Kas jāzina par uztura bagātinātājiem

Kas jāzina par uztura bagātinātājiem

Ināra Cine, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas eksperte

 

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti ikdienas uztura papildināšanai ar koncentrētām uzturvielām – vitamīniem, minerālvielām vai citām vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi.

 

Uztura bagātinātāju sastāvā var būt dažādas vielas gan atsevišķi,  gan dažādās kombinācijās, piemēram, vitamīni, minerālvielas, aminoskābes, taukskābes, peptīdi, fermenti, flavanoīdi, nukleotīdi, polisaharīdi, oligosaharīdi, ziedputekšņi, peru pieniņš, alus raugs, sojas lecitīns, augu daļas, augu ekstrakti.

 

Uztura bagātinātājus realizē kapsulās, pastilās, tabletēs, dražejās, pulvera maisiņos, ampulās, pilināmās pudelītēs un citos līdzīgos šķidruma un pulvera veidos, kas paredzēts lietošanai mazā un nomērītā daudzumā, un marķējumā tā ir noteikta kā ieteicamā dienas deva.

 

Saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, piemērots un daudzveidīgs uzturs nodrošina visas normālai attīstībai un veselīgam dzīvesveidam nepieciešamās uzturvielas pietiekamā daudzumā. Tomēr apsekojumi rāda, ka šāda ideāla situācija nav novērojama attiecībā uz visām uzturvielām un uz visām patērētāju grupām, piemēram, senioriem, cilvēkiem palielinātas slodzes apstākļos, straujas augšanas brīžos jauniešiem u.c.– var būt nepieciešams lielāks kādu uzturvielu daudzums nekā ikdienā ar uzturu izdodas uzņemt. Tāpat pārtikas patēriņa pētījumu rezultātos bieži vien var novērot kādas konkrētas uzturvielas trūkumu lielai daļai konkrētas valsts iedzīvotāju. Tad uztura bagātinātāju lietošana šo iztrūkumu varētu kompensēt

 

Latvijā veiktā pārtikas patēriņa pētījumā* tika konstatēts, ka Latvijas patērētājam vērojams cinka, kalcija, fluora, joda, kālija, magnija, sēra un vara deficīts, kā arī izteikta dzelzs un fosfora nepietiekamība sievietēm. Ir vērojams nepietiekams un pazemināts nodrošinājums ar tikpat kā visiem vitamīniem. Pētījums uzrāda pazeminātu tādu būtisku vitamīnu kā A, D, E, C un folskābes uzņemšanu ar ikdienas pārtiku visās vecuma grupās.

 

Institūta “BIOR” veiktais pārtikas patēriņa pētījums** atklāja, ka uztura bagātinātājus visbiežāk lieto sievietes (59% no aptaujātajām), garīga darba veicēji (57%) un galvaspilsētas iedzīvotāji (56%).

 

Plašsaziņas līdzekļos diezgan bieži “uztura bagātinātāji” (food supplements) tiek jaukti ar “pārtikas piedevām” (food additives). Pārtikas piedevas apzīmē ar burtu “E” (E 330) vai raksta vielas pilno nosaukumu (citronskābe). Uztura bagātinātāja sastāvā var būt pārtikas piedevas, kuras atsevišķi uzturā nelieto, bet pievieno pārtikai tehnoloģisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai piešķirtu krāsu (krāsvielas), nodrošinātu viendabīgu produkta konsistenci (emulgatori), pagarinātu realizācijas laiku (konservanti) u.c.

 

Uztura bagātinātāji bieži tiek jaukti ar medikamentiem fasējuma lielās līdzības dēļ. Arī tas, ka lielākoties iegādes vietas ir aptiekas, var radīt priekšstatu, ka uztura bagātinātāji ir bezrecepšu zāles. Tāpēc uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības. Tāpat obligāta ir norāde, ka uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu

 

Uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā var būt veselīguma norādes, kas informē patērētāju par vitamīna, minerālvielas vai kādas citas vielas pozitīvo fizioloģisko ietekmi uz veselību, piemēram: A vitamīns palīdz uzturēt normālu redzi, palīdz uzturēt ādas veselību; B6 vitamīns veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz samazināt nogurumu un nespēku; C vitamīns veicina normālas psiholoģiskās funkcijas, uzlabo dzelzs uzsūkšanos; D vitamīns palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību, palīdz uzturēt kaulu veselību; Varš veicina normālu matu pigmentāciju; folāti veicina normālu asinsradi; omega-3 taukskābes (Eikozānpentaēnskābe un dokosaheksānskābe (EPA/DHA) veicina normālu sirds darbību; dzelzs palīdz samazināt nogurumu un nespēku.

 

Lai varētu izmantot veselīguma norādi, uztura bagātinātājam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kuri ir zinātniski pamatoti un norāda produkta pozitīvo ietekmi uz veselību. Ar apstiprinātajām veselīguma norādēm var iepazīties Eiropas Komisijas atļauto veselīguma norāžu sarakstā***.

 

Svarīgi ir apzināties arī uztura bagātinātāja pārdozēšanas riskus, kas var radīt negatīvu ietekmi uz veselību. Tādēļ ir svarīgi, lai cilvēks uztura bagātinātājus lietotu atbilstoši ražotāja sniegtajām lietošanas pamācībām un ņemtu vērā ārsta vai farmaceita ieteikumus, kā arī informāciju par to lietošanu, ietekmi, savstarpējo mijiedarbību ar pārtikas produktiem, vai uztura bagātinātājiem vai zālēm, ja tādus lieto. Tāpat var konsultēties ar uztura speciālistu, kas palīdzētu izprast savstarpējo saikni starp ikdienā uzņemto uzturu un nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām, kurus būtu jāuzņem papildus. Ļoti iespējams, ka mainot uztura paradumus, uztura bagātinātāji nemaz nav nepieciešami.

 

Ja uztura bagātinātājus iegādājas interneta veikalos, īpaša uzmanība ir jāpievērš informācijai, vai konkrētais uztura bagātinātājs ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā****. Ja tādu uztura bagātinātāju neatrodat reģistrā, tad ir iespējams, ka produkts var saturēt vielas, kas nav drošas patērētājam un Eiropas Savienībā nemaz nav atļautas, jo rada risku patērētāja veselībai.

 

Vēlam Jums lietderīgus un pārdomātus pirkumus!

 

* Nacionālais diagnostikas centrs, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centrs, Latvijas iedzīvotāju
visaptverošais pārtikas patēriņa pētījums, 2007-2009, Rīga, 2009
** I. Siksna, O. Valciņa, G. Ozoliņš, M. Goldmanis, "Latvian National Dietary Survey on the general population," EFSA Supporting Publications, vol. 14, no. 11, 2017
*** http://ec.europa.eu/food/safety/labelling_nutrition/claims/register/public/?event=register.home
**** https://registri.pvd.gov.lv/ub

  • Publicēts:
    04.06.2018