Saņemts atbalsts muzeja "Pikšas" sētas atjaunošanai

Saņemts atbalsts muzeja

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) martā bija izsludinājis projektu konkursu “Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Zemgales Kultūras programma 2021”.

 

Programmas mērķis ir veicināt Zemgalei raksturīgo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību un pieejamību plašai sabiedrībai, sniedzot ieguldījumu Latvijas kultūrvides līdzsvarotā un kvalitatīvā attīstībā. Konkursā piedalījās arī Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas” cerot uz atbalstu vēsturiskās sētas pie muzeja vēsturiskās ēkas atjaunošanai. Ieceres īstenošanai piešķirts 4500 eiro.

 

Kā vēsta ZPR publiskotā informācija, pavisam ZPR tika iesniegti 132 projektu pieteikumi, kopējā pieprasītā finansējuma summa – 593221,39 eiro. Šogad konkursam iesniegti vērtīgi projekti, un konkurence bijusi īpaši sīva, tomēr, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kvalitatīvos kritērijus, ekspertu komisija nolēma atbalstīt 50 projektus, sadalot konkursa pieejamo finansējumu 118 415,00 eiro apmērā. Diemžēl daži projekti netika nodoti ekspertu vērtējumam, jo tie neatbilda ZKP nolikuma prasībām (galvenokārt nekorektas tāmes dēļ).

 

Eksperti galvenokārt atbalstīja projektus, kas vērsti uz dažādu kultūras procesu izpēti, tehnisko projektu izstrādi, nozīmīgu kultūras objektu vai priekšmetu restaurāciju, kā arī uz dažādām interaktīvām izpausmēm kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Atbalstīto projektu vidū ir vairāki mākslas simpoziji un festivāli, dažāda mēroga sarīkojumi un koncerti, kuri notiks ārpus telpām, izglītojoši pasākumi, meistardarbnīcas un nodarbības. Atbalstu guvuši galvenokārt tie projekti, kuru īstenošana nav saistīta ar vērienīgu kultūras pasākumu rīkošanu. Tāpat finansējums tika piešķirts vairāku grāmatu izdošanai, pētījumiem un ierakstu digitalizēšanai.

 

Par Pikšu mājām zināms, ka  pirms Otrā pasaules kara tās toreizējie saimnieki Vilis un Elīze Ulmaņi, pēc Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja aicinājuma bija ar mieru atdot brīvdabas muzejam,  lai tās vietā uzceltu jaunu – Zemgales jaunsaimniekiem raksturīgu māju. Taču, ieguldot līdzekļus saimniecības ēku celtniecībā, jaunas dzīvojamās ēkas celtniecība nesākās, vecajai dzīvojamai ēkai 1940. gadā piebūvēja nelielu stiklotu verandu.

 

Dzīvojamo ēku gan no verandas puses, kur ir arī ieeja mājā, gan no otras puses, kur ir dārzs, ieskauj sēta. Tādējādi Pikšas izveidojās kā Zemgales viensēta ar tai būtiskiem elementiem – verandu un sētu ap māju, kas ieskauj dārzu. Par to, ka sēta Pikšās ir bijusi liecina gan senas fotogrāfijas, gan glezna, kurā atainotas Pikšas.

 

Kopējā ainava ir unikāla un īpaši nozīmīga “Pikšu” muzeja visā teritorijā, kas ar savām atjaunotajām ēkām pati par sevi ir ekspozīcija un tajā integrētie objekti ir eksponāti. Atjaunojot senās Zemgales viensētas vienu no būtiskākajiem elementiem – sētu -, muzejs pilnvērtīgi varēs pārstāvēt Zemgales viensētas liecību, kā arī iekļaut stāstus par viensētas elementiem Skolas somas programmā, kā arī stāstīt par zemnieku dzīvi viensētā laiku lokos, kur būtiska loma bija sētai, kas pasargāja dārzu no mājlopiem, mājputniem, kā arī savvaļas dzīvniekiem.

 

Baiba Pole, 
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja ‘’Pikšas’’ speciāliste pētnieciskajā darbā

  • Publicēts:
    07.05.2021

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Ceļu satiksmes noteikumu tests
  • Traktortehnikas Izglītības iestādes paškontroles anketa
  • Traktortehnikas tehniskās apskates
  • Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā