Lauksaimniecības pārskati

>> Uz OECD sākumlapu

 

•OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2020-2029

 

OECD/FAO (2020), OECD-FAO Agricultural Outlook 2020-2029, OECD Publishing, Paris/FAO, Rome

 

Kopsavilkums: Ikgadēji OECD ar FAO un sadarbībā ar dalībvalstīm novērtē pasaules lauksaimniecības preču tirgu turpmākās desmitgades perspektīvas. Šis pārskats sniedz starptautisku ekspertu apstiprinātas pasaules tirgus attīstības projekcijas par dominējošajām lauksaimniecības preču grupām (gaļa, labība, eļļas augi, cukurs, piena produkti, zivis, kokvilna, biodegviela, daži dārzeņi un augļi) līdz 2029. gadam. Šajā gadā tirgu attīstība tiek skatīta arī pa sešu pasaules reģonu dalījumu (pēc FAO klasifikācijas) un ir paplašināts apskatīto lauksaimniecības preču klāsts. 

 

Sagatavojot pārskatu, precīza COVID-19 pandēmijas ietekme uz lauksaimniecības tirgiem joprojām nebija lielā mērā zināma, un tāpēc tā netika ņemta vērā bāzes prognozēs. Neskatoties uz to, šajā pārskatā ir mēģināts izklāstīt COVID-19 ietekmi uz nozari (vājās vietas lauksaimniecības ražošanā, pārtikas pārstrādē, transportā un loģistikā, pieprasījumā pēc pārtikas un saistītajiem pakalpojumiem).

 

Daži galvenie secinājumi:

  • dramatiski zemāka ekonomikas izaugsme 2020. gadā vismaz īsā laikā varētu veicināt lauksaimniecības lauksaimniecības preču cenu kritumu.
  • Ja COVID-19 ierobežošanas atvieglojumi ir efektīvi un pasaules ekonomika sāk atjaunoties 2021. gadā, lauksaimniecības preču pieprasījums un cenas nākamajos gados pakāpeniski atgriezīsies pie sākotnējā līmeņa.
  • Graudu kopražas pieaugs galvenokārt pateicoties ražīguma celšanai (intensīvākas audzēšanas metodes, investīcijas tehnoloģijas un labākas ražas novākšanas prakses).
  • Paredzamas 14% pieaugums saražotajai mājlopu gaļai, ar vislielāko pieaugumu vistas gaļai. Saražotās cūkgaļas peaugums lielākoties varētu būt no Ķīnas, tai pēc 2025.gada atkopjoties no Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma.
  • Lielākajai daļai apskatīto preču tiek prognozēts reālās cenas samazinājums.
  • Turpinoties pašreizējām politikām un tehnoloģijām, ražošanas prognozes nozīmē tiešo SEG emisiju pieaugumu par 6%.

 

Atslēgas vārdi: labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, ražošana, patēriņš, tirdzniecība, cenas

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/1112c23b-en 

 

 

• Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2020

 

OECD (2020), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2020, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ir ikgadējs ziņojums par lauksaimniecības politiku attīstību OECD dalībvalstīs un vairākās OECD partnervalstīs. Ziņojums apskata nozīmīgākās politiku izmaiņas katrā valstī, un sniedz jaunākās aplēses par atbalstu lauksaimniecībai, izmantojot visaptverošu lauksaimniecības atbalsta mērīšanas un klasificēšanas sistēmu - ražotāju un patērētāju atbalsta aprēķinus (PSE un CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta novērtējumu (GSSE) un saistītos rādītājus - kas sniedz ieskatu par lauksaimniecības politikas sarežģīto raksturu un kalpo par pamatu OECD lauksaimniecības politiku novērtēšanai. 

 

Šī gada ziņojums aptver visus sešus kontinentus, tostarp 37 OECD dalībvalstis, un 12 OECD partnervalstis. Visas apskatītās valstis kopā skaitot, vidēji gadā lauksaimniecības un pārtikas sektoram sniegušas atbalstu 542 miljardi EUR/gadā apmērā. 2020.gada sākumā līdz ar Covid-19 pandēmiju, tika ieviesti papildus atbalsta pasākumi, lai uzturētu pārtikas un lauksaimniecības piegādes ķēžu darbību un atbalstītu trūcīgos patērētājus. Tāpat arī daudzas valstis ieviesa tirdzniecību veicinošus pasākumus, tai skaitā arī eksporta ierobežojumus, lai pasargātu savu iekšējo tirgu. Detalizēti valstu apskati un statistikas pielikums ir pieejami atsevišķi elektroniskā formātā publikācijas tīmekļa vietnē.

