Lauksaimniecības pārskati

>> Uz OECD sākumlapu

 

• OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2017

 

OECD/FAO (2017), OECD-FAO Agricultural Outlook 2017-2026, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējais pārskats sniedz starptautisku ekspertu apstiprinātas pasaules tirgus attīstības projekcijas par dominējošajām pārtikas preču grupām (labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis, piena produkti), kokvilnu un biodegvielu līdz 2025. gadam. šī gada izdevumā speciāla nodaļa veltīta Dienvidaustrumāzijas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēm. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna.

 

Daži galvenie secinājumi:
• 2016. gadā labības, gaļas un piena produktu vidējās cenas turpināja samazināties, bet eļļas augu, augu eļļu un cukura cenas nedaudz pieauga, kam par iemeslu naftas cenas kritums un zemā IKP izaugsme (zemākā kopš 2009. g. krīzes);
• Tiek prognozēts, ka pieprasījuma pieaugums nākamajos 10 gados palēnināsies, ņemot vērā Ķīnas pieprasījuma samazinājumu un mēreno pieprasījumu pēc biodegvielas izejvielām;
• Papildu kalorijas un olbaltumvielas galvenokārt tiks uzņemtas, patērējot augu eļļu, cukuru un piena produktus (nevis gaļu);
• Piena patēriņa pieaugums pārsvarā būs uz svaigpiena produktu rēķina, ko eksportē minimālos apjomos, attiecīgi izmaiņas minimāli ietekmēs pasaules piena produktu tirgu;
• Mājputnu produktu apjoma pieaugums veidos gandrīz pusi no kopējā gaļas ražošanas apjoma pieauguma.
• Saimniecībā audzētās zivis ir visstraujāk pieaugošais olbaltumvielu avots starp visām pārskatā aplūkotajām precēm;
• Lielākajai daļai preču faktiskās cenas nedaudz samazināsies, tai pašā laikā iespējamas ievērojamas svārstības;
• Pieaugs neto eksports no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Austrumeiropas un Centrālās Āzijas valstīm;

 

Atslēgas vārdi: labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, ražošana, patēriņš, tirdzniecība, cenas, Dienvidaustrumāzija

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_outlook-2017-en

 

• Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2017

 

OECD (2017), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2017, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs ziņojums, kas jau 30 gadus sniedz informāciju par lauksaimniecības atbalsta politiku attīstību OECD dalībvalstīs un vairākās OECD partnervalstīs. Atbalsta apjoms tiek mērīts pēc OECD izstrādātās metodoloģijas. Tāpat ziņojums sniedz vispārīgu diskusiju par lauksaimniecības politiku attīstību, apskatot nozīmīgākās izmaiņas katrā valstī atsevišķi. Aptvertās valstis ir ļoti dažādas, atšķiras gan to lauksaimniecības nozares apstākļi, gan arī lauksaimniecības nozīme valsts ekonomikā, gan arī dažādi mērķi, un līdz ar to arī atšķirīgas politikas to sasniegšanai.

 

Šī gada ziņojums aptver 52 valstis, kas kopā rada 2/3 pasaules lauksaimniecības pievienotās vērtības. Tās, kopā skaitot, 2014.-2016.g. lauksaimniekiem atbalstā samaksājušas 442 miljardi EUR un papildus vēl 77 miljardus EUR atbalstam vispārējiem nozares pakalpojumiem. Atbalsts sastāda vidēji 16% no lauku saimniecību ieņēmumiem. Novērojama tendence samazināties tiešajam atbalstam lauksaimniekiem un palielināties atbalstam vispārējiem nozares pakalpojumiem, kas ir uzskatāms par pozitīvu virzienu un ar lielāku ieguvumu ilgtermiņā. Izņēmums ir Ķīna, kura būtiski palielina atbalstu saviem lauksaimniekiem. Kopējais atbalsts lauksaimniecībai salīdzinoši OECD dalībvalstīs ir apmēram 39% no lauksaimniecības pievienotās vērtības;

 

