Inovācijas un produktivitāte

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība 

 

OECD (2019), Innovation, Productivity and Sustainability in Food and Agriculture: Main Findings from Country Reviews and Policy Lessons, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris, 

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā apkopoti secinājumi par to, kā valdības politika var uzlabot nozaru produktivitāti un ilgtspēju, pateicoties to ietekmei uz inovācijām, strukturālajām izmaiņām, dabas resursu izmantošanu un klimata izmaiņām, aptverot visus līdz šim veiktos valstu apskatus inovāciju analīzes ietvarā, t.sk., par Latviju.

Galvenie secinājumi:

  • Tirgi, kas labi darbojas stabilā normatīvajā un politikas vidē, ir galvenie, lai uzlabotu pārtikas un lauksaimniecības nozares produktivitāti un ilgtspējību.
  • Politiskās vides uzlabošanai būtu jāatsakās no tām politikām, kas visvairāk kropļo tirgus un aiztur lauksaimniekus nekonkurētspējīgās un zemu ienākumu darbībās, kaitē videi, apslāpē inovācijas, lēnas strukturālās un paaudžu maiņas un vājina noturību.
  • Lauksaimniecības politikā galvenā uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas veicina tādu tehnoloģiju un prakses pārņemšanu, kuras resursus izmanto efektīvāk un ilgtspējīgāk un kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. 
  • Vispārējās politikas saskaņotības uzlabošana veicinātu uzticības veidošanos un palielinātu politikas efektivitāti katrā pārtikas un lauksaimniecības ķēdes posmā.

 

Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/c9c4ec1d-en

 

 

  • Sinerģijas un kompromisi starp pielāgošanos, mazināšanu un lauksaimniecības produktivitāti

 

Lankoski, J., A. Ignaciuk and F. Jésus (2018), Synergies and trade-offs between adaptation, mitigation and agricultural productivity: A synthesis report, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 110, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā attīstīti kvantitatīvi un kvalitatīvi ietvari, lai pārbaudītu iespēju sistemātiski novērtēt virkni politikas virzienu un to paredzamo un neparedzamo ietekmi. Analīze aptver trīs politikas mērķus - uzlabotu produktivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Sākotnējie secinājumi un atziņas ir iegūtas no diviem kvalitatīvās sistēmas lietojumiem (Francijā un Nīderlandē), kur informācija tika vākta, izmantojot plašu anketu, un no diviem kvantitatīvas modelēšanas sistēmas lietojumiem, kas tika pārbaudīti, izmantojot datus no Somijas un atsevišķi atlasītām vietā vienā ASV reģionā. Šī pētījuma rezultāti rāda, ka politikas, kas veidotas, lai sasniegtu  visus trīs mērķus, visticamāk var tomēr radīt ietekmi, kas vairāk atbalstīs viena, bet kavēs cita mērķa sasniegšanu. Ir ļoti maz ex ante pētījumu par politiku efektivitāti mērķu sasniegšanai. Valdībām būtu ieteicams domāt par politiku konsekvenci un politiku novērtēšanu gan pirms, gan pēc to ieviešanas. 

 

Atslēgas vārdi: pielāgošanās, mazināšana, SEG emisijas, lauksaimniecības politika, produktivitāte

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/07dcb05c-en

 

 

  • Saikne starp saimniecību produktivitāti un inovācijām Nīderlandē

 

Sauer, J. (2017), Estimating the link between farm productivity and innovation in the Netherlands, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 102, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā tiek skatīta saikne starp saimniecību inovācijām un ekonomiskajiem rādītājiem. Ar speciāli izstrādātu saimniecības līmeņa modeli tiek izvērtēta inovāciju ieviešana saimniecībās, to intensitāte, inovācijas procesa rezultāts un produktivitātes izmaiņas. Analīze tiek veikta divu veidu saimniecībām - piena un labības saimniecībām -, un tā aptver laikposmu no 2004. līdz 2014. gadam. tiek konstatēti vairāki faktori, kas ir noteicošie lauksaimniecības inovāciju apjomam un panākumiem Nīderlandē. Starp tiem ir noteikumi un standarti, sadarbības līmenis ar zināšanu ieguves institūcijām, pašu produktu un procesu izstrādes aktivitātes, saimniecības lielums, saimniecības vadītāja vecums, kā arī pārliecība par uzņēmējdarbības un nozares attīstību. Balstoties uz šiem un citiem rezultātiem, ziņojumā tiek iztirzāta ietekme uz politikas jomām, kuru mērķis ir veicināt inovācijas lauksaimniecībā un ražīgumu un ilgtspējību lauksaimniecības nozarē.

