Lauksaimniecības tirgi

 

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Lauksaimniecības tirgu ilgtermiņa izaicinājumu analīze

 

Saunders, J., M. Adenauer and J. Brooks (2019-07-10), Analysis of long-term challenges for agricultural markets, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 131, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Ilgtermiņa lauksaimniecības perspektīvas modeli (LAO) OECD ir izstrādājusi kā papildu modelēšanas rīku Aglink-Cosimo modelim, ko izmanto, lai izstrādātu desmit gadu prognozes lauksaimniecības tirgiem. LAO apraksta globālā piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo izmaiņu virzītājus, nodrošina reālo lauksaimniecības cenu bāzes punktu un to var izmantot, lai sagatavotu īstermiņa un vidēja termiņa cenu prognozes ilgāka termiņa kontekstā. Modelis ir piemērots arī scenāriju analīzei ar lauksaimniecību saistītiem ilgtermiņa jautājumiem, piemēram, saiknei starp pārtikas nodrošinājumu un klimata izmaiņām. Modeļa struktūra ir līdzīga Aglink-Cosimo struktūrai, kas uzlabo salīdzināmību, bet ir daudz vienkāršāka ar ļoti apkopotām precēm un reģionālām grupām. Vienkāršotā struktūra ļauj izmantot datus par produktivitātes pieaugumu tādā veidā, kas nav iespējams sarežģītākos modeļos, un izpētīt produktivitātes pieauguma ilgtermiņa virzītāju lomu, jo īpaši pētniecības izdevumus. Tas arī atvieglo koncentrēšanos uz galvenajiem makroekonomiskajiem lauksaimniecības tirgus attīstības virzītājiem. Šajā ziņojumā sīki aprakstīta modeļa motivācija, struktūra un attīstība, kā arī sākotnējie rezultāti. Sākotnējie rezultāti norāda uz reālo lauksaimniecības cenu kritumu ilgtermiņā, jo globālā piedāvājuma pieaugums pārsniedz globālā pieprasījuma pieaugumu.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības produktivitāte, ilgtermiņa analīze, lauksaimniecības cenas, kopējā faktora produktivitāte, klimata izmaiņas, pārtikas nodrošinājums, tirdzniecības modelēšana

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/dafae86c-en

 

 

  • ​ ​Nodarbinātība lauksaimniecības un pārtikas tirdzniecībā: Globālās vērtības ķēdes lomas novērtēšana

 

Greenville, J., K. Kawasaki and M. Jouanjean (2019), "Employment in Agriculture and Food Trade: Assessing the Role of GVCs", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 124, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Lauksaimniecības nozares arvien vairāk tiek integrētas starptautiskajos tirgos, paplašinoties globālajām vērtības ķēdēm (GVĶ). Šī integrācija veicina pievienotās vērtības pieaugumu nozarē, tostarp darbaspēka atdevi. Šajā pētījumā ir analizēts, kādu ietekmi uz darbaspēka atdevi un nodarbinātību atstāj tirdzniecība un dalība GVĶ. Pasaules līmenī tirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas GVĶ laikā no 2004. līdz 2014. gadam veidoja vidēji 20–26% no kopējās lauksaimniecības darbaspēka atdeves, un darbaspēka atdeve tika gūta gan no tiešas līdzdalības tirdzniecībā, gan no netiešas līdzdalības citās pakārtotajās nozarēs. Šajā ziņojumā secināts, ka ietekme uz ekonomikas mēroga darbaspēka atdevi vidēji ir lielāka valstīs, kas specializējas tiešā primāro produktu eksportā, salīdzinājumā ar valstīm, kas specializējas netiešā lauksaimniecības eksportā. Pierādījumi arī liecina, ka lauksaimniecības subsīdijām ir negatīva ietekme gan uz darbaspēka atdevi no primārā sektora eksporta, gan uz atdevi, ko netieši rada apstrādes nozares eksports. Tas liek domāt, ka subsīdijām ilgtermiņā ir negatīva ietekme uz tirdzniecības izaugsmes iespējām, samazinot lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēju.

