji,  ģeogrāfi, gan muzeju darbinieki, studenti un  tūrisma speciālisti. Digitāli uzmērīti tika arī  zināmie vēsturiskie objekti, kas jau atrodas valsts aizsardzībā (senkapi, pilskalni, apmetnes, muižas, alejas), tomēr pamatā uzmanība tika veltīta tām neapzinātajām vēstures liecībām, kurām agrāk nav  pievērsta vēsturnieku un ainavu speciālistu uzmanība.
No visa plašā atradumu klāsta inventarizācijas veicēji katrs izvēlējās dažus sava pagasta objektus, sagatavojot gan fotogrāfijas, gan informāciju. Objketi ir ļoti dažādi. Grāmatā ietverti gan maz pazīstami pieminekļi, gan industriālā mantojuma objekti, interesantas vecsaimniecības, militāro aktivitāšu paliekas, padomju laika saimniekošanas liecības. Dažos gadījumos paši objekti līdz mūsdienām nav saglabājušies, ir tikai senās fotogrāfijas un stāsti vietējo iedzīvotāju atmiņās, bet daži  tikai pēdējos gados ir iezīmējuši savu vietu ainavas vēsturē.
Grāmatu paredzēts izplatīt Ziemeļvidzemes bibliotēkām, muzejiem, informācijas centriem. Tā būs pieejama arī elektroniski.
Lai interesants ceļojums Ziemeļvidzemes ainavā, lasot tās rūpīgi glabātos, bet līdz šim  noklusētos stāstus, rosinot pēc tam ar plašākām un zinošākām acīm uzlūkot savu apkārtni.


Rekomendācijas kultūras mantojuma objektu apsaimniekošanai
 
Lielākajai daļai kultūras mantojuma objektu nav nepieciešama īpaša aizsardzība. Nekā nedarīšana, iespējams, ir sliktākais veids, kā šos objektus saglabāt. Pieminekļi, karavīru kapi, akas, vecie ceļi, pilskalni, parki ieaug mežā un kļūst arvien grūtāk pamanāmi vērotāja acīm, biezie pameža krūmi būtu izcērtami un izvācami. Daudzi objekti neprasa īpašas rūpes, tikai  uzmanīgāk pielietot  meža izstrādes tehniku, apbraukt akmeņu žogus un, veicot augsnes sagatavošanu meža stādīšanai, neiznīcināt seno lauksaimniecības zemju liecības - noaru kāples un akmeņu kaudzes.  Citi objekti prasītu pastiprinātas rūpes un saudzību, dažu saglabāšanai būtu vēlama plānoto darbību rūpīga izvērtēšana, piemēram, lai saglabātu akmens mūra tiltiņa paliekas meža ceļā, kur ieplānoti rekonstrukcijas darbi. Tas iespējams tikai tad, ja apsaimniekotājiem ir informācija par šādu objektu esamību,  lepnums par to atrašanos īpašumā un informācija, kā tos labāk apsaimniekot.   

Tāpēc projekta „Kultūras mantojums” ietvaros ir sagatavotas rekomendācijas vēsturisko objektu apsaimniekošanai, detalizēti aprakstot iespējamos riskus un vēlamos pasākumus dažādām objektu grupām. Ar rekomendācijām var iepazīties šeit, ka arī Latvijas Petroglifu centra mājas lapā  http://petroglifi.lv/load. Rekomendāciju sagatavošanā iesaistījās vēsturnieki no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Brīvdabas muzeja, kā arī citi speciālisti.

Izdots buklets „Kultūras mantojums lauku ainavā”
 
Izdots buklets „Kultūras mantojums lauku ainavā”, kurā aprakstīti dažādi kultūras mantojuma elementi Latvijas mežos un laukos. Kultūras mantojumu cilvēki tradicionāli uztver kā arheoloģijas un arhitektūras pieminekļus (pilis, pilskalnus, cietokšņus, senkapus u.tml.), kas atrodas valsts aizsardzībā. Patiesībā apkārtējā vide ir piesātināta ar dažādām kultūras mantojuma liecībām, kuras var sagrupēt vairākās lielās grupās – mājvietas, ceļi un robežas, meži, stādījumi un alejas, ar ūdeņiem saistīto aktivitāšu liecības, militārās būves un cīņu vietas, kultūras un izglītības vietas, sakrālās, apbedījumu un mītiskās vietas.
Buklets dod ieskatu ainaviskās pieejas izmantošanā kultūras mantojuma ieraudzīšanā lauku ainavā, tā aizsardzības un apsaimniekošanas principiem. Pievienotas gandrīz 30 fotogrāfijas, kas atgādina novērtēt pagātni, kura ir mums līdzās, ikdienas ainavā ieraudzīt vēstures liecības.
Izdevums sagatavots, balstoties uz neapzinātā kultūras mantojuma inventarizācijas metodiku, kas izstrādāta Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Unknown cultural heritage in common natural and cultural space” ietvaros.