Ilgtermiņa scenāriji

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Pasaules kviešu cenu nestabilitāte: izvēlēto scenāriju analīze"

 

Thompson, W., G. Smith and A. Elasri (2012), World Wheat Price Volatility: Selected Scenario Analyses

 

Kopsavilkums: Šis pētījums skata divas būtiskas strukturālās pārmaiņas, kas ietekmējušas pasaules kviešu tirgus cenu svārstības. Pirmais faktors - pieprasījuma izmaiņas BRIC valstīs (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna), ko ietekmējusi ekonomiskā izaugsme un attīstība, un otrais faktors - zemāka līmeņa pasaules kviešu krājumi pēdējos gados. Tika veikta dažādu nākotnes scenāriju analīze, vērtējot starptautisku krājumu uzturēšanas nozīmi un iespējamo devumu, lai stabilizētu kviešu cenu. Scenāriju analīzei izmantots OECD un FAO kopīgi veidotais Aglink-Cosimo modelis.
Pētījuma rezultāti apstiprina, ka abi apskatītie faktori ir veicinājuši svārstībās pasaules kviešu tirgū. Tirgu svārstīgums, kas izriet no ekonomiskās attīstības un ienākumu pieauguma, parādās pakāpeniski, tikmēr lielāku krājumu ietekme var būt tikai īslaicīga. Tiek secināts, ka modelētā kviešu izlīdzinošo krājumu shēma ar noteiktu cenu līmeni pie īpašiem nosacījumiem un apstākļiem varētu veicināt zemākas tirgus svārstības. Tomēr prakse rāda, ka šāda tipa pasākumus ir grūti ieviest un uzturēt.

 

Atslēgas vārdi: kvieši, cenu nestabilitāte, izlīdzinoši krājumi, cenas, stohastiskā modelēšana, scenāriji

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5k8zpt62fs32-en

 

  •  „Lauksaimniecības politikas ietekmes ilgtermiņa tendences"

 

Martini, R. (2011), Long Term Trends in Agricultural Policy Impacts

 

Kopsavilkums: lielākajā daļā OECD valstu ir veiktas reformas lauksaimniecības politikā. Katra valsts ir izvēlējusies citu ceļu, lai nomainītu atbalsta politiku, kas vēsturiski balstīta uz tirgus cenu atbalstu, ar citiem atbalsta veidiem un mērķiem, ko sasniegt. Šajā ziņojumā tiek aplūkoti reformu rezultāti sešos OECD reģionos, un tiek secināts, ka visos reģionos ir vērojams progress, tomēr rezultāti ir nevienmērīgi. Galvenais, lai reforma dotu efektīvus rezultātus, ir koncentrēties uz tirgus cenas atbalsta samazināšanu. Reformas, kas pāriet no viena platības maksājuma uz citu, piedāvā salīdzinoši maz iespējas uzlabot vispārējo ietekmi uz politiku. Nesenā tirgus cenu atbalsta samazināšana var pagriezties atpakaļ virzienā uz pieaugumu, ja apstāsies pašreizējā tendence ar augstākām preču cenām, jo lielai daļai nesenā progresa pamatā ir tirgus norises un ne politikas izmaiņas.

 

Atslēgas vārdi: rādītāji, lauksaimniecības politikas, aizsardzības, tirdzniecība, politikas reformas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5kgdp5zw179q-en