 

OECD rekomendācijas: OECD novēro tendenci, ka mazinās politiskās reformas un daudzās apskatītajās valstīs turpināt tirgu kropļojošais tirgus cenu atbalsts. Attiecīgi rekomnedācijas vēljoprojām ir virzienā uz tirgus cenas atbalstu un saistītā atbalsta, kā arī degvielas nodokļu atvieglojumu mazināšanu. Lai nodrošinātu nozares piekļuvi tehnoloģiju un prakses attīstībai, kas ļautu lauksaimniekiem efektīvāk pārvaldīt riskus savās saimniecībās, būtu jāapsver papildu investīcijas inovācijās un zinātniskajā pētniecībā, izstrādē, tehnoloģiju pārnesē un konsultāciju pakalpojumos.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/928181a8-en 

 

 

OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2019

 

OECD/FAO (2019), OECD-FAO Agricultural Outlook 2019-2028, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums:Ikgadēji OECD sadarbības ar FAO sadarbībā ar DV novērtē valstu, reģionālo un pasaules lauksaimniecības preču tirgu turpmākās desmitgades perspektīvas. Pārskats sniedz starptautisku ekspertu apstiprinātas pasaules tirgus attīstības projekcijas par dominējošajām pārtikas preču grupām (labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis, piena produkti), kokvilnu un biodegvielu līdz 2028. gadam. Papildus 2019. gadā uzmanība vērsta uz lauksaimniecības attīstību Latīņamerikā. Atsevišķā nodaļā ir padziļināti izpētīta šo lauksaimniecības struktūra un tās ieguldījums ienākumu radīšanā, darbavietās un tirdzniecībā, kā arī dabas resursu apsaimniekošanā. Analīze rāda, ka ir sagaidāms, ka Latīņamerikas reģions pastiprinās savu vadošo lauksaimniecības eksportētāja lomu pasaulē. Vairāk skatīt publikācijas tīmekļa vietnē

 

Daži galvenie secinājumi:

Spēcīgās piedāvājums ir samazinājis cenas vairumam lauksaimniecības preču starptautisko cenu. 

Tiek prognozēts, ka gandrīz visām skatītajām precēm nākamajos desmit gados reālās cenas saglabāsies pašreizējā līmenī vai zem tās, jo produktivitātes uzlabojumi turpina pārsniegt pieprasījuma pieaugumu.

Paredzams, ka pieaugs cukura un augu eļļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju (dēļ urbanizācijas un pārejas uz vairāk apstrādātiem pārtikas produktiem).

Pieprasījums pēc graudaugiem lopbarībai būs straujāks nekā pārtikai.

Lauksaimniecības produktu ražošana pieaugs par 15 procentiem, savukārt lauksaimniecības zemes izmantojuma pieaugums pasaulē kopumā būs lēns, par pieaugumu pateicoties galvenokārt augstākai produktivitātei. 

Paredzams, ka nākamajā desmitgadē tiešās lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas pieaugs par aptuveni 0,5 procentiem gadā - tas norāda uz oglekļa intensitātes samazināšanos (salīdzinājumā pret pēdējiem 10 gadiem), palielinoties produktivitātei.

 

Atslēgas vārdi: labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, ražošana, patēriņš, tirdzniecība, cenas, Latīņamerika

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/agr_outlook-2019-en

 

 

Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2019

 

OECD (2019), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2019, OECD Publishing, Paris, 

 

Kopsavilkums: Ikgadējs ziņojums par lauksaimniecības atbalsta politiku attīstību OECD dalībvalstīs un vairākās OECD partnervalstīs apskata lauksaimniecības politiku nozīmīgākās izmaiņas katrā valstī. Tas sniedz jaunākās aplēses par atbalstu lauksaimniecībai, izmantojot visaptverošu lauksaimniecības atbalsta mērīšanas un klasificēšanas sistēmu - ražotāju un patērētāju atbalsta aprēķinus (PSE un CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta novērtējumu (GSSE) un saistītos rādītājus - kas sniedz ieskatu par lauksaimniecības politikas sarežģīto raksturu un kalpo par pamatu OECD lauksaimniecības politikas uzraudzībai un novērtēšanai. Šī gada ziņojums aptver visus sešus kontinentus, tostarp 36 OECD valstis, piecas ES valstis, kas nav OECD, un 12 citas valstis. Pirmo reizi ir iekļauta Argentīna un Indija, līdz ar to ziņojums aptver valstis, kas kopā rada gandrīz ¾ no globālās lauksaimniecības pievienotās vērtības. Visas 53 valstis kopā skaitot, vidēji gadā lauksaimniecības un pārtikas sektoram sniegušas atbalstu 620 miljardi EUR apmērā. Detalizētas valstu nodaļas un statistikas pielikums, ir pieejami atsevišķi elektroniskā formātā publikācijas tīmekļa vietnē.