 

Atslēgas vārdi: Globālās vērtības ķēdes, lauksaimniecība, lauksaimniecības tirdzniecība, Globālās tirdzniecības analīzes projekts (GTAP)

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5ed3b181-en

 

 

  • Vērtības pievienošanas vadlīnijas lauksaimniecībā un pārtikas tirdzniecībā: GVĶ un pakalpojumu loma 

 

Greenville, J., K. Kawasaki and M. Jouanjean (2019), "Value Adding Pathways in Agriculture and Food Trade: The Role of GVCs and Services", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 123, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: OECD ziņojumā pētīts, kā radās vērtība lauksaimniecības sektorā no tirdzniecības un dalības GVĶ. Ziņojumā tiek pētītas sektora ieņēmumu atšķirības, ko rada dalība GVĶ. Pētījums balstīts uz datubāzes par tirdzniecības pievienoto vērtību 22 agrārajiem un pārtikas sektoriem datiem, kas ir izgūta no Globālās tirdzniecības analīzes projekta (GTAP) datubāzes. 

Daži galvenie secinājumi:

Globālās vērtību ķēdes (GVĶ) lauksaimniecības un pārtikas sektorā var ietekmēt tirdzniecības attiecības un sniegt tirdzniecības ieguvumus dažādiem sektoriem vērtības ķēdē.

Kopējā vērtība, ko lauksaimniecībai un ekonomikai rada dalība tirdzniecībā un GVĶ, ir vismaz tikpat liela, cik vērtība dalībai, kas paļauta pakārtotai apstrādei iekšzemē. 

Vispārīgie ieguvumi no primārā eksporta tiek saistīti ar lielākiem apjomiem un šim eksportam “pievienotās vērtības” radīto vērtību – sevī ietvertiem pakalpojumiem un citām investīcijām. 

Valstīm, kas specializējās primārajā eksportā ir lielāka daļa pakalpojumu pievienotās vērtības šajā eksportā, kas ir arī noteicošais faktors vērtības pieaugumam valstīs ar vidējiem ieņēmumiem.

 

Atslēgas vārdi: tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem, vairāku reģionu izlaide, GTAP

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/bb8bb93d-en 

 

 

  • Tirdzniecības digitālās iespējas lauksaimniecības un pārtikas sektorā 

 

Jouanjean, M. (2019), "Digital Opportunities for Trade in the Agriculture and Food Sectors", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 122, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: OECD ziņojumā sniegts ieskats par to, kā jaunās informācijas radīšanas un kopīgošanas iespējas veido digitālās pārmaiņas lauksaimniecības un pārtikas sistēmās, un tādējādi, veicina to reorganizāciju. Šajā ziņojumā uzmanība ir koncentrēta uz pārrobežu tirdzniecības aspektiem globālās lauksaimniecības un pārtikas vērtību ķēdes ietvaros. Aplūkots, kā digitālo tehnoloģiju radītās pārmaiņas var ietekmēt dalībniekus vērtības ķēdē, kur tiek radīta pievienotā vērtība un kā vērtība ir sadalīta starp ķēdes dalībniekiem. 

Daži galvenie secinājumi:

Svarīgas ir ne tikai digitālo tehnoloģiju radītās pārmaiņas lauksaimniecības un pārtikas sektorā, bet arī globālās vērtības ķēdes (GVĶ) dalībnieku, pakalpojumu, loģistikas un valdību, digitālā pārveide. 

Digitālās tehnoloģijas var samazināt tirdzniecības izmaksas, tostarp saistībā ar darījuma identificēšanu un pārrunāšanu, atbilstības standartu pierādīšanu un ātru un efektīvu produktu piegādi pāri robežām.

 

Atslēgas vārdi: tirdzniecības stiprināšana, izsekojamība, lauksaimniecības un pārtikas standarti, pieeja tirgum, tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem, SPS, digitālās tehnoloģijas

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/91c40e07-en

 

 

  • Lauksaimniecības pārtikas globālās vērtību ķēdes (GVĶ) dinamiskās izmaiņas un sekas 

 

Greenville, J., K. Kawasaki and M. Jouanjean (2019), "Dynamic Changes and Effects of Agro-Food GVCS", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 119, OECD Publishing, Paris 

 