 

Atslēgas vārdi: Nīderlande, saimniecību produktivitāte, inovācijas

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/2224dad0-en

 

 

  • Produktivitātes dinamikas, avotu un pieauguma faktoru novērtēšana saimniecības līmenī

 

Bokusheva, R. and L. Čechura  (2017), "Evaluating dynamics, sources and drivers of productivity growth at the farm level", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 106, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek novērtēti kopējo faktoru produktivitātes (TFP) rādītāji Eiropas Savienības (ES) laukaugu specializācijas saimniecībās laikposmā pēc ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu īstenošanas. Analīze aptver sešas ES dalībvalstis: Čehijas Republiku, Franciju, Vāciju, Ungāriju, Poliju un Apvienoto Karalisti.
Lai pētītu produktivitātes pieauguma avotus, TFP tiek sadalīti trīs komponentos - tehniskās izmaiņas, mēroga ietekme un tehniskā efektivitāte. Tiek konstatēts, ka tehniskajām izmaiņām ir galvenā loma produktivitātes pieaugumam lielākajā daļā valstu. Tiek secināts, ka atbalsta maksājumi negatīvi ietekmē laukaugu saimniecību produktivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Vairāki atsaistītie maksājumi šķiet mazāk kropļojoši, nekā citi atbalsta veidi.

 

Atslēgas vārdi: TFP, lauksaimniecība, Eiropas Savienība, saimniecību elastība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5f2d0601-en

 

 

  • Publiskā - privātā partnerība lauksaimniecības inovācijām: mācība no nesenās pieredzes:

 

Moreddu, C. (2016), “Public-Private Partnerships for Agricultural Innovation: Lessons From Recent Experiences”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 92, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ar paredzamajiem nākotnes izaicinājumiem lauksaimniecības jomā nevarēs tikt galā viens pats publiskais vai privātais sektors, un publiskā – privātā partnerība (PPP) zinātnē un inovācijās, apvienojot finanšu un zināšanu resursus un rodot kopīgus risinājumus, būtu ļoti nozīmīga un palielinātu publisko fondu izlietojuma efektivitāti.

 

Šajā ziņojumā apkopoti labie piemēri no vairākām valstu prakses un secinājumi par PPP ieguvumiem un riskiem. Tiek secināts, ka jau pirms sadarbības uzsākšanas svarīgi izsvērt, vai visam pusēm būs ieguvumi, skaidri atrunāt katras puses ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus un nodrošināt procesa caurskatāmību. Tāpat liela nozīme, lai patērētāji pieņemtu jaunās lauksaimniecības inovācijas.

 

Dažu valstu PPP piemēri: Nīderlandē uzmanība tiek vērta uz inovācijām, kas stiprina starptautisko konkurētspēju uz eksportu vērstajās lauksaimniecības pārtikas nozarēm. ASV pētniecības sadarbībā pievēršas galvenajiem problēmjautājumiem – klimata pārmaiņām, bioenerģijai, pārtikas drošībai, kaitēkļiem un ūdens lietojumam. Francijā veicina pētniecības partnerību starp publiskajām laboratorijām un privātajām kompānijām, lai veiktu kopīgus pētījumus ar sociāl-ekomomisku labumu. Brazīlijā tiek piemērotas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas sadarbojas ar zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem institūtiem. Kanādā ir vērtības ķēžu apaļie galdi, kas saved kopā galveno nozaru pārstāvjus no visiem pārtikas ķēdes posmiem ar politikas veidotājiem.

 

Atslēgas vārdi: publiskā – privātā partnerība, lauksaimniecības inovācijas, zinātne, pārvaldība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jm55j9p9rmx-en

 

  • Lauksaimniecības inovāciju sistēmas: ietvars valdību lomas analīzei

 

OECD (2013), „Agricultural Innovation Systems: A Framework for Analysing the Role of the Government”, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir aplūkotas jaunākās tendences lauksaimniecības inovāciju sistēmās un analizēta dažādu politiku ietekme uz inovāciju radīšanu un izplatīšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Tiek piedāvāts analīzes ietvars, lai izvērtētu valdību lomu, veicinot inovāciju paplašināšanos, un identificētu praktiskās darbības, ko valdības var veikt, lai uzlabotu produktivitātes izaugsmi, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pielāgošanās spējas tirgus nākotnes attīstībai valsts un globālā līmenī.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264200593-en

 

 

  • Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu uzlabošana: OECD konferences pārskats

