Ilgtermiņa scenāriji

>> Uz OECD sākumlapu

 

 

  •  Alternatīvi globālās pārtikas un lauksaimniecības attīstības nākotnes scenāriji

 

OECD (2016) Alternative Futures for Global Food and Agriculture, OECD Publishing, Paris

 

KopsavilkumsŠī ziņojuma mērķis ir izpētīt trīs potenciālo nākotnes attīstības scenārijus pārtikas un lauksaimniecības nozarē. Tika izstrādāti trīs alternatīvi scenāriji divos OECD semināros 2013. - 2014. gadā par pārtikas un lauksaimniecības ilgtermiņa attīstību. Šie scenāriji ir alternatīvi ceļi, kādos lauksaimniecības tirgi var attīstīties līdz 2050. gadam. Tie atšķiras četrās galvenajās dimensijās - reģionu un valstu sadarbības pakāpe, sabiedrības attieksmi pret ilgtspējību, tehnoloģiju attīstība un sistēmas stabilitāte kopumā.  Šī ziņojuma 1. nodaļā tiek aprakstītas trīs galvenās tendences, kas nosaka problēmas, ar kurām saskaras pārtikas un lauksaimniecības nozare, un trīs ilgtermiņa scenāriji 2050. gadam un tiek izpēta lauksaimniecības tirgu attīstība šajos trijos scenārijos. 2. nodaļā tiek apskatīti septiņi izaicinājumi šo trīs scenāriju kontekstā. Un 3.nodaļā tiek noteiktas un apspriestas stratēģijas risku pārvaldībai un nākotnes iespējas izmantošanai.
OECD rekomendācijās norāda, ka politikas jāveido visaptverošas un daudzpusīgas, nodrošinot, ka nākotnes vajadzības tiek sasniegtas ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgi.  Valsts sektora darbības būtu arvien vairāk jāpapildina ar privātā sektora līdzdalību. Tiek norādīts uz piecām stratēģijām: 1) paātrināta virzība uz ilgtspējīgāka dzīvesveida un patēriņa modeļiem; 2) pārtikas tirgu noteikumu saskaņotība starp valstīm, starptautiskā tirgus darbības uzlabošanai; 3) ilgtspējīgas produktivitātes pieaugums, izvērtējot maināmās politikas, kas to kavē un kas to varētu veicināt; 4) infrastruktūras uzlabošana; 5) lauksaimniecības riska pārvaldības sistēmas uzlabošana un paplašināšana. Ņemot vērā sagaidāmo nākotnes izaicinājumu daudzdimensionālo dabu, nepieciešama lauksaimniecības politiku saskaņotība ar ekonomikas, izglītības, veselības, vides u.c. politikām. Tāpat liela nozīme ir starptautiskajai sadarbībai.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecība un pārtikas nozare, tirgus attīstība, reģionalizācija, globalizācija, ilgtspējīga attīstība

 

Pieejamshttps://doi.org/10.1787/9789264247826-en

 

 

  • Pasaules kviešu cenu nestabilitāte: izvēlēto scenāriju analīze

 

Thompson, W., G. Smith and A. Elasri (2012), World Wheat Price Volatility: Selected Scenario Analyses

 

Kopsavilkums: Šis pētījums skata divas būtiskas strukturālās pārmaiņas, kas ietekmējušas pasaules kviešu tirgus cenu svārstības. Pirmais faktors - pieprasījuma izmaiņas BRIC valstīs (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna), ko ietekmējusi ekonomiskā izaugsme un attīstība, un otrais faktors - zemāka līmeņa pasaules kviešu krājumi pēdējos gados. Tika veikta dažādu nākotnes scenāriju analīze, vērtējot starptautisku krājumu uzturēšanas nozīmi un iespējamo devumu, lai stabilizētu kviešu cenu. Scenāriju analīzei izmantots OECD un FAO kopīgi veidotais Aglink-Cosimo modelis.
Pētījuma rezultāti apstiprina, ka abi apskatītie faktori ir veicinājuši svārstībās pasaules kviešu tirgū. Tirgu svārstīgums, kas izriet no ekonomiskās attīstības un ienākumu pieauguma, parādās pakāpeniski, tikmēr lielāku krājumu ietekme var būt tikai īslaicīga. Tiek secināts, ka modelētā kviešu izlīdzinošo krājumu shēma ar noteiktu cenu līmeni pie īpašiem nosacījumiem un apstākļiem varētu veicināt zemākas tirgus svārstības. Tomēr prakse rāda, ka šāda tipa pasākumus ir grūti ieviest un uzturēt.

 

Atslēgas vārdi: kvieši, cenu nestabilitāte, izlīdzinoši krājumi, cenas, stohastiskā modelēšana, scenāriji

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5k8zpt62fs32-en

 

 

  •  Lauksaimniecības politikas ietekmes ilgtermiņa tendences

 

Martini, R. (2011), Long Term Trends in Agricultural Policy Impacts

 

Kopsavilkums: lielākajā daļā OECD valstu ir veiktas reformas lauksaimniecības politikā. Katra valsts ir izvēlējusies citu ceļu, lai nomainītu atbalsta politiku, kas vēsturiski balstīta uz tirgus cenu atbalstu, ar citiem atbalsta veidiem un mērķiem, ko sasniegt. Šajā ziņojumā tiek aplūkoti reformu rezultāti sešos OECD reģionos, un tiek secināts, ka visos reģionos ir vērojams progress, tomēr rezultāti ir nevienmērīgi. Galvenais, lai reforma dotu efektīvus rezultātus, ir koncentrēties uz tirgus cenas atbalsta samazināšanu. Reformas, kas pāriet no viena platības maksājuma uz citu, piedāvā salīdzinoši maz iespējas uzlabot vispārējo ietekmi uz politiku. Nesenā tirgus cenu atbalsta samazināšana var pagriezties atpakaļ virzienā uz pieaugumu, ja apstāsies pašreizējā tendence ar augstākām preču cenām, jo lielai daļai nesenā progresa pamatā ir tirgus norises un ne politikas izmaiņas.

 

Atslēgas vārdi: rādītāji, lauksaimniecības politikas, aizsardzības, tirdzniecība, politikas reformas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5kgdp5zw179q-en