OECD rekomendācijas: Vajadzētu vairāk atbalstīt vispārējo nozares attīstību, t.sk. inovāciju sistēmas, biodrošībā un fiziskajā infrastruktūrā. Būtu vēlams samazināt tiešo atbalstu ražotājiem, bet tirgu kropļojošo tirgus cenas atbalstu vajadzētu likvidēt. Valdībai būtu jāiejaucas katastrofisku risku iestāšanās gadījumā un jāsniedz informācija par klimata un tirgus riskiem riska stratēģiju izstrādei privātajam sektoram. Pilnīga izpratne par lauku saimniecību finansiālo situāciju palīdzētu veidot labākas politikas.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2017-en

 

  • OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2016

 

OECD and FAO  (2016), OECD-FAO Agricultural Outlook 2016-2025, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējais pārskats sniedz tirgus attīstības projekcijas par vairākām pārtikas preču grupām (labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis, piena produkti) kokvilnu un biodegvielu līdz 2025.gadam. Speciāla nodaļa veltīta Subsahāras Āfrikas lauksaimniecības izaicinājumu un iespēju apskatam. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna.

 

Daži galvenie secinājumi:

  • 2015.gadā cenas kritušās graudiem, mājlopiem un zivīm, rādot, ka augstu cenu laiks ir pagājis arī saistītajām nozarēm. Galvenais iemesls zemajām cenām – stabils piedāvājuma un krājumu pieaugums pret vāju pieprasījums;
  • Sagaidāms, ka pieprasījuma pieaugums palēnināsies (palēninās iedzīvotāju pieaugums un ienākumu pieaugums, kā arī samazinās tendence pirkt vairāk pamata pārtikas preces);
  • Vērojamas problēmas saistībā ar pārtikas patēriņu – nepietiekams uzturs, pārmērīgs uzturs, nepilnvērtīgs uzturs. Prognozes, ka palielināsies cukura, eļļas un tauku patēriņš (vairāk pārstrādāts ēdiens);
  • Tirdzniecību ar pamata pārtikas produktiem ierobežo valstu pašnodrošinājuma politikas un strukturāla pāreja uz tirdzniecību ar produktiem ar pievienoto vērtību;
  • Pastiprinās tendence, ka dažas valstis dominē eksportā; pie importa tas nav vērojams (izņēmums Ķīna – nozīmīgs importētājs sojai, piena produktiem, lopbarības graudiem); nabadzīgos reģionos, piem., Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, varētu pastiprināties atkarība no pārtikas importa;
  • Nākotnē jārēķinās ar nezināmiem faktoriem, kas var ietekmēt pārtikas cenas – svārstības ekonomikas izaugsmē un naftas cenās, ražas izmaiņas (ārkārtas laika apstākļu dēļ) un nozīmīgu valstu politikas (piem., Ķīnas).

 

Atslēgas vārdi: Subsahāras Āfrikas lauksaimniecība, labība, eļļas augi, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, biodegviela, tirgi, patēriņš, ražošana, tirdzniecība, cenas

 

Pieejams: http://www.oecd-ilibrary.org/agriculture-and-food/oecd-fao-agricultural-outlook-2016_agr_outlook-2016-en

 

  • Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2016

 

OECD  (2016), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2016, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs ziņojums, kas sniedz informāciju par lauksaimniecības politiku  un atbalsta politiku attīstību OECD dalībvalstīs un dažās OECD partnervalstīs. Atbalsta apjoms tiek mērīts pēc OECD izstrādātās metodoloģijas. Tāpat ziņojumā ir vispārīga diskusija par lauksaimniecības politiku attīstību, un katra no aptvertajām valstīm tiek apskatīta atsevišķā nodaļā. Apskatītās valstis ir ļoti dažādas, atšķiras gan lauksaimniecības nozare apstākļi, gan arī lauksaimniecības nozīme valsts ekonomikā. Lielākā vai mazākā mērā visas šīs valstis saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem, tomēr valstīm ir dažādi mērķi lauksaimniecībā, un līdz ar to arī atšķirīgas politikas to sasniegšanai.