 

OECD rekomendācijas: līdzīgi kā iepriekšējos gados, viens no pirmajiem ieteikumiem ir mazināt tirgus cenas atbalstu stimulējošas politikas, sākot ar visaizsargātākajiem tirgiem un necaurspīdīgākajiem pasākumiem. Tas ļautu tirgiem labāk darboties, mazinātu nozares iekšējos izkropļojumus un ietekmi uz vidi, ko rada izejvielu pārmērīga izmantošana, un atbrīvotu publiskos līdzekļus efektīvākiem un mērķtiecīgākiem pasākumiem. Tāpat vajadzētu integrēt tirgus un izšķirt tirdzniecības strīdus, atbalstu vairāk vērst uz vispārējiem pakalpojumiem (inovāciju veicināšanai) un vides un klimata mērķu sasniegšanu, bet ar risku saistītu atbalstu mērķēt tikai par katastrofālu risku pārvaldību, uzlabot zināšanas par lauku saimniecību finansiālo un labklājības stāvokli, un strādāt pie saskaņotu politiku kopuma.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/39bfe6f3-en

 

 

OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2018

 

OECD/FAO (2018), OECD-FAO Agricultural Outlook 2018-2027, OECD Publishing, Paris/Food and Agriculture Organization of the United Nations, Rome

 

Kopsavilkums: Ikgadējais OECD pārskats sniedz starptautisku ekspertu apstiprinātas pasaules tirgus attīstības projekcijas par dominējošajām pārtikas preču grupām (labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis, piena produkti), kokvilnu un biodegvielu 10 gadu griezumā (šogad 2018-2027). Ziņojumā skata minēto produktu grupu pieprasījuma, piedāvājuma un patēriņa iespējamās attīstības tendences, cenas. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. Šī gada izdevumā speciāla nodaļa veltīta Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, kur ir augsta un pieaugošā atkarība no starptautiskajiem pamatproduktu tirgiem, un aramzemes un ūdens trūkums ierobežo lauksaimniecisko ražošanu. 

 

Daži galvenie secinājumi:

Turpināsies pieprasījuma izaugsmes palēnināšanās, daudziem produktiem patēriņš saglabāsies nemainīgs;

Paredzams cukura un augu eļļu patēriņa pieaugums ēšanas paradumu maiņas dēļ; 

Gaļas pieprasījuma izaugsmes mazināsies diētas un ienākumu ierobežojumiem dēļ;

Pieprasījuma pieaugums pēc graudiem, augu eļļas un cukurniedrēm biodegvielas ražošanai samazināsies;

Cenas saglabāsies mērenas, bet virs 2000.gada sākuma līmeņa, ņemot vērā ražošanas pieaugumu un pieprasījuma pieauguma samazināšanos;

Ražu pieaugums vairāk sagaidāms Subsahāras Āfrikas, D-A-Āzijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Lielākoties pieaugums būs dēļ intensifikācijas, efektivitātes un daļēji arī palielinot ganāmpulkus un pārvēršot ganības aramzemē;

Ņemot vērā lēnāku pieprasījuma un ražošanas pieaugumu, arī tirdzniecības pieauguma apjoms varētu būt tikai puse no iepriekšējās dekādes;

Valstīs ar augstu iedzīvotāju blīvumu un pieaugošu populāciju (Subsahār-Āfrika, Tuvajie Austrumi un Ziemeļāfrika, Āzija) palielināsies net-imports.

 

Atslēgas vārdi: labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, ražošana, patēriņš, tirdzniecība, cenas, Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/agr_outlook-2018-en 

 

Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2018

 

OECD (2018), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2018, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs ziņojums par lauksaimniecības atbalsta politiku attīstību OECD dalībvalstīs un vairākās OECD partnervalstīs, kas apskata lauksaimniecības politiku nozīmīgākās izmaiņas katrā valstī. Šī gada ziņojums aptver 51 valsti, kuras, kopā skaitot, vidēji gadā lauksaimniecības un pārtikas sektoram sniegušas atbalstu 556 miljardi EUR apmērā. Atbalsts sastāda vidēji 15% no lauku saimniecību ieņēmumiem. Gandrīz divas trešdaļas no atbalsta ražotājiem apskatītajās valstīs kopā joprojām tiek nodrošinātas ar pasākumiem, kas kropļo lauksaimnieku lēmumus un tirgu. 

