Klimata pārmaiņu mazināšana, adaptācija

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Izmaksu efektivitāte siltumnīcas efekta gāzu mazināšanas pasākumiem lauksaimniecībā: literatūras apskats

     

MacLeod, M. et al. (2015), “Cost-Effectiveness of Greenhouse Gas Mitigation Measures for Agriculture: A Literature Review”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 89, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šajā ziņojumā apskatīta starptautiskā literatūra par izmaksu efektivitāti piedāvājuma puses pasākumiem, kas var mazināt lauksaimniecības emisiju intensitāti, tajā pašā laikā ceļot produktivitāti. Analizētas 65 pēdējo gadu starptautiskās publikācijas par izmaksu efektivitāti, kurās apskatīti 181 pasākumi. Gadījumu izpētes emisiju mazināšanas pasākumiem apliecina būtiskas atšķirības dažādu pasākumu izmaksu efektivitātē starp valstīm un pētījumiem, daļēji arī apskatītā konteksta atšķirību dēļ.

 

Lai gan ir jābūt piesardzīgiem, salīdzinot nevienlīdzīgus pētījumus, rezultāti liecina, ka pasākumi, kas balstās uz mēslojuma izmantošanas efektivitāti, liellopu ģenētiskā materiāla uzlabošanu un enerģijas efektivitātes celšanu mobilajās iekārtās, bieži tiek vērtēti ar augstu izmaksu efektivitāti. Pārskats par politikām norāda uz dažādām iespējām, kā veicināt izmaksu efektīvu pasākumu ieviešanu – no informēšanas līdz veicinošām politikām. Papildus analīze ir nepieciešama, lai novērtētu, kā emisiju mazināšanas pasākumi var tikt iekļauti plašākās klimata, lauksaimniecības un vides politiku ietvaros.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jrvvkq900vj-en

 

•    Lauksaimniecības adaptācija klimata pārmaiņām: valsts politiku nozīme

 

Ignaciuk, A. (2015), “Adapting Agriculture to Climate Change: A Role for Public Policies”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 85, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Lauksaimnieki nākotnē veiks daudzus adaptācijas pasākumus, lai sadzīvotu ar mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un bieži vien to darīs bez valsts politiku iejaukšanās. Tomēr, gadījumos, kad šādi pasākumi sniedz gan personīgus, gan publiskus ieguvumus, valsts sektors var ietekmēt, kā šie pasākumi tiek izstrādāti un ieviesti. Šajā pētījumā mēģināts izveidot ietvaru, kas varētu palīdzēt identificēt konkrētas darbības, ko valsts var veikt šajā sakarā.
Pētījums sākas ar OECD valstu lauksaimniecības sektoru adaptācijas stratēģiju apskatu un izceļ atšķirīgās valdību pieejas. Tajā identificēti galvenie kritēriji, saskaņā ar kuriem valdības var veikt pasākumus, lai celtu lauksaimniecības sektora elastīgumu un tā adaptācijas spējas pret klimata pārmaiņām. Visbeidzot tajā apskatītas dažādas stratēģijas, kā uzraudzīt un novērtēt adaptācijas politikas.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5js08hwvfnr4-en

 

  • Adaptācijas modelēšana klimata pārmaiņām lauksaimniecībā

 

Ignaciuk, A. and D. Mason-D'Croz (2014), "Modelling Adaptation to Climate Change in Agriculture",OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 70, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā analizēts, kā lauksaimnieciskās ražošanas ilgtermiņa scenāriji var tikt ietekmēti dēļ klimata pārmaiņām. Pētījumā prognozētas ražas, pārtikas pieejamība un cenas, kā arī izmaiņas zemes izmantošanā atbilstoši noteiktiem klimatiskajiem apstākļiem. Šīs ilgtermiņa prognozes tālāk tiek izmantotas, lai novērtētu izvēlēto adaptācijas stratēģiju efektivitāti un izmaksas. Šī pētījuma mērķi ir: 1) analizēt, kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt lauksaimniecības ražas, 2) piedāvāt adaptācijas stratēģijas un pasākumus, lai mazinātu negatīvās klimata pārmaiņu ietekmes uz lauksaimniecību un 3) piedāvāt aplēses šo adaptācijas izmaksu apjomam OECD valstīs. Šajā pētījumā izmantots Starptautiskais lauksaimniecības preču un tirdzniecības politiku analīzes modelis IMPACT (International Model for Policy Analysis of Agricultural). Atšķirībā no citiem agro-ekonomiskajiem modeļiem, ar IMPACT modeli var modelēt saiknes starp globālo pārtikas apgādi un pieprasījumu, tirdzniecību, ienākumu izaugsmi un populācijas izaugsmi un to kombinēt ar ūdens baseinu pārvaldības modeli.


Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jxrclljnbxq-en

 

  • Klimata pārmaiņas, ūdens un lauksaimniecība: pretim elastīgām sistēmām

 

OECD (2014), Climate Change,Water and Agriculture: Towards Resilient Systems, OECD Studies onWater, OECD Publishing.

 

Kopsavilkums: Galvenie šī dokumenta mērķi ir apskatīt saiknes starp klimata pārmaiņām, ūdeni un lauksaimniecību, identificēt un apspriest adaptācijas stratēģijas labākai ūdens resursu izmantošanai un saglabāšanai lauksaimniecības sektorā klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī, balstoties uz iepriekš minēto, sniegt norādījumus, kas varētu palīdzēt politikas veidotājiem ar atbilstošām politiku un tirgus pieeju kombinācijām risināt problēmas ūdens jomā lauksaimniecībā klimata pārmaiņu ietekmē. Šis dokuments ir balstīts uz literatūras apskatu par dažādiem aspektiem saiknē starp klimata pārmaiņām, ūdeni un lauksaimniecību.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264209138-en

 

 

  • Salīdzinošs pētījums par riska pārvaldību lauksaimniecībā klimata pārmaiņu ietekmē

 

Antón, J. et al. (2012), “A Comparative Study of Risk Management in Agriculture under Climate Change”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 58, OECD Publishing.

 

Klimata pārmaiņas ietekmē laikapstākļu vidējos rādītājus un mainīgumu, kā arī ekstremālu parādību biežumu, kas savukārt lielā mērā nosaka ražošanas procesu un ražu nepastāvīgumu. Šajā pētījumā apskatīta zinātniskā literatūra par klimata pārmaiņu ietekmēm uz ražām un izvērtētas to ietekmes uz pieprasījumu pēc kultūraugu apdrošināšanas pasākumiem, dažādu saimniecību stratēģiju efektivitāti, kā arī politiku pasākumiem izmantojot augkopības saimniecību datus no Austrālijas, Kanādas un Spānijas.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5k94d6fx5bd8-en

 

  • Lauksaimnieku uzvedība, lauksaimniecības pārvaldība un klimata pārmaiņas

 

OECD (2012), Farmer Behaviour, Agricultural Management and Climate Change, OECD Publishing.

 

Kopsavilkums: Balstoties uz literatūras apskatu, šajā pētījumā analizēts plašs faktoru kopums, kas ietekmē lēmumus par saimniecību pārvaldību attiecībā uz vides kvalitātes uzlabošanu, tajā skaitā analizētas OECD valstu pieredzes šajā jautājumā. Pētījuma mērķis ir sniegt politiku veidotājiem risinājumus, kas sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas un elastīgas lauksaimniecības nozares veidošanā, jo īpaši klimata pārmaiņu kontekstā.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264167650-en

 

  • Klimata pārmaiņas un lauksaimniecība: adaptācija, ietekmes un to mazināšana

 

Wreford, A., D. Moran and N. Adger (2010), Climate Change and Agriculture: Impacts, Adaptation and Mitigation, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā tiek apskatīti ekonomiskie un politiskie jautājumi saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmēm uz lauksaimniecību, adaptāciju un siltumnīcas efekta gāzu mazināšanu no lauksaimniecības, aprakstīti līdz šim veiktie un topošie pētījumi nacionālās un starptautiskās pētījumu aģentūrās, kā arī vērsta uzmanība uz trūkumiem zināšanās par klimata pārmaiņu ietekmi uz pārtikas ražošanu un neskaidrībām par to ietekmēm globālā kontekstā, kas rada nepieciešamību pēc papildus izpētes darba. Šī pētījuma īpaša iezīme ir samazināšanas robežizmaksu līkņu analīze, kas parāda relatīvās izmaksas siltumnīcas efekta gāzu samazināšanai, ieviešot dažādus pasākumus lauksaimniecības sektorā.

 

Wreford, A., D. Moran and N. Adger (2010), Climate Change and Agriculture: Impacts, Adaptation and Mitigation, OECD Publishing, Paris.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264086876-en

 

  • Enerģijas efektivitātes uzlabošana lauksaimniecības – pārtikas (agri-food) ķēdē

OECD (2017), Improving Energy Efficiency in the Agro-food Chain, OECD Green Growth Studies, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: OECD pētījums apkopo dažādu pētījumu secinājumus par enerģijas patēriņu pārtikas ķēdē.

Enerģijas patēriņš ir visos pārtikas ķēdes posmos. Visvairāk enerģiju lieto ES (ES27-visvairāk FR, SE, UK) un ASV, tiek uzskatīts, ka dažās OECD valstīs pārtikas ķēdē ir 20% enerģijas patēriņš. L/bā enerģiju izmanto divējādi – tiešā veidā kā degvielu un elektrību un netieši arī kā mēslojumu un saražoto ķīmiju saimniecībā. Vidēji l/ba tērē 2% no kopējās enerģijas.

