Inovācijas un produktivitāte

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Publiskā - privātā partnerība lauksaimniecības inovācijām: mācība no nesenās pieredzes:

 

Moreddu, C. (2016), “Public-Private Partnerships for Agricultural Innovation: Lessons From Recent Experiences”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 92, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ar paredzamajiem nākotnes izaicinājumiem lauksaimniecības jomā nevarēs tikt galā viens pats publiskais vai privātais sektors, un publiskā – privātā partnerība (PPP) zinātnē un inovācijās, apvienojot finanšu un zināšanu resursus un rodot kopīgus risinājumus, būtu ļoti nozīmīga un palielinātu publisko fondu izlietojuma efektivitāti.

 

Šajā ziņojumā apkopoti labie piemēri no vairākām valstu prakses un secinājumi par PPP ieguvumiem un riskiem. Tiek secināts, ka jau pirms sadarbības uzsākšanas svarīgi izsvērt, vai visam pusēm būs ieguvumi, skaidri atrunāt katras puses ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus un nodrošināt procesa caurskatāmību. Tāpat liela nozīme, lai patērētāji pieņemtu jaunās lauksaimniecības inovācijas.

 

Dažu valstu PPP piemēri: Nīderlandē uzmanība tiek vērta uz inovācijām, kas stiprina starptautisko konkurētspēju uz eksportu vērstajās lauksaimniecības pārtikas nozarēm. ASV pētniecības sadarbībā pievēršas galvenajiem problēmjautājumiem – klimata pārmaiņām, bioenerģijai, pārtikas drošībai, kaitēkļiem un ūdens lietojumam. Francijā veicina pētniecības partnerību starp publiskajām laboratorijām un privātajām kompānijām, lai veiktu kopīgus pētījumus ar sociāl-ekomomisku labumu. Brazīlijā tiek piemērotas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas sadarbojas ar zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem institūtiem. Kanādā ir vērtības ķēžu apaļie galdi, kas saved kopā galveno nozaru pārstāvjus no visiem pārtikas ķēdes posmiem ar politikas veidotājiem.

 

Atslēgas vārdi: publiskā – privātā partnerība, lauksaimniecības inovācijas, zinātne, pārvaldība

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jm55j9p9rmx-en

 

  • Lauksaimniecības inovāciju sistēmas: ietvars valdību lomas analīzei

 

 OECD (2013), „Agricultural Innovation Systems: A Framework for Analysing the Role of the Government”, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir aplūkotas jaunākās tendences lauksaimniecības inovāciju sistēmās un analizēta dažādu politiku ietekme uz inovāciju radīšanu un izplatīšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Tiek piedāvāts analīzes ietvars, lai izvērtētu valdību lomu, veicinot inovāciju paplašināšanos, un identificētu praktiskās darbības, ko valdības var veikt, lai uzlabotu produktivitātes izaugsmi, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pielāgošanās spējas tirgus nākotnes attīstībai valsts un globālā līmenī.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264200593-en

 

  • Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu uzlabošana: OECD konferences pārskats

 

OECD (2012), „Improving Agricultural Knowledge and Innovation Systems: OECD Conference Proceedings”, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: šis ir kopsavilkums no OECD konferences par lauksaimniecības zināšanu sistēmām (AKS), kas notika Parīzē, 2011.gada 15.-17.jūnijā, kurā tika skatīta dažāda pieredze un pieejas lauksaimniecības zināšanu sistēmu pētīšanai, kā veicināt inovāciju izstrādi un pieņemšanu, lai stātos pretim globālajām pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu problēmām. Konferencē tika aplūkota institucionālo sistēmu attīstība, publiskā un privātā sektora lomas un partnerība, inovācijas sekmējošs tiesiskais regulējums, inovāciju un tehnoloģiju pārņemšana, un lauksaimniecības zināšanu sistēmu atsaucību uz plašākiem politikas mērķiem.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264167445-en

 

  • Produktivitātes un konkurēt spējas veicināšana lauksaimniecībā

 

OECD (2011), „Fostering Productivity and Competitiveness in Agriculture”, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums sniedz pārskatu par ekonomikas jēdzieniem, kas attiecas uz inovācijām, pētniecību un attīstību, produktivitāti un konkurētspēju, un to savienojumiem. Tiek apskatīti pierādījumi par produktivitātes un konkurētspējas attīstību lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēs, un attiecības starp lauksaimniecības produktivitāti un saimniecības izmēru, saimniecības specializāciju, cilvēkkapitālu, patērētāju pieprasījumu, dabisko vidi, investīcijām infrastruktūrā un pētniecībā un attīstībā, noteikumiem un lauksaimniecības politikām. Tiek apskatīti valsts un privātie ieguldījumi lauksaimniecības pētniecībā un attīstībā, un to pozitīvā ietekme uz produktivitātes pieaugumu. Pētījumā tiek ieteikts, ka "inovāciju sistēmas" pieeja palīdzētu labāk saprast, kā inovācijas veicina produktivitātes pieaugumu.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264166820-en

 

  • Ieguvumi no lauksaimniecības pētniecības un attīstības, inovācijām un produktivitātes pieauguma

 

Alston, J. M. (2010), “The Benefits from Agricultural Research and Development, Innovation, and Productivity Growth”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 31, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums satur literatūras pārskatu par lauksaimniecības pētniecības un attīstības lomu inovāciju un darba ražīguma veicināšanā lauksaimniecībā. Tiek precizēti jēdzieni un terminoloģija šajā jomā, sniegts kritisks literatūrā atrodamo pieeju novērtējums, ziņots par galvenajiem rezultātiem, un izdarīti secinājumi. Konkrēti rezultāti atšķiras atkarībā no metodes un modelēšanas pieņēmumiem, bet galvenais secinājums ir, ka sociālās atdeves likme investīcijām lauksaimniecības pētniecībā un attīstībā kopumā ir augsta.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības pētniecība un attīstība, lauksaimniecības ražīgumu, produktivitātes pieaugums, inovācijas

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5km91nfsnkwg-en

 

  • Konkurētspēja, produktivitāte un efektivitāte lauksaimniecības un pārtikas nozarē

 

Latruffe, L. (2010), “Competitiveness, Productivity and Efficiency in the Agricultural and Agri-Food Sectors”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 30, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums sniedz literatūras pārskatu par konkurētspēju, produktivitāti un efektivitāti lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs. Tiek precizēti jēdzieni un terminoloģija šajā jomā, un nodrošina kritisku pieeju un indikatoru novērtējumu literatūrā, ko izmanto, lai novērtētu konkurētspēju, produktivitāti un efektivitāti nozaru un saimniecību līmenī. Tiek arī apskatīti jaunākie atklājumi par produktivitātes izaugsmi, relatīvās konkurētspējas izmaiņām starp apakšsektoriem un valstīm, un konkurētspējas faktori, lai identificētu galvenos zināšanu robus. Ziņojumā tiek ieteikts, ka vairāk uzmanības jāpievērš lauksaimniecības pārtikas nozarei, konkurētspējas faktoriem, kas nav saistīti ar cenu, un valdības iejaukšanās ietekmei uz konkurētspēju.

 

Atslēgas vārdi:  Konkurētspējas rādītāji, iekšzemes resursu izmaksas, salīdzinošā priekšrocība, lauksaimniecības un pārtikas nozares, saimniecības produktivitāte, darba ražīguma pieaugums, konkurētspējas noteicošie faktori

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5km91nkdt6d6-en