 

OECD rekomendācijas: Ņemot vērā jaunos izaicinājumus (klimata pārmaiņas, šoki tirgū, u.c.), OECD rosina pārskatīt esošo politiku mērķus un nošķirt pasākumus, kas nodrošina ienākumu atbalstu lauku saimniecībām, kurām tas ir nepieciešams, no pasākumiem, kas veicinātu lauksaimniecības produktivitātes, ilgtspējības, elastīguma un vispārējās rentabilitātes palielināšanos.  Būtu jāsaprot lauku saimniecību finansiālo situāciju, lai labāk mērķētu atbalsta pasākumus. Mērķtiecīgāks ienākumu atbalsts saimniecībām, kurām tas ir vajadzīgs, var gan palielināt šī atbalsta efektivitāti, gan arī atbrīvot līdzekļus valsts investīcijām lauksaimniecības inovācijās, vides aizsardzībā un izturētspējas nodrošināšanā. Valdībai būtu stingri jānodala riskus, par kuriem atbildīgi paši lauksaimnieki, un kādu risku iestāšanās gadījumā ir sagaidāms valsts atbalsts. 

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/agr_pol-2018-en 

 

• OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2017

 

OECD/FAO (2017), OECD-FAO Agricultural Outlook 2017-2026, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējais pārskats sniedz starptautisku ekspertu apstiprinātas pasaules tirgus attīstības projekcijas par dominējošajām pārtikas preču grupām (labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis, piena produkti), kokvilnu un biodegvielu līdz 2025. gadam. šī gada izdevumā speciāla nodaļa veltīta Dienvidaustrumāzijas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēm. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna.

 

Daži galvenie secinājumi:
• 2016. gadā labības, gaļas un piena produktu vidējās cenas turpināja samazināties, bet eļļas augu, augu eļļu un cukura cenas nedaudz pieauga, kam par iemeslu naftas cenas kritums un zemā IKP izaugsme (zemākā kopš 2009. g. krīzes);
• Tiek prognozēts, ka pieprasījuma pieaugums nākamajos 10 gados palēnināsies, ņemot vērā Ķīnas pieprasījuma samazinājumu un mēreno pieprasījumu pēc biodegvielas izejvielām;
• Papildu kalorijas un olbaltumvielas galvenokārt tiks uzņemtas, patērējot augu eļļu, cukuru un piena produktus (nevis gaļu);
• Piena patēriņa pieaugums pārsvarā būs uz svaigpiena produktu rēķina, ko eksportē minimālos apjomos, attiecīgi izmaiņas minimāli ietekmēs pasaules piena produktu tirgu;
• Mājputnu produktu apjoma pieaugums veidos gandrīz pusi no kopējā gaļas ražošanas apjoma pieauguma.
• Saimniecībā audzētās zivis ir visstraujāk pieaugošais olbaltumvielu avots starp visām pārskatā aplūkotajām precēm;
• Lielākajai daļai preču faktiskās cenas nedaudz samazināsies, tai pašā laikā iespējamas ievērojamas svārstības;
• Pieaugs neto eksports no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Austrumeiropas un Centrālās Āzijas valstīm;

 

Atslēgas vārdi: labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, ražošana, patēriņš, tirdzniecība, cenas, Dienvidaustrumāzija

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_outlook-2017-en

 

• Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2017

 

OECD (2017), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2017, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs ziņojums, kas jau 30 gadus sniedz informāciju par lauksaimniecības atbalsta politiku attīstību OECD dalībvalstīs un vairākās OECD partnervalstīs. Atbalsta apjoms tiek mērīts pēc OECD izstrādātās metodoloģijas. Tāpat ziņojums sniedz vispārīgu diskusiju par lauksaimniecības politiku attīstību, apskatot nozīmīgākās izmaiņas katrā valstī atsevišķi. Aptvertās valstis ir ļoti dažādas, atšķiras gan to lauksaimniecības nozares apstākļi, gan arī lauksaimniecības nozīme valsts ekonomikā, gan arī dažādi mērķi, un līdz ar to arī atšķirīgas politikas to sasniegšanai.