 

OECD (2012), „Improving Agricultural Knowledge and Innovation Systems: OECD Conference Proceedings”, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: šis ir kopsavilkums no OECD konferences par lauksaimniecības zināšanu sistēmām (AKS), kas notika Parīzē, 2011.gada 15.-17.jūnijā, kurā tika skatīta dažāda pieredze un pieejas lauksaimniecības zināšanu sistēmu pētīšanai, kā veicināt inovāciju izstrādi un pieņemšanu, lai stātos pretim globālajām pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu problēmām. Konferencē tika aplūkota institucionālo sistēmu attīstība, publiskā un privātā sektora lomas un partnerība, inovācijas sekmējošs tiesiskais regulējums, inovāciju un tehnoloģiju pārņemšana, un lauksaimniecības zināšanu sistēmu atsaucību uz plašākiem politikas mērķiem.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264167445-en

 

 

  • Produktivitātes un konkurēt spējas veicināšana lauksaimniecībā

 

OECD (2011), „Fostering Productivity and Competitiveness in Agriculture”, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums sniedz pārskatu par ekonomikas jēdzieniem, kas attiecas uz inovācijām, pētniecību un attīstību, produktivitāti un konkurētspēju, un to savienojumiem. Tiek apskatīti pierādījumi par produktivitātes un konkurētspējas attīstību lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēs, un attiecības starp lauksaimniecības produktivitāti un saimniecības izmēru, saimniecības specializāciju, cilvēkkapitālu, patērētāju pieprasījumu, dabisko vidi, investīcijām infrastruktūrā un pētniecībā un attīstībā, noteikumiem un lauksaimniecības politikām. Tiek apskatīti valsts un privātie ieguldījumi lauksaimniecības pētniecībā un attīstībā, un to pozitīvā ietekme uz produktivitātes pieaugumu. Pētījumā tiek ieteikts, ka "inovāciju sistēmas" pieeja palīdzētu labāk saprast, kā inovācijas veicina produktivitātes pieaugumu.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264166820-en

 

 

  • Ieguvumi no lauksaimniecības pētniecības un attīstības, inovācijām un produktivitātes pieauguma

 

Alston, J. M. (2010), “The Benefits from Agricultural Research and Development, Innovation, and Productivity Growth”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 31, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums satur literatūras pārskatu par lauksaimniecības pētniecības un attīstības lomu inovāciju un darba ražīguma veicināšanā lauksaimniecībā. Tiek precizēti jēdzieni un terminoloģija šajā jomā, sniegts kritisks literatūrā atrodamo pieeju novērtējums, ziņots par galvenajiem rezultātiem, un izdarīti secinājumi. Konkrēti rezultāti atšķiras atkarībā no metodes un modelēšanas pieņēmumiem, bet galvenais secinājums ir, ka sociālās atdeves likme investīcijām lauksaimniecības pētniecībā un attīstībā kopumā ir augsta.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības pētniecība un attīstība, lauksaimniecības ražīgumu, produktivitātes pieaugums, inovācijas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5km91nfsnkwg-en

 

 

  • Konkurētspēja, produktivitāte un efektivitāte lauksaimniecības un pārtikas nozarē

 

Latruffe, L. (2010), “Competitiveness, Productivity and Efficiency in the Agricultural and Agri-Food Sectors”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 30, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums sniedz literatūras pārskatu par konkurētspēju, produktivitāti un efektivitāti lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs. Tiek precizēti jēdzieni un terminoloģija šajā jomā, un nodrošina kritisku pieeju un indikatoru novērtējumu literatūrā, ko izmanto, lai novērtētu konkurētspēju, produktivitāti un efektivitāti nozaru un saimniecību līmenī. Tiek arī apskatīti jaunākie atklājumi par produktivitātes izaugsmi, relatīvās konkurētspējas izmaiņām starp apakšsektoriem un valstīm, un konkurētspējas faktori, lai identificētu galvenos zināšanu robus. Ziņojumā tiek ieteikts, ka vairāk uzmanības jāpievērš lauksaimniecības pārtikas nozarei, konkurētspējas faktoriem, kas nav saistīti ar cenu, un valdības iejaukšanās ietekmei uz konkurētspēju.

 

Atslēgas vārdi:  Konkurētspējas rādītāji, iekšzemes resursu izmaksas, salīdzinošā priekšrocība, lauksaimniecības un pārtikas nozares, saimniecības produktivitāte, darba ražīguma pieaugums, konkurētspējas noteicošie faktori

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5km91nkdt6d6-en