Kopsavilkums: Globālās vērtības ķēdes (GVĶ) lauksaimniecībā un pārtikas sektoros kļūst par svarīgu lauksaimniecības pārtikas tirdzniecības ainavas daļu, ietekmējot gan tirdzniecības ieguvumu raksturu, gan tirdzniecības politikas ietekmi. Pētījumā  aplūkotas: izmaiņas tirdzniecības pievienotajā vērtībā, kas rodas lauksaimniecības pārtikas GVĶ; dalības lauksaimniecības pārtikas GVĶ ietekme uz lauksaimniecības pārtikas sektoriem. Šajā OECD ziņojumā tika izmantota tirdzniecības pievienoto vērtību datubāze ar 22 lauksaimniecības pārtikas sektoriem, izgūta no Globālās tirdzniecības analīzes projekta (GTAP) datubāzes. 

Daži galvenie konstatējumi:

Laika posmā no 2004. līdz 2014. gadam ir palielinājusies lauksaimniecības pārtikas sektoru dalība GVĶ, un šajos ražošanas tīklos izveidotās saites pēc rakstura ir kļuvušas “globālākas”. 

Izteiktākās lauksaimniecības pārtikas GVĶ ir Ķīnas Tautas Republikā un Vācijā, kur liels daudzums pievienotās vērtības izzūd, pirms tiek sasniegts gala patērētājs. 

Dalība lauksaimniecības pārtikas GVĶ pozitīvi ietekmē sektoru attīstību un izaugsmi — gan kopumā, gan eksporta iekšējās pievienotās vērtības ziņā.

Svarīga ir ārvalstu pievienotās vērtības izmantošana un piekļuve daudzveidīgām investīcijām. 

Tirdzniecību ierobežojoša un pret tirgus atvērtību vērsta politika (tostarp, politika, kas rada šķēršļus tirdzniecībai ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem) mazina iespējas piedalīties GVĶ un var bremzēt sektoru izaugsmi un attīstību.

Pakalpojumu ar eksporta pievienoto vērtību izmantošana ir svarīgs faktors sektoru izaugsmei.

 

Atslēgas vārdi: Globālās vērtību ķēdes, lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, GTAP

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/43b7bcec-en

 

 

  • ASEAN rīsu tirgus integrācija: izpētē iegūtie konstatējumi 

 

Greenville, J. (2018), "ASEAN rice market integration: findings from a feasibility study", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 117, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Pētījumā aprakstīta reģionālā rīsu tirgus integrācijas iespēja, aplūkojot, kā tā varētu ietekmēt ražošanu un tirdzniecību, un tiktu pielāgota rīsu ražotājiem. Ir aprakstīti politikas pasākumi, kas ir nepieciešami Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas (ASEAN) valstu rīsu tirgu labākai integrācijai, kā arī tirdzniecības politika, kas spētu palīdzēt lauksaimniecības nozarei pielāgoties izmaiņām, kurus radītu brīvāka tirdzniecība ar rīsiem šajā reģionā. Saskaņā ar pētījumā sniegto ieskatu par ASEAN valstīm, izmaiņas rīsu nozarē būtu nepieciešams veikt Indonēzijā, Malaizijā un Filipīnās.

OECD rekomendācijas un konstatējumi: 

reģionālās rīsu tirgus integrācijas rezultātā, reģiona patērētājiem var tikt piegādāts vairāk rīsu par zemākām cenām. 

tarifu barjeru pazemināšana ar esošajiem galvenajiem tirdzniecības partneriem brīvo tirdzniecības līgumu ietvaros, varētu radīt vairāk darbavietu un palielinātu pievienoto vērtību visās lauksaimniecības nozarēs. 

ASEAN reģionā jāceļ uzticības līmenis reģionālajiem tirgiem, lai rīsu tirgu integrācija varētu notikt.

Rīsu tirgus integrāciju sekmētu vienošanās par eksporta ierobežojumu aizliegšanu. 