 

Šī gada ziņojums aptver 50 valstis, kas kopā rada lielāko daļu pasaules lauksaimniecības pievienotās vērtības. Tās kopā skaitot 2013.-2015.g. lauksaimniecības ražotājiem atbalstā samaksājušas 469 miljardi EUR un papildus vēl 69 miljardus EUR atbalstam vispārējiem nozares pakalpojumiem. Vidēji 68% atbalsta tika sniegts kā tirgus cenas atbalsts lauksaimniekiem, t.i.,  atkarīgs no ieguldījumiem vai saražotā.  Šāds atbalsts iespaido ražošanas lēmumus un var ļoti negatīvi ietekmēt tirgu un tirdzniecību. OECD valstīs atbalsta līmenis pēdējos 30 gados ir krities, un sastāda vidēji 17% no saimniecību ieņēmumiem. Citās valstīs tieši otrādi – atbalsts ir palielinājies.

 

OECD rekomendācijas valstu politikām: Vajadzētu vairāk pievērsties produktivitātes celšanai, ilgtspējīgam resursu patēriņam un saimniecību elastībai, investējot cilvēkos, infrastruktūrā un lauksaimniecības inovāciju sistēmās. Jāpārsaka un jāpilnveido  riska pārvaldības politikas, nosakot robežas starp normālu biznesa risku un katastrofiskiem riskiem, kuros jāiejaucas valdībai. Nepieciešama tiešmaksājumu efektivitātes uzlabošana, nosakot politikas mērķus un attiecīgi pielāgojot politikas. Tirgus cenas atbalstu vajadzētu likvidēt. Vajadzētu pamazām attiekties arī no maksājumiem, kas saistīti ar izlaidi un ieguldījumiem.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2016-en

 

  • OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2015

 

OECD/Food and Agriculture Organization of the United Nations (2015), OECD-FAO Agricultural Outlook 2015

 

Kopsavilkums: Ikgadējais pārskats sniedz prognozes par dominējošām pārtikas preču grupām un biodegvielu līdz 2024.gadam. Speciāla nodaļa veltīta Brazīlijas lauksaimniecības izaicinājumu un iespēju apskatam. Tirgus prognozēs skatītas ne tikai OECD dalībvalstis, bet arī FAO dalībvalstis kā Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika.

 

Atslēgas vārdi: Brazīlijas lauksaimniecība, biodegviela, labība, eļļas augu sēklas un eļļas produkti, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, tirgi, patēriņš, ražošana, tirdzniecība, cenas, prognozes

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_outlook-2015-en

 

•    Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2015: OECD valstis

 

OECD (2014), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2015: OECD Countries, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Ikgadējā publikācija, kas sniedz informāciju par lauksaimniecības politiku attīstību un ar lauksaimniecību saistītu atbalstu OECD dalībvalstīs un dažās OECD partnervalstīs. Atbalsta apjoms tiek mērīts pēc OECD izstrādātās ražotāju atbalsta aprēķina (PSE) metodoloģijas. Apskatītās valstis aptver ~ 80% no globālās saražotās pievienotās vērtības lauksaimniecībā. Tāpat ziņojumā it vispārīga diskusija par lauksaimniecības politiku attīstību un katra no aptvertajām valstīm tiek apskatīta atsevišķā nodaļā.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2015-en

 

  • OECD-FAO Lauksaimniecības pārskats 2014

 

OECD/FAO (2014), OECD-FAO Agricultural Outlook 2014, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ikgadējs lauksaimniecības pārskats, kas apskata dažādu lauksaimniecības preču grupu ražošanas, patēriņa un tirdzniecības prognozes vidējā termiņā.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības tirgi, Indija, biodegviela, labība, eļļas augu sēklas un eļļas produkti, cukurs, gaļa, zivis un jūras produkti, piena produkti, kokvilna, tirgus stāvoklis, prognozes, tirgus attīstības tendences

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_outlook-2014-en

 

  • Lauksaimniecības politiku pārskats un izvērtēšana 2014: OECD valstis

 

OECD (2014), Agricultural Policy Monitoring and Evaluation 2014: OECD Countries, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: ikgadējs lauksaimniecības atbalsta politiku izvērtējums, aprēķinot atbalsta apjomu, kas izteikts indikatoros – atbalsts ražotājiem, patērētājiem un caur vispārēju pakalpojumu nodrošināšanas.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas attīstība, atbalsta politikas, ražotāju atbalsta aprēķins (PSE), patērētāju atbalsta aprēķins (CSE), vispārējo pakalpojumu atbalsta aprēķins (GSSE)

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/agr_pol-2014-en