 

Šī gada ziņojums aptver 52 valstis, kas kopā rada 2/3 pasaules lauksaimniecības pievienotās vērtības. Tās, kopā skaitot, 2014.-2016.g. lauksaimniekiem atbalstā samaksājušas 442 miljardi EUR un papildus vēl 77 miljardus EUR atbalstam vispārējiem nozares pakalpojumiem. Atbalsts sastāda vidēji 16% no lauku saimniecību ieņēmumiem. Novērojama tendence samazināties tiešajam atbalstam lauksaimniekiem un palielināties atbalstam vispārējiem nozares pakalpojumiem, kas ir uzskatāms par pozitīvu virzienu un ar lielāku ieguvumu ilgtermiņā. Izņēmums ir Ķīna, kura būtiski palielina atbalstu saviem lauksaimniekiem. Kopējais atbalsts lauksaimniecībai salīdzinoši OECD dalībvalstīs ir apmēram 39% no lauksaimniecības pievienotās vērtības;

 

OECD rekomendācijas: Vajadzētu vairāk atbalstīt vispārējo nozares attīstību, t.sk. inovāciju sistēmas, biodrošībā un fiziskajā infrastruktūrā. Būtu vēlams samazināt tiešo atbalstu ražotājiem, bet tirgu kropļojošo tirgus cenas atbalstu vajadzētu likvidēt. Valdībai būtu jāiejaucas katastrofisku risku iestāšanās gadījumā un jāsniedz informācija par klimata un tirgus riskiem riska stratēģiju izstrādei privātajam sektoram. Pilnīga izpratne par lauku saimniecību finansiālo situāciju palīdzētu veidot labākas politikas.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2017-en

 

•   OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2016

 

OECD and FAO  (2016), OECD-FAO Agricultural Outlook 2016-2025, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējais pārskats sniedz tirgus attīstības projekcijas par vairākām pārtikas preču grupām (labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis, piena produkti) kokvilnu un biodegvielu līdz 2025.gadam. Speciāla nodaļa veltīta Subsahāras Āfrikas lauksaimniecības izaicinājumu un iespēju apskatam. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna.

 

Daži galvenie secinājumi:

  • 2015.gadā cenas kritušās graudiem, mājlopiem un zivīm, rādot, ka augstu cenu laiks ir pagājis arī saistītajām nozarēm. Galvenais iemesls zemajām cenām – stabils piedāvājuma un krājumu pieaugums pret vāju pieprasījums;
  • Sagaidāms, ka pieprasījuma pieaugums palēnināsies (palēninās iedzīvotāju pieaugums un ienākumu pieaugums, kā arī samazinās tendence pirkt vairāk pamata pārtikas preces);
  • Vērojamas problēmas saistībā ar pārtikas patēriņu – nepietiekams uzturs, pārmērīgs uzturs, nepilnvērtīgs uzturs. Prognozes, ka palielināsies cukura, eļļas un tauku patēriņš (vairāk pārstrādāts ēdiens);
  • Tirdzniecību ar pamata pārtikas produktiem ierobežo valstu pašnodrošinājuma politikas un strukturāla pāreja uz tirdzniecību ar produktiem ar pievienoto vērtību;
  • Pastiprinās tendence, ka dažas valstis dominē eksportā; pie importa tas nav vērojams (izņēmums Ķīna – nozīmīgs importētājs sojai, piena produktiem, lopbarības graudiem); nabadzīgos reģionos, piem., Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, varētu pastiprināties atkarība no pārtikas importa;
  • Nākotnē jārēķinās ar nezināmiem faktoriem, kas var ietekmēt pārtikas cenas – svārstības ekonomikas izaugsmē un naftas cenās, ražas izmaiņas (ārkārtas laika apstākļu dēļ) un nozīmīgu valstu politikas (piem., Ķīnas).

 

Atslēgas vārdi: Subsahāras Āfrikas lauksaimniecība, labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, tirgi, patēriņš, ražošana, tirdzniecība, cenas

 

Pieejams: http://www.oecd-ilibrary.org/agriculture-and-food/oecd-fao-agricultural-outlook-2016_agr_outlook-2016-en

 

  • Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2016

 

OECD  (2016), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2016, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs ziņojums, kas sniedz informāciju par lauksaimniecības politiku  un atbalsta politiku attīstību OECD dalībvalstīs un dažās OECD partnervalstīs. Atbalsta apjoms tiek mērīts pēc OECD izstrādātās metodoloģijas. Tāpat ziņojumā ir vispārīga diskusija par lauksaimniecības politiku attīstību, un katra no aptvertajām valstīm tiek apskatīta atsevišķā nodaļā. Apskatītās valstis ir ļoti dažādas, atšķiras gan lauksaimniecības nozare apstākļi, gan arī lauksaimniecības nozīme valsts ekonomikā. Lielākā vai mazākā mērā visas šīs valstis saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem, tomēr valstīm ir dažādi mērķi lauksaimniecībā, un līdz ar to arī atšķirīgas politikas to sasniegšanai.