Pārtikas ķēdē visvairāk izmanto fosilo kurināmo (ogles, gāze), bet atjaunojamo enerģijas resursu lietošana ir zema. Atkarība no fosilās enerģijas var paaugstināt gala produkta cenu. Tam var būt arī ietekme uz vidi – oglekļa dioksīda emisijas. Empīriski aprēķini liecina, ka agri-food industrijas atkarība no fosilās enerģijas rada 7-8% no SEG emisijām. Enerģijas efektivitāte (mazāks enerģijas patēriņš ražojot tikpat) tiek uzskatīta par vienu no emisijas mazināšanas pasākumiem. Tomēr nav iespējams noteikt, kurā ķēdes posmā ir vislielākais enerģijas patēriņš. Uzlabojumus var veikt uzlabojot prakšu pārvaldību un tehnoloģijas, tomēr nākotnes prasība samazināt enerģijas patēriņu prasīs radikālus risinājumus. Enerģijas efektivitāte spēj samazināt kapitāla un nodarbināto izmaksas labāk par enerģijas taupīšanu. Bet ne vienmēr SEG emisijas, tas atkarīgs no enerģijas izmantošanas veida. L/bai ir potenciāls kļūt par nozīmīgu atjaunojamās enerģijas avotu.

Enerģijas cenu izmaiņas ietekmē arī to lietošanu – 10% degvielas cenas palielinājums samazina tā izmantošanu par 6%. 10% mēslojuma un pesticīdu cenas kāpums samazina mēslojuma lietošanu par 7%, bet pesticīdu par 5%. Savukārt zemas enerģijas cenas samazina arī l/bas preču cenas, kas aptur enerģijas efektivitātes uzlabošanu. L/ki ar augstākām enerģijas un mēslojuma izmaksām, bet zemākiem ienākumiem ātrāk pielāgojas cenu izmaiņām.

L/ki jau piemēro dažādus enerģijas efektivitātes pasākumus stādot vietējas sugas, izmanto bioloģiskās barības vielas kā slāpekli piesaistošus augus (āboliņš) pļavās vai lupīnu kā zaļos augus, vienotu mēslošanu, augu rotāciju, atļaujot tikai nedaudz mēslot un to ierobežojot laikā. Arī pesticīdu ražošanas kompānijas vairāk investē pareizas mēslošanas apmācību programmās.

Bioloģiskā l/ba ir enerģijas efektīvāka, to pierāda pētījumi dažādas valstīs.

Izmaksu efektīva dzīvnieku barošanas stratēģija veicina l/ku ekonomiskos ieguvumus, uzlabo enerģijas efektivitāti un samazina SEG lopu saimniecībās.

2013.g. ES27 l/ba (kultūraugu un dzīvnieku audzēšana) bija enerģijas visintensīvākā fāze pārtikas sistēmā – trešdaļa no kopējās enerģijas ķēdē. 28% enerģijas izmanto pārstrādes procesā. 60% veidoja l/ba un loģistika – divi sektori, kas atkarīgi no fosilās enerģijas. Ķēdē izmanto tikai 7% atjaunojamās enerģijas. LV l/bas enerģijas patēriņš ir apm. 4% (2011-2013.g.), OECD valstīs vid. zem 2%. ES27 visvairāk enerģiju uz 1kg patērē gaļas un piena ražošanai, tad seko cūkgaļa un broileri, vismazāk dārzeņi un maize. Visvairāk enerģiju patērē piena govis, kvieši un cūkas.

ASV vislielākais enerģijas patēriņš ir mājsaimniecībā. L/ba patērē 22% no kopējās enerģijas.

FAO dati par agri-food sektoru:

  • tas izmanto 30% no pasaules kopējā enerģijas patēriņa.
  • Pārtikas ķēde rada piektdaļu pasaules CO2 emisiju.
  • Piektdaļu no kopējās enerģijas izmanto primārā l/ba un zivsaimniecība, bet rada divas trešdaļas CO2.
  • Trešdaļa saražotās pārtikas tiek izmesta un ar to kopā 38% patērētās enerģijas.

 

Pārstāde – rada būtisku pieaugošu enerģijas patēriņu līdz ar to arī SEG emisijas. OECD valstīs patēriņš ir ap 2%, LV virs 2%, tomēr situācija salīdzinot ar 1995.g. ir uzlabojusies. ES ir pieaugusi enerģijas efektivitāte pārstrādē.

OECD aicina valdības nesubsidēt fosilās degvielas izmantošanu. Ir jāļauj darboties tirgus mehānismam, kas ļauj privātam sektoram attīstīties un ieviest inovācijas un jāsniedz finansējums zaļai R&D. R&D būs liela loma enerģijas efektivitātes uzlabošanai l/bā.

Tāpat pētījumā ir sniegta dažādu valstu pieredzes enerģijas efektivitātes uzlabošanai un kādi enerģijas veidi tiek izmantoti dažādas l/bas nozarēs un kāda ir to efektivitāte.

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264278530-en