Lauksaimniecības tirgi

 

>> Uz OECD sākumlapu

 

  • Brīvprātīgie vides un bioloģiskie standarti lauksaimniecībā: politiku ietekmes

 

Rousset, S. et al. (2015), “Voluntary environmental and organic standards in agriculture: Policy implications”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 86, OECD Publishing, Paris.

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā analizētas iespējamās valsts iestāžu lomas vides un bioloģisko standartu jomā, tostarp politiku mērķu, sadarbības iespēju un standartu izmantošanas nozīme valsts politikas mērķu sasniegšanai. Tajā atklāti valstu galvenie mērķi aktivitātēm vides un bioloģisko standartu jomā attiecībā uz patērētāja aizsardzību un krāpniecības novēršanu, funkcionējošu pārtikas tirgu attīstīšanu un efektivitātes celšanu valsts politiku izveidē, ieviešanā un monitoringā. 

 

Pieejamshttp://dx.doi.org/10.1787/5jrw8fg0rr8x-en 

 

  • Strukturālās pārmaiņas preču tirgos: vai lauksaimniecības tirgi kļuvuši vājāki?

 

Liapis, P. (2012), “Structural Change in Commodity Markets: Have Agricultural Markets Become Thinner?”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 54, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Kopumā tiek apgalvots, ka starptautiskie lauksaimniecības preču tirgi ir kļuvuši vāji (thin) un svārstīgāki, taču tam ir maz pierādījumu. Nav skaidrs, kas veido vājo tirgu un kā šis vājums veicina cenu nestabilitāti. Pašreizējā augsto pārtikas un lauksaimniecības cenu gaisotnē valda viedoklis, ka starptautiskās cenas ir daudz svārstīgākas vājo lauksaimniecības tirgu dēļ. Šajā pētījumā tiek pārbaudīts, vai noteikti izvēlētie lauksaimniecības tirgi ir kļuvuši vājāki, izmantojot konkrētu tirgus vājuma jēdzienu, kas attiecas uz starptautiski tirgotajām precēm - eksportu kā produkcijas daļu. Rezultāti liecina, ka par lielāko daļu preču, kas pārbaudītas no 1970. līdz 2010. gadam, var teikt, ka to tirgi nav kļuvuši vājāki. Lai pamatotu šo secinājumu, stabilitātes pārbaudei tiek izmantoti divi citi rīki - skatot dalībnieku skaitu (valstis), kas tirgo jebkurā tirgū, un tirgus koncentrācijas līmenis, kā to atklāj Herfindahl indekss.

 

Atslēgas vārdi: Lauksaimniecības eksports, mainīgums, graudi (kvieši, rīsi, kukurūza), cukurs, sojas pupas, liellopu gaļa, piena produkti

 

Pieejams:  http://dx.doi.org/10.1787/5k9fp3zdc1d0-en

 

  • Pārskats par lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumu

 

Huchet-Bourdon, M. (2011), "Agricultural Commodity Price Volatility: An Overview", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 52, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums izskata jautājumu par to, vai preču cenu svārstīgums ir būtiski mainījies kopš straujā cenu kāpuma pasaules cenās 2006.-2009. gadā, kam sekoja tikpat straujš daudzu preču cenu kritums. Pārskats analizē starptautisko cenu svārstības dažām lauksaimniecības precēm pēdējā pusgadsimta laikā un to saistību ar jēlnaftas un mēslojuma cenām un eiro un dolāra kursiem. Analīzē izmantoti dažādi datu avoti, cenu novērošanas biežums, novērošanas periodi, cenu nepastāvības pasākumi un statistisko testu skaits, lai pārbaudītu problēmas dažādās dimensijas.

 

Atslēgvārdi: cenu svārstīgums, lauksaimniecības tirgi, korelācija un cēloņsakarība

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5kg0t00nrthc-en

 

 

  • Mainīgie pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības modeļi

 

Liapis, P. (2011), "Changing Patterns of Trade in Processed Agricultural Products", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 47, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Tirdzniecībā ar pārstrādātiem produktiem, piemēram, ar šokolādi vai vīnu, dominē OECD valstis ar augstu ienākumu līmeni, lai gan starp šīm valstīm tendence palēninās, bet strauji pieaug starp jaunattīstības ekonomikām. Pārsvarā valstīm ar augstu ienākumu līmeni ir salīdzinošās priekšrocības pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgos un tās tur lielāko tirgus daļu, bet daudzām valstīm ar zemiem ienākumiem ir salīdzinošas priekšrocības citos lauksaimniecības produktos. Šis pētījums apraksta tirdzniecības modeļus, izskata, kurām valstīm ir salīdzinošas priekšrocības un kā tās laika gaitā ir mainījušās, analizē valstu eksporta grozu produktivitātes līmeni un tā ieguldījumu ienākumos.

 

Atslēgvārdi: lauksaimniecības preču tirdzniecība, pārstrādāti lauksaimniecības produkti, salīdzinošās priekšrocības, PRODY, EXPY, rezerve, tarifi, tirdzniecība veicināšana

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5kgc3mq19s6d-en