ES ir jāuzlabo risku pārvaldība lauksaimniecībā

No 3. līdz 5. septembrim zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalīsies neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā ministri meklēs risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

 

Igaunijas prezidentūra ES Padomē ir analizējusi ES KLP risku pārvaldību. Pētījumā konstatēts, ka ES lauksaimniecības sektors šobrīd saskaras ar pieaugošām tirgus cenām un klimatu pārmaiņu riskiem, kas rada nedrošību par lauksaimnieku ienākumiem un konkurētspēju, apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu un kavējot investīciju piesaisti. Dokumentā secināts, ka KLP riska pārvaldības instrumenti līdz šim nav spējuši reaģēt uz ārkārtas situācijām un mazināt lauksaimnieku vārīgumu attiecībā pret dažādām tirgus svārstībām, piemēram, piena produktu cenu strauju kritumu ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi rast finanšu un riska pārvaldības instrumentu līdzsvaru, kas varētu mazināt šādu krīžu negatīvo ietekmi lauksaimniecības sektorā. Diemžēl līdzšinējais pasākumu kopums nav pietiekami efektīvs un nesniedz pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem ilgstošas cenu lejupslīdes un tirgus nestabilitātes periodos.

 

“Lauksaimniecība ir īpaša nozare – tai ir jādarbojas nevainojami un bez traucējumiem, jo lauksaimniecība nodrošina ar pārtiku visus Eiropas iedzīvotājus un arī lielu daļu iedzīvotāju trešajās valstīs. Turklāt ES lauksaimniekiem ir pienākums ne tikai nodrošināt pārtiku nepieciešamajā apjomā, bet arī ievērot augstos pārtikas kvalitātes, dzīvnieku veselības un labturības un vides aizsardzības standartus, un pie visa tā vēl noturēt konkurētspējīgas un patērētājiem pieņemamas cenas,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

 

Igaunijas prezidentūra secinājusi, ka mūsdienu KLP nav gatava adekvāti un efektīvi reaģēt uz krīzēm. Lauksaimniekiem ir nepieciešami efektīvāki instrumenti. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

 

Krīzes lauksaimniecībā ir norādījušas uz trūkumiem arī pārtikas piegādes ķēdes darbībā – tieši lauksaimnieki ir neaizsargātākie krīžu gadījumos. Pārstrādātāji un tirgotāji krīžu situācijās ir daudz drošākās pozīcijās. Pastiprināt lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdē iespējams, veicinot viņu konkurētspēju.
_________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070; mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv.

  • Publicēts:
    01.09.2017