Kopumā, ASEAN reģionā ir nepieciešamas plašākas tirdzniecības reformas, papildinošā politika un investīcijas vides attīstība, lai rīsu tirgus integrācija varētu notikt.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecība, reģionālā integrācija, lauksaimniecības produktu tirdzniecība

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/8ca16e31-en

 

 

  • Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecība, globālās vērtību ķēdes un lauksaimniecības attīstība Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijā

 

Greenville, J. and K. Kawasaki (2018), "Agro-food trade, GVCs and agricultural development in ASEAN", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 116, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) ir paplašinājusi savu līdzdalību pasaules lauksaimniecības pārtikas tirdzniecībā, pateicoties spēcīgai reģionālajai ražošanas izaugsmei un pieaugošajām patērētāju prasībām pēc iedzīvotāju skaita pieauguma un augstākiem ienākumiem. Tā rezultātā reģionālie un starptautiskie lauksaimniecības pārtikas tirgi ir kļuvuši par svarīgu ienākumu un pārtikas avotu reģionu ražotājiem un patērētājiem. Taču pēdējos gados tirdzniecības pieaugums ir mazinājies un prognozes liecina, ka šāda tendence varētu turpināties. Šajā pētījumā pētīta kāda loma lauksaimniecības pārtikas tirdzniecībā un dalībā pārtikas globālajās vērtību ķēdēs ir bijusi reģionālajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm un pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē reģionu pilnībā izmantot turpmākās integrācijas iespējas reģionālajos un globālajos lauksaimniecības pārtikas tirgos. Pētījumā konstatēts, ka, lai arī iesaistīšanās globālo vērtību ķēdēs ir palielinājusi reģionālās lauksaimniecības pārtikas izaugsmi laikā no 2004. līdz 2014. gadam, joprojām pastāv atšķirības reģionālās integrācijas līmenī. Analīzes rezultāti liecina, ka atlikušo tarifu un beztarifu barjeru mazināšana un labvēlīgas vides radīšana, veicinās nozares izaugsmi un lauksaimniecības ienākumus.

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, reģionu integrācija, ASEAN

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/89d40ebb-en

 

 

  • Metode pievienotās vērtības globālās tirdzniecības novērtēšanai lauksaimniecībā un pārtikas vērtību ķēdēs

 

Greenville, J., K. Kawasaki and R. Beaujeu (2017), "A method for estimating global trade in value added within agriculture and food value chains", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 99, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Globālās vērtību ķēdes (GVĶ) ir pārveidojušas ražošanu plašā preču un pakalpojumu klāstā visā pasaulē. Lai gan GVĶ attīstība ir notikusi lauksaimniecības un pārtikas nozarēs līdzās citām nozarēm, mazāk ir zināms par tirdzniecību, kas notiek lauksaimniecības un pārtikas GVĶ, ko ietekmē ierobežota informācijas pieejamība par tirdzniecības plūsmām ar pievienoto vērtību. Šī pētījuma mērķis ir aizpildīt dažas informācijas nepilnības, kas saistītas ar lauksaimniecības pārtikas GVĶ. Pētījumā izmantota Globālās tirdzniecības analīzes projekta datu bāze (GTAP), lai identificētu tirdzniecību ar pievienoto vērtību 20 lauksaimniecības un pārtikas nozarēs 70 valstīs un/vai reģionos. Pamatojoties uz šiem datiem, pētījumā ir izveidota starpvalstu ieguldījumu un izlaides (inter-country input-output (ICIO)) tabula par 2011.gadu, ko var izmantot, lai aprēķinātu atsevišķus datus par dalību GVĶ gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Aplēstie dati par pievienotās vērtības tirdzniecību atklāj, ka lauksaimniecības pārtikas tirdzniecība, ko mēra bruto vērtībā, ir ievērojami lielāka nekā tirdzniecība, ko mēra pievienotās vērtības izteiksmē. 

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecība, globālās vērtības ķēde, Globālās tirdzniecības analīzes projekts (GTAP), ICIO

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/f3a84910-en

 

  • Brīvprātīgie vides un bioloģiskie standarti lauksaimniecībā: politiku ietekmes

 

Rousset, S. et al. (2015), “Voluntary environmental and organic standards in agriculture: Policy implications”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 86, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā analizētas iespējamās valsts iestāžu lomas vides un bioloģisko standartu jomā, tostarp politiku mērķu, sadarbības iespēju un standartu izmantošanas nozīme valsts politikas mērķu sasniegšanai. Tajā atklāti valstu galvenie mērķi aktivitātēm vides un bioloģisko standartu jomā attiecībā uz patērētāja aizsardzību un krāpniecības novēršanu, funkcionējošu pārtikas tirgu attīstīšanu un efektivitātes celšanu valsts politiku izveidē, ieviešanā un monitoringā. 

 

Pieejamshttp://dx.doi.org/10.1787/5jrw8fg0rr8x-en 

 

  • Strukturālās pārmaiņas preču tirgos: vai lauksaimniecības tirgi kļuvuši vājāki?

 

Liapis, P. (2012), “Structural Change in Commodity Markets: Have Agricultural Markets Become Thinner?”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 54, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Kopumā tiek apgalvots, ka starptautiskie lauksaimniecības preču tirgi ir kļuvuši vāji (thin) un svārstīgāki, taču tam ir maz pierādījumu. Nav skaidrs, kas veido vājo tirgu un kā šis vājums veicina cenu nestabilitāti. Pašreizējā augsto pārtikas un lauksaimniecības cenu gaisotnē valda viedoklis, ka starptautiskās cenas ir daudz svārstīgākas vājo lauksaimniecības tirgu dēļ. Šajā pētījumā tiek pārbaudīts, vai noteikti izvēlētie lauksaimniecības tirgi ir kļuvuši vājāki, izmantojot konkrētu tirgus vājuma jēdzienu, kas attiecas uz starptautiski tirgotajām precēm - eksportu kā produkcijas daļu. Rezultāti liecina, ka par lielāko daļu preču, kas pārbaudītas no 1970. līdz 2010. gadam, var teikt, ka to tirgi nav kļuvuši vājāki. Lai pamatotu šo secinājumu, stabilitātes pārbaudei tiek izmantoti divi citi rīki - skatot dalībnieku skaitu (valstis), kas tirgo jebkurā tirgū, un tirgus koncentrācijas līmenis, kā to atklāj Herfindahl indekss.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības eksports, mainīgums, graudi (kvieši, rīsi, kukurūza), cukurs, sojas pupas, liellopu gaļa, piena produkti

 

Pieejams:  http://dx.doi.org/10.1787/5k9fp3zdc1d0-en

 

  • Pārskats par lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumu

 

Huchet-Bourdon, M. (2011), "Agricultural Commodity Price Volatility: An Overview", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 52, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums izskata jautājumu par to, vai preču cenu svārstīgums ir būtiski mainījies kopš straujā cenu kāpuma pasaules cenās 2006.-2009. gadā, kam sekoja tikpat straujš daudzu preču cenu kritums. Pārskats analizē starptautisko cenu svārstības dažām lauksaimniecības precēm pēdējā pusgadsimta laikā un to saistību ar jēlnaftas un mēslojuma cenām un eiro un dolāra kursiem. Analīzē izmantoti dažādi datu avoti, cenu novērošanas biežums, novērošanas periodi, cenu nepastāvības pasākumi un statistisko testu skaits, lai pārbaudītu problēmas dažādās dimensijas.

 

Atslēgvārdi: cenu svārstīgums, lauksaimniecības tirgi, korelācija un cēloņsakarība

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5kg0t00nrthc-en

 

 

  • Mainīgie pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības modeļi

 

Liapis, P. (2011), "Changing Patterns of Trade in Processed Agricultural Products", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 47, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Tirdzniecībā ar pārstrādātiem produktiem, piemēram, ar šokolādi vai vīnu, dominē OECD valstis ar augstu ienākumu līmeni, lai gan starp šīm valstīm tendence palēninās, bet strauji pieaug starp jaunattīstības ekonomikām. Pārsvarā valstīm ar augstu ienākumu līmeni ir salīdzinošās priekšrocības pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgos un tās tur lielāko tirgus daļu, bet daudzām valstīm ar zemiem ienākumiem ir salīdzinošas priekšrocības citos lauksaimniecības produktos. Šis pētījums apraksta tirdzniecības modeļus, izskata, kurām valstīm ir salīdzinošas priekšrocības un kā tās laika gaitā ir mainījušās, analizē valstu eksporta grozu produktivitātes līmeni un tā ieguldījumu ienākumos.

 

Atslēgvārdi: lauksaimniecības preču tirdzniecība, pārstrādāti lauksaimniecības produkti, salīdzinošās priekšrocības, PRODY, EXPY, rezerve, tarifi, tirdzniecība veicināšana

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5kgc3mq19s6d-en