 

Šī gada ziņojums aptver 50 valstis, kas kopā rada lielāko daļu pasaules lauksaimniecības pievienotās vērtības. Tās kopā skaitot 2013.-2015.g. lauksaimniecības ražotājiem atbalstā samaksājušas 469 miljardi EUR un papildus vēl 69 miljardus EUR atbalstam vispārējiem nozares pakalpojumiem. Vidēji 68% atbalsta tika sniegts kā tirgus cenas atbalsts lauksaimniekiem, t.i.,  atkarīgs no ieguldījumiem vai saražotā.  Šāds atbalsts iespaido ražošanas lēmumus un var ļoti negatīvi ietekmēt tirgu un tirdzniecību. OECD valstīs atbalsta līmenis pēdējos 30 gados ir krities, un sastāda vidēji 17% no saimniecību ieņēmumiem. Citās valstīs tieši otrādi – atbalsts ir palielinājies.

 

OECD rekomendācijas valstu politikām: Vajadzētu vairāk pievērsties produktivitātes celšanai, ilgtspējīgam resursu patēriņam un saimniecību elastībai, investējot cilvēkos, infrastruktūrā un lauksaimniecības inovāciju sistēmās. Jāpārsaka un jāpilnveido  riska pārvaldības politikas, nosakot robežas starp normālu biznesa risku un katastrofiskiem riskiem, kuros jāiejaucas valdībai. Nepieciešama tiešmaksājumu efektivitātes uzlabošana, nosakot politikas mērķus un attiecīgi pielāgojot politikas. Tirgus cenas atbalstu vajadzētu likvidēt. Vajadzētu pamazām attiekties arī no maksājumiem, kas saistīti ar izlaidi un ieguldījumiem.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2016-en

 

•   OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2015

 

OECD/Food and Agriculture Organization of the United Nations (2015), OECD-FAO Agricultural Outlook 2015

 

Kopsavilkums: Ikgadējais pārskats sniedz prognozes par dominējošām pārtikas preču grupām un biodegvielu līdz 2024.gadam. Speciāla nodaļa veltīta Brazīlijas lauksaimniecības izaicinājumu un iespēju apskatam. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika.

 

Atslēgas vārdi: Brazīlijas lauksaimniecība, biodegviela, labība, eļļas augu sēklas un eļļas produkti, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, tirgi, patēriņš, ražošana, tirdzniecība, cenas, prognozes

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_outlook-2015-en

 

•    Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2015: OECD valstis

 

OECD (2014), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2015: OECD Countries, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Ikgadējā publikācija, kas sniedz informāciju par lauksaimniecības politiku attīstību un ar lauksaimniecību saistītu atbalstu OECD dalībvalstīs un dažās OECD partnervalstīs. Atbalsta apjoms tiek mērīts pēc OECD izstrādātās ražotāju atbalsta aprēķina (PSE) metodoloģijas. Apskatītās valstis aptver ~ 80% no globālās saražotās pievienotās vērtības lauksaimniecībā. Tāpat ziņojumā it vispārīga diskusija par lauksaimniecības politiku attīstību un katra no aptvertajām valstīm tiek apskatīta atsevišķā nodaļā.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2015-en

 

•  OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2014

 

OECD/FAO (2014), OECD-FAO Agricultural Outlook 2014, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs lauksaimniecības pārskats, kas apskata dažādu lauksaimniecības preču grupu ražošanas, patēriņa un tirdzniecības prognozes vidējā termiņā.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības tirgi, Indija, biodegviela, labība, eļļas augu sēklas un eļļas produkti, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, tirgus stāvoklis, prognozes, tirgus attīstības tendences

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_outlook-2014-en

 

•   Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2014: OECD valstis

 

OECD (2014), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2014: OECD Countries, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: ikgadējs lauksaimniecības atbalsta politiku izvērtējums, aprēķinot atbalsta apjomu, kas izteikts indikatoros – atbalsts ražotājiem, patērētājiem un caur vispārēju pakalpojumu nodrošināšanas.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2014-en