Turpinās diskusijas par ES Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu

Pirmdien, 3. aprīlī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā turpinājās diskusijas par priekšlikumiem vienkāršot ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), negaidot nākamo ES plānošanas periodu pēc 2020. gada.

 

2016. gada nogalē EK nāca klajā ar vidusposma pārskatu par ES daudzgadu budžeta 2014.-2020. darbību, ņemot vērā gan ekonomisko, gan arī plašāku kontekstu. Šajā pārskatā ir plānots pārskatīt arī spēkā esošo regulējumu attiecībā uz KLP jeb t.s. ‘Omnibus’ priekšlikums. Tāpat arī, pēc KLP reformēšanas ir pagājuši vairāki gadi. Reformētā KLP ieviešana sākās 2015. gadā un šo divu gadu laikā Latvijai, citām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK) ir virkne secinājumu par nepieciešamību vienkāršot un uzlabot vairākus KLP elementus, lai atbalsta finansējums lauksaimniekiem būtu mērķtiecīgāk vērsts lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai. Piemēram, regulā par tiešmaksājumiem ir plānotas izmaiņas attiecībā uz atsevišķu “zaļās komponentes” nosacījumu īstenošanu, “aktīvā lauksaimnieka” definīcijas un saistītā atbalsta nosacījumu piemērošanu, u.c. Esošās KLP vienkāršošanas procesu ir nepieciešams darīt nekavējoties un negaidot nākamo ES plānošanas periodu no 2021. gada.

 

“Pirmdienas sanāksmē ministri diskutēja par izmaiņām, kuras nepieciešamas Kopējās lauksaimniecības politikas galveno regulu nosacījumos. Viens no Latvijas ierosinātajiem būtiskiem jautājumiem ir par pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumu nepiemērošanu lopkopības saimniecībām, kuras maina specializāciju no lopkopības uz augkopību, vai augkopības saimniecībām, kuras aramzemi nomā vai iegādājas,” stāsta Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
_________________________
Informāciju sagatavoja: 
Dagnija Muceniece 
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070 
mob.: 26534104 
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv 

  • Publicēts:
